Masveida inficēšanās Centrālcietumā – vadības nolaidības sekas
Pietiek lasītāja15.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir paziņojusi: "Testēšanas rezultātā Rīgas Centrālcietumā atklāti 5 Covid - 19 pozitīvi ieslodzītie un 4 Covid - 19 pozitīvii nodarbinātie". Tomēr jāatzīst, ka sniegtā informācija ne tuvu neatbilst reālajai situācijai.
Pirmkārt, cietums ir slēgta tipa iestāde no kuras ieslodzītie nevar iet un nākt kad grib. Līdz ar to vīrus ir ienests no ārpasaules. Tā nav bijusi nejauša testēšana, kuras rezultātā kaut kas atklāts. Saslimšana sākotnēji konstatēta cietuma Uzraudzības daļas amatpersonām, kuras katru dienu apmeklējušas ieslodzītos (atradās tuvā kontaktā, izsniedzot sūtījumus, elektrotehniku, veicot kratīšanas...) tostarp bēdīgi slavenajam V. Rečam (https://pietiek.com/raksti/cekas_metodes_muslaiku_rigas_centralcietuma).
Saprotot to, ka šīs amatpersonas ir kontaktējušās gan ar citiem darbiniekiem (vairāki darbinieki atrodas karantīnā), gan ieslodzītajiem, tās tika izolētas no pārējiem, un tika noteikta karantīna. Tomēr līdz izolēšanai amatpersonas potenciāli inficējušas ne vienu vien desmitu ieslodzīto.
Jau ceturtdien, 12.11.2020 "pieteicās" pirmie saslimušie - ieslodzītie, kurus hospitalizēja ceturtdien pa dienu un naktī atradās dažādos cietuma korpusos. Piektdien, 13.11.2020 cietumā tika veiktas masveida testēšanas (ieradās E. Gulbja pārvietojamā laboratorija), kuras rezultātā konstatēti vēl vairāki pozitīvi Covid - 19 testi ieslodzītajiem, tostarp ieslodzītajiem, kuri strādājuši saimnieciskajā apkalpē - dalījuši ēdienu ieslodzītajiem. Līdz ar to potenciāli inficēto varētu būt desmitiem ieslodzīto (testēšana tiks turpināta, jo apzināta tikai neliela daļa).
Bez šaubām varētu domāt, ka darbinieki nav zinājuši, ka ir inficēti, bet tādā gadījumā rodas nopietni jautājumi cietuma vadībai, kura ir pieļāvusi infekcijas iekļūšanu un izplatību cietumā. Darbinieki pirms ienākšanas cietumā nekādi nav tikuši pārbaudīti vai arī tikuši pārbaudīti nekvalitatīvi. Bez tam šie darbinieki, ikdienā saskaroties ar ieslodzītajiem, bieži vien nelietoja sejas maskas, cimdus. Līdz ar ko secināms, ka darbinieki bija slikti instruēti un/vai klaji ignorēja nepieciešamību lietot aizsarglīdzekļus.
Līdz ar to pastāv pamats izvērtēt cietuma vadības un arī konkrēto inficēto amatpersonu atbildību (https://lvportals.lv/skaidrojumi/314074-par-infekcijas-izplatisanu-paredzets-sods-papildinats-2020). Tomēr domājams, ka arī šoreiz atbildīgo nebūs - ieslodzītie paši vainīgi, inficēšanās ir cietumsoda neatņemama sastāvdaļa utt.
Otrkārt, tiek noteikti maksimāli ierobežojumi ieslodzītajiem (https://nra.lv/latvija/330053-izsludina-karantinu-un-nosaka-stingrus-ierobezojumus-latvijas-lielakaja-cietuma.htm), kuri jau vairāku mēnešu garumā nevar tikties ar tuviniekiem. Tiek atliktas izvērtēšanas komisijas, sporta aktivitātes, mācības u.c. Būtībā ieslodzītajiem tiek liegtas visas būtiskās tiesības. Šādos apstākļos ieslodzītie atrodas ilgstoši un atradīsies vēl nenoteiktu laiku. Diez vai šādi apstākļi jebkādi veicinās ieslodzīto resocializāciju, normalizāciju un atgriešanos sabiedrībā.
Liedzot visu, būtu vismaz jāizvērtē iespēja samazināt ieslodzīto skaitu, kā to darījušas vairākas valstis, saskaņā ar Eiropas Padomes jaunākajiem datiem nolūkā mazināt Covid - 19 izplatību laika posmā no marta līdz septembrim atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Kā rāda šo valstu pieredze, tad šāda atbrīvošana nav izraisījusi jaunu noziegumu vilni šajās valstīs.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
