Maskavas prioritātes COVID-19 laikā: starptautiskais prestižs pār savu pilsoņu drošību
Jānis Mākoņkalns14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijā un pasaulē turpina plosīties COVID-19. Kamēr dažās valstīs no jauna saslimušo skaits ir sācis pakāpeniski samazināties (piemēram, Vācijā un Spānijā), Krievijā krīze ir tikai sākumposmā, un saslimušo skaits turpina pieaugt. Jaunākās prognozes liecina, ka Krievija varētu kļūt par pandēmijas nākamo epicentru.
Šo pirmdien saslimušo skaits Maskavā pieauga par 2 500, kopā pārsniedzot 18 000. Lai gan oficiālie dati liecina, ka vismaz 2/3 no visiem reģistrētajiem slimniekiem atrodas Maskavā, ir pamats aizdomām, ka COVID-19 ir izplatījies arī Krievijas provincēs, kur nav pieejami testi, lai identificētu visus saslimšanas gadījumus. Situācijai pasliktinoties, ir skaidrs, ka valsts tuvākajā laikā varētu piedzīvotu veselības sistēmas krahu.
To pakāpeniski sāk apzināties arī Maskavas un reģionālās izpildvaras, kas ir ne pa jokam noraizējušās par COVID-19 izplatības tempa straujo pieaugumu. Tiesa, Kremlī attieksme pret minēto problēmu, kā ierasts, ir bijusi vieglprātīga un pandēmija tiek pamatā saistīta Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanu un starptautiskā prestiža uzlabošanu.
Rezultātā Kremlis aizvadīto nedēļu laikā ir sniedzis humanitāro palīdzību virknei pasaules valstu. Piemēram, pēdējo divu nedēļu laikā Maskavas propagandas mediji ar lielu patosu ir ziņojuši par to, kā Krievija ir nosūtījusi humanitārās palīdzības kravas Itālijai, Serbijai, Armēnijai, Venecuēlai, Baltkrievijai un pat ASV. Jāatzīmē, ka pēdējā vēlāk precizēja, ka humanitāro kravu no Krievijas iegādājusies, taču tas netraucēja Kremļa medijiem darījumu prezentēt kā žēlsirdīgās Krievijas palīdzību uz sabrukuma robežas esošajai lielvalstij.
Krievijas propagandas aparāta centienus uzlabot Maskavas ģeopolitiskās pozīcijas pandēmijas laikā vēl absurdākus padara dramatiskā situācija valsts iekšienē. Opozīcijas medijos un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās satraukti viedokļi par bēdīgo situāciju Krievijas veselības nozarē un tās pilnīgu negatavību cīnīties pret COVID-19 izraisīto pandēmiju.
Laikraksta „Vedomosti” apkopotie dati liecina, ka Krievijas veselības sistēmu pozitīvi vērtē tikai 9% no valsts iedzīvotājiem un gandrīz puse ir pārliecināti, ka tā nav gatava cīņai pret COVID-19. Šāda iedzīvotāja nostāja ir viegli saprotama, aplūkojot aktuālo statistiku par Krievijas situāciju Krievijas veselības nozarē.
Piemēram, laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam jaunāko medicīnas darbinieku skaits Krievijas slimnīcās ir samazinājies par 2,6 reizēm (!). Vidējā personāla skaits ir sarucis par 9%, savukārt ārstu ir kļuvis par 2% mazāk. Vēl jo vairāk, Krievijas infektologu skaits no 1990. līdz 2019. gadam ir sarucis no 149 līdz 59 tūkstošiem (!). Analogi kopš 1990. gada Krievijas slimnīcas ir ievērojami sarucis arī infekcijas slimniekiem paredzēto palātu skaits. Turklāt situāciju vēl dramatiskāku padara tas, ka minētā statistika ir negatīvi atsaukusies uz infekcijas slimnieku mirstības statistiku. Ja 1990. gadā no infekcijas slimībām mira 0,35% pacientu, tad 2018. gadā tādu bija jau 0,82%.
