Masveida inficēšanās Centrālcietumā – vadības nolaidības sekas
Pietiek lasītāja15.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir paziņojusi: "Testēšanas rezultātā Rīgas Centrālcietumā atklāti 5 Covid - 19 pozitīvi ieslodzītie un 4 Covid - 19 pozitīvii nodarbinātie". Tomēr jāatzīst, ka sniegtā informācija ne tuvu neatbilst reālajai situācijai.
Pirmkārt, cietums ir slēgta tipa iestāde no kuras ieslodzītie nevar iet un nākt kad grib. Līdz ar to vīrus ir ienests no ārpasaules. Tā nav bijusi nejauša testēšana, kuras rezultātā kaut kas atklāts. Saslimšana sākotnēji konstatēta cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām, kuras katru dienu apmeklējušas ieslodzītos (atradās tuvā kontaktā, izsniedzot sūtījumus, elektrotehniku, veicot kratīšanas...) tostarp bēdīgi slavenajam V. Rečam (https://pietiek.com/raksti/cekas_metodes_muslaiku_rigas_centralcietuma).
Saprotot to, ka šīs amatpersonas ir kontaktējušās gan ar citiem darbiniekiem (vairāki darbinieki atrodas karantīnā), gan ieslodzītajiem, tās tika izolētas no pārējiem, un tika noteikta karantīna. Tomēr līdz izolēšanai amatpersonas potenciāli inficējušas ne vienu vien desmitu ieslodzīto.
Jau ceturtdien, 12.11.2020 "pieteicās" pirmie saslimušie - ieslodzītie, kurus hospitalizēja ceturtdien pa dienu un naktī atradās dažādos cietuma korpusos. Piektdien, 13.11.2020 cietumā tika veiktas masveida testēšanas (ieradās E. Gulbja pārvietojamā laboratorija), kuras rezultātā konstatēti vēl vairāki pozitīvi Covid - 19 testi ieslodzītajiem, tostarp ieslodzītajiem, kuri strādājuši saimnieciskajā apkalpē - dalījuši ēdienu ieslodzītajiem. Līdz ar to potenciāli inficēto varētu būt desmitiem ieslodzīto (testēšana tiks turpināta, jo apzināta tikai neliela daļa).
Bez šaubām varētu domāt, ka darbinieki nav zinājuši, ka ir inficēti, bet tādā gadījumā rodas nopietni jautājumi cietuma vadībai, kura ir pieļāvusi infekcijas iekļūšanu un izplatību cietumā. Darbinieki pirms ienākšanas cietumā nekādi nav tikuši pārbaudīti vai arī tikuši pārbaudīti nekvalitatīvi. Bez tam šie darbinieki, ikdienā saskaroties ar ieslodzītajiem, bieži vien nelietoja sejas maskas, cimdus. Līdz ar ko secināms, ka darbinieki bija slikti instruēti un/vai klaji ignorēja nepieciešamību lietot aizsarglīdzekļus.
Līdz ar to pastāv pamats izvērtēt cietuma vadības un arī konkrēto inficēto amatpersonu atbildību (https://lvportals.lv/skaidrojumi/314074-par-infekcijas-izplatisanu-paredzets-sods-papildinats-2020). Tomēr domājams, ka arī šoreiz atbildīgo nebūs - ieslodzītie paši vainīgi, inficēšanās ir cietumsoda neatņemama sastāvdaļa utt.
Otrkārt, tiek noteikti maksimāli ierobežojumi ieslodzītajiem (https://nra.lv/latvija/330053-izsludina-karantinu-un-nosaka-stingrus-ierobezojumus-latvijas-lielakaja-cietuma.htm), kuri jau vairāku mēnešu garumā nevar tikties ar tuviniekiem. Tiek atliktas izvērtēšanas komisijas, sporta aktivitātes, mācības u.c. Būtībā ieslodzītajiem tiek liegtas visas būtiskās tiesības. Šādos apstākļos ieslodzītie atrodas ilgstoši un atradīsies vēl nenoteiktu laiku. Diez vai šādi apstākļi jebkādi veicinās ieslodzīto resocializāciju, normalizāciju un atgriešanos sabiedrībā.
Liedzot visu, būtu vismaz jāizvērtē iespēja samazināt ieslodzīto skaitu, kā to darījušas vairākas valstis, saskaņā ar Eiropas Padomes jaunākajiem datiem nolūkā mazināt Covid - 19 izplatību laika posmā no marta līdz septembrim atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Kā rāda šo valstu pieredze, tad šāda atbrīvošana nav izraisījusi jaunu noziegumu vilni šajās valstīs.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
