„Masveida nogatavinātāja” Ruduša šķiras no darba Latvijas Televīzijā
PIETIEK11.08.2021.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
„Apstiprinām, ka darba attiecības pēc pašas Ritas Rudušas iniciatīvas ar Latvijas Televīziju ir izbeigtas. Tomēr vēl sadarbojamies atsevišķu iesākto projektu pabeigšanai,” – tas ir viss, ko Latvijas Televīzija atklāj saistībā ar šķiršanos no programmu direktores, ar saviem „masveida nogatavināšanas” izteikumiem slavenās R. Rudušas.
Šā gada sākumā R. Ruduša diskusijā "Satori" diskusija "LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?" izziņoja savu nostāju šādas LTV mērķtiecīgas politikas veidošanā:
„Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija.
Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem.
Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.”
R. Ruduša Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sāka pildīt 2020. gada sākumā, un tad LTV viņas iepriekšējo karjeru aprakstīja šādi:
„Ritai Rudušai, kura uzsākusi darbu kā LTV Programmu daļas direktore, ir liela pieredze medijos. Darba gaitas Latvijas medijos sākusi deviņdesmito gadu sākumā. Strādājusi gan "Radio Brīvā Eiropa", gan laikrakstā "Diena", žurnālā "Rīgas Laiks" un citos medijos.
No 2013. līdz 2015. gadam strādājusi Latvijas Televīzijā par ziņu, informatīvo un dokumentālo pārraižu satura redaktori. Rita Ruduša arī vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru, un ir grāmatas "Pagrīdes citādība" autore.
"Tas, ka atgriežos Latvijas Televīzijā jaunā kapacitātē, ir likumsakarīgi - sabiedriskie mediji ir bijuši manas profesionālās darbības vektors jau daudzus gadus. Pie jaunajiem pienākumiem ķeros ar prieku un enerģiju - sabiedriskajām televīzijām Eiropā, arī Latvijā, šobrīd ir gan komplicētu uzdevumu, gan jaunu iespēju laiks.
No vienas puses, digitālās vides straujā attīstība no mums paģērē lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai caur dažādu izmēru ekrāniem un platformām," vērtē Rita. Tādēļ kā savu pirmo lielo darbu jaunajā amatā Rita izvirzījusi LTV digitālās stratēģijas izstrādes pabeigšanu.”
Par to, kā beigusies šīs stratēģijas izstrāde, LTV pagaidām klusē.
Seko mums 
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