Viena no galvenajām problēmām pandēmijas laikā ir mediķiem pieejamo aizsarglīdzekļu trūkums. Krievijas ārstiem katastrofāli trūkst jebkāda veida aizsargtērpu, kā rezultāta mediķi var viegli kļūt par vīrusa upuriem un pārnēsātājiem.
Piemēram, laikraksts „Novaja Gazeta” raksta, ka Krievijas ārstiem (tostarp Maskavā) darbam ar inficētajiem pacientiem tiek izsniegtas tikai visparastākās aizsargmaskas, kuru iegāde nereti tiek apmaksāta no pašu mediķu kabatas. Līdzekļu trūkums atsevišķās Krievijas slimnīcas ir novedis līdz tādam absurdam, ka ārstiem tiek likts valkāt par savu naudu iegādātus pamperus (!), lai samazinātu tualetes apmeklējumu biežumu.
Papildus tam ir vērts atzīmēt, ka Krievijas vara nebūtu Krievijas vara, ja nesodītu tos ārstus, kas ir izvēlējušies atklāti runāt par problēmām veselības nozarē. Piemēram, ar varasiestāžu spiedienu ir saskārusies ārstu arodbiedrība „Aļians Vračei”, kas pašrocīgi centās vākt ziedojumus mediķu atbalstam.
Rezultātā organizācijas vadītāja Anastasija Vasiļjeva tika izsaukta uz pārrunām Krievijas Izmeklēšanas Komitejā par it kā nepatiesas informācijas izplatīšanu saistībā ar COVID-19. Neilgi pēc tam šīs pašas organizācijas aktīvisti tika izturēti Novgorodas apgabalā brīdī, kad centās nogādāt iedzīvotāju saziedotos aizsarglīdzekļus Okulovskas pilsētas slimnīcas ārstiem.
Iespējams, vislabāk situāciju Krievijas veselības sistēmā var aplūkot kādā videoklipā no Pleskavas apgabala, kurā tika iemūžināta gubernatora un ierēdņu viesošanās vienā no COVID-19 ārstējošajām slimnīcām. Vizītes laikā ierēdņu delegācija bija tērpusies pilnos ķermeņa aizsargtērpos, kamēr ārsti parastos halātos un ķirurģiskajās maskās.
Neskatoties uz acīmredzamajām problēmām savas valsts iekšienē, Kremlis kārtējo reizi ir izvēlējies tās noklusēt un koncentrēties uz ārvalstīm, piegādājot dāsnas palīdzības kravas saviem sabiedrotajiem un ienaidniekiem, kuru uzticību tas cenšas iekarot.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā COVID-19 krīze Krievijā saasināsies līdz tādiem apmēriem, ka Kremlis to vairs nevarēs ignorēt. Dod Dievs, lai Maskavas kungiem vismaz tad pietiktu veselā saprāta nākamreiz humanitārās palīdzības kravu nogādāt Okulovskas pilsētas ārstiem, nevis saviem sabiedrotajiem Venecuēlā vai Serbijā.
Izmantotie avoti:
https://www.aa.com.tr/en/europe/covid-19-more-recovered-in-germany-than-still-infected/1801865
http://www.rfi.fr/en/international/20200413-coronavirus
https://abcnews.go.com/International/russias-coronavirus-cases-expected-soar/story?id=70116133
https://vz.ru/society/2020/3/24/1030372.html
https://www.vesti.ru/doc.html?id=3254000
https://eurasia.expert/smi-raskryli-kak-rossiya-pomozhet-armenii-v-borbe-s-koronavirusom/
https://www.pravda.ru/news/world/1487441-venezuela_russia/
https://ria.ru/20200409/1569811221.html
https://www.themoscowtimes.com/2020/04/02/who-paid-for-russias-coronavirus-aid-to-the-us-a69839
https://www.vedomosti.ru/society/articles/2020/04/09/827471-gotovo-rossiiskoe
https://novayagazeta.ru/articles/2020/04/01/84650-edinstvennoe-chto-est-maska
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
