Masveida inficēšanās Centrālcietumā – vadības nolaidības sekas
Pietiek lasītāja15.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir paziņojusi: "Testēšanas rezultātā Rīgas Centrālcietumā atklāti 5 Covid - 19 pozitīvi ieslodzītie un 4 Covid - 19 pozitīvii nodarbinātie". Tomēr jāatzīst, ka sniegtā informācija ne tuvu neatbilst reālajai situācijai.
Pirmkārt, cietums ir slēgta tipa iestāde no kuras ieslodzītie nevar iet un nākt kad grib. Līdz ar to vīrus ir ienests no ārpasaules. Tā nav bijusi nejauša testēšana, kuras rezultātā kaut kas atklāts. Saslimšana sākotnēji konstatēta cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām, kuras katru dienu apmeklējušas ieslodzītos (atradās tuvā kontaktā, izsniedzot sūtījumus, elektrotehniku, veicot kratīšanas...) tostarp bēdīgi slavenajam V. Rečam (https://pietiek.com/raksti/cekas_metodes_muslaiku_rigas_centralcietuma).
Saprotot to, ka šīs amatpersonas ir kontaktējušās gan ar citiem darbiniekiem (vairāki darbinieki atrodas karantīnā), gan ieslodzītajiem, tās tika izolētas no pārējiem, un tika noteikta karantīna. Tomēr līdz izolēšanai amatpersonas potenciāli inficējušas ne vienu vien desmitu ieslodzīto.
Jau ceturtdien, 12.11.2020 "pieteicās" pirmie saslimušie - ieslodzītie, kurus hospitalizēja ceturtdien pa dienu un naktī atradās dažādos cietuma korpusos. Piektdien, 13.11.2020 cietumā tika veiktas masveida testēšanas (ieradās E. Gulbja pārvietojamā laboratorija), kuras rezultātā konstatēti vēl vairāki pozitīvi Covid - 19 testi ieslodzītajiem, tostarp ieslodzītajiem, kuri strādājuši saimnieciskajā apkalpē - dalījuši ēdienu ieslodzītajiem. Līdz ar to potenciāli inficēto varētu būt desmitiem ieslodzīto (testēšana tiks turpināta, jo apzināta tikai neliela daļa).
Bez šaubām varētu domāt, ka darbinieki nav zinājuši, ka ir inficēti, bet tādā gadījumā rodas nopietni jautājumi cietuma vadībai, kura ir pieļāvusi infekcijas iekļūšanu un izplatību cietumā. Darbinieki pirms ienākšanas cietumā nekādi nav tikuši pārbaudīti vai arī tikuši pārbaudīti nekvalitatīvi. Bez tam šie darbinieki, ikdienā saskaroties ar ieslodzītajiem, bieži vien nelietoja sejas maskas, cimdus. Līdz ar ko secināms, ka darbinieki bija slikti instruēti un/vai klaji ignorēja nepieciešamību lietot aizsarglīdzekļus.
Līdz ar to pastāv pamats izvērtēt cietuma vadības un arī konkrēto inficēto amatpersonu atbildību (https://lvportals.lv/skaidrojumi/314074-par-infekcijas-izplatisanu-paredzets-sods-papildinats-2020). Tomēr domājams, ka arī šoreiz atbildīgo nebūs - ieslodzītie paši vainīgi, inficēšanās ir cietumsoda neatņemama sastāvdaļa utt.
Otrkārt, tiek noteikti maksimāli ierobežojumi ieslodzītajiem (https://nra.lv/latvija/330053-izsludina-karantinu-un-nosaka-stingrus-ierobezojumus-latvijas-lielakaja-cietuma.htm), kuri jau vairāku mēnešu garumā nevar tikties ar tuviniekiem. Tiek atliktas izvērtēšanas komisijas, sporta aktivitātes, mācības u.c. Būtībā ieslodzītajiem tiek liegtas visas būtiskās tiesības. Šādos apstākļos ieslodzītie atrodas ilgstoši un atradīsies vēl nenoteiktu laiku. Diez vai šādi apstākļi jebkādi veicinās ieslodzīto resocializāciju, normalizāciju un atgriešanos sabiedrībā.
Liedzot visu, būtu vismaz jāizvērtē iespēja samazināt ieslodzīto skaitu, kā to darījušas vairākas valstis, saskaņā ar Eiropas Padomes jaunākajiem datiem nolūkā mazināt Covid - 19 izplatību laika posmā no marta līdz septembrim atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Kā rāda šo valstu pieredze, tad šāda atbrīvošana nav izraisījusi jaunu noziegumu vilni šajās valstīs.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
