Iesaki rakstu: 
Esmu tālu no dzimtenes, tomēr identiskos platuma grādos pavasara tuvums jūtams tāpat kā Latvijā. Atceros Rīgu pirms gadiem 20 vai 30, kad pilsētas centrā vēl bija saglabājies nefrizētais šarms. Melnais sniegs un peļķes liecināja, ka drīz sāksies un dzīvības procesi uzņem apgriezienus. Gribas izbaudīt paātrinājumu, traukties kaut kur, mīlēt un trakot. Dienā cilvēku domas bieži novirzās no ierastās rutīnas, bet naktī dzirdams, kā brīvie runči risina jautājumus pagalmos un vārtu rūmēs.
No tālienes raugoties, cenšos saprast Latvijā notiekošo. Patlaban pārdomas izraisa apsūdzība "kolaboranta lietā", kas uzrādīta Lato Lapsam. Arī es esmu, paša apsūdzētā vārdiem izsakoties, viens no tiem, "kas ceļ gaismā vēsturisko patiesību un nebaidās paust savu kolaborantiem netīkamo viedokli". Esmu iepazīstinājis sabiedrību ar vairākiem būtiskiem un patiesiem faktiem. Šo faktu interpretācijā un secinājumos neesmu pieļāvis nekādu ideoloģisku vai ģeopolitisku tendenci.
Citiem vārdiem, mana vadlīnija ir sabiedriskais labums, nevis politiskā konjunktūra. Tāpēc uzskatu par vajadzīgu izteikt savu viedokli "kolaboranta lietā", un viedoklis ir tāds - šis gadījums nav tas, ar kuru Latvijas tiesu sistēmai vajadzētu censties pierādīt savu varēšanu.
Minētais gadījums attiecas uz "gaišo" spēku cīņu, kuri iestājas par viedokļu daudzveidību un cilvēku tiesībām savu viedokli izteikt. Tiem preti stāv "tumšie" spēki, kuri savu viedokli un mērķus slēpj. "Kolaboranta lieta" ir tik absurda, ka "tumšajiem" nav nekādu izredžu gadījumā, ja lietu iztiesā taisnīgi, un tā iegūst rezonansi sabiedrībā. Šajā gadījumā "gaišie" nosūta "tumšos" bezcerīgā nokautā.
Manā skatījumā Lato Lapsa ir Latvijas redzamākais žurnālists un portāla PIETIEK ideologs. Savukārt portāls PIETIEK ir pēdējais populārais Latvijas medijs, kas pieļauj patiesības publicēšanu, viedokļu daudzveidību un izteiksmes brīvību. Lūdzu, palabojiet, ja es kļūdos. Situācija kļūs dramatiska, ja minēto apsūdzību rezultātā izdosies piegriezt pēdējo skābekļa krānu. Ja sabiedrībā oficiozs kontrolē visus mēdijus, tad ar šo sabiedrību var darīt visu, kas oficiozam ienāk prātā.
Tad vārda brīvība kļūs tikai par ārzemēs dzīvojošo latviešu prerogatīvu. Tas nozīmē, ka mēs te varēsim rakstīt visu, kas ienāk prātā, bet no Latvijas sabiedrības tas atleks kā ūdens no pīles. Mēs neesam "savējie", un tas nav tikai Latvijas iedzīvotāju aizsardzības reflekss. Dzīvojot ārzemēs, mainās cilvēka uztvere, izteiksmes veids un viss pārējais. Pilnvērtīgam Latvijas medijam fiziski jāatrodas Latvijā, jākontaktē ar cilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u.c. Tā sakot, jātur roka uz pulsa.
Kāpēc apsūdzība ar steigu uzrādīta tieši tagad? Tas vairāk izskatās pēc uzbrukuma vārda brīvībai kopumā ar iebiedēšanas palīdzību. Kāpēc otrajā plānā atkāpjas "oligarhi"? Kāpēc uz skatuves parādās kolaboranta Vonsoviča kolēģi - vecie čekisti un viņu (jaunie) izpalīgi?
Portāls DELFI ar entuziasmu sludina, ka Latvijas sports nevar pastāvēt bez Jura Savicka. Droši vien, tā arī ir. Turpat blakus liela intervija ar Andri Bunku, kurš smagā cīņā pieveicis vīrusu. Brīnums, ka nav varoņeposu ar Indriksonu un Plaudi galvenajās lomās, bet gan jau būs. Vilis Krištopans plašā intervijā runā apmēram tādā garā, ka, redz, Gobzemu šie nokoda, tāpēc man uzdots viņa vietā startēt kā premjera kandidātam.
Ja minētās pazīmes norāda, ka pārejam uz klaji autoritāru režīmu ar cenzūras ieviešanu, tad tas kļūs redzams "kolaboranta lietas" gaitā. Turpretim, ja saglabājam vārda brīvības elementus, tad "lieta" izgāzīsies. Šajā sakarā gribētu aicināt iesaistītos prokurorus un tiesnešus uzdot sev eksistenciālo jautājumu - a man to vajag?
Visa apsūdzība it kā balstās uz to, ka kolaborants Vonsovičs nodēvēts par "kolaboranu" un viņam pret to ir iebildumi. Pārējie materiāli ir pamatoti ar dokumentiem un nav apstrīdami.
Ja tā, tad šī situācija ļoti atgādina komēdiju, ko pirms aptuveni 7 gadiem izspēlēja toreizējais Londonas mērs Boriss Džonsons. Sarunas karstumā viņš publiski nodēvēja premjerministra vietnieku Niku Klegu par "kondomu", un veltīja tam vēl dažus krāšņus epitetus. Klegs par to jūtami apvainojās, un teica, ka nebija gaidījis saņemt tādu dāvanu savā dzimšanas dienā. Vēl viņš piebilda, ka Džonsonam vajadzētu "vairāk koncentrēties uz dienas laikā darāmajiem darbiem". Ar to incidents bija izsmelts. Abi vēl apmainījās dzēlībām, bet beigās nosmējās, ka esot sanācis varen labs šovs auditorijai par prieku.
Nezinu, vai minēto piemēru var izmantot Latvijas tiesu praksē kā judikatūru. Domāju, ka nē, jo abos gadījumos konflikta līmenis vispār nevelk līdz tiesāšanai. Ja nu vienīgi cietušais kolaborants vēlas eskalēt konfliktu ar mērķi atriebties, izpildīt sev dotu uzdevumu, vai arī gūt labumu.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
