„Masveida nogatavinātāja” Ruduša šķiras no darba Latvijas Televīzijā
PIETIEK11.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Apstiprinām, ka darba attiecības pēc pašas Ritas Rudušas iniciatīvas ar Latvijas Televīziju ir izbeigtas. Tomēr vēl sadarbojamies atsevišķu iesākto projektu pabeigšanai,” – tas ir viss, ko Latvijas Televīzija atklāj saistībā ar šķiršanos no programmu direktores, ar saviem „masveida nogatavināšanas” izteikumiem slavenās R. Rudušas.
Šā gada sākumā R. Ruduša diskusijā "Satori" diskusija "LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?" izziņoja savu nostāju šādas LTV mērķtiecīgas politikas veidošanā:
„Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija.
Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem.
Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.”
R. Ruduša Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sāka pildīt 2020. gada sākumā, un tad LTV viņas iepriekšējo karjeru aprakstīja šādi:
„Ritai Rudušai, kura uzsākusi darbu kā LTV Programmu daļas direktore, ir liela pieredze medijos. Darba gaitas Latvijas medijos sākusi deviņdesmito gadu sākumā. Strādājusi gan "Radio Brīvā Eiropa", gan laikrakstā "Diena", žurnālā "Rīgas Laiks" un citos medijos.
No 2013. līdz 2015. gadam strādājusi Latvijas Televīzijā par ziņu, informatīvo un dokumentālo pārraižu satura redaktori. Rita Ruduša arī vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru, un ir grāmatas "Pagrīdes citādība" autore.
"Tas, ka atgriežos Latvijas Televīzijā jaunā kapacitātē, ir likumsakarīgi - sabiedriskie mediji ir bijuši manas profesionālās darbības vektors jau daudzus gadus. Pie jaunajiem pienākumiem ķeros ar prieku un enerģiju - sabiedriskajām televīzijām Eiropā, arī Latvijā, šobrīd ir gan komplicētu uzdevumu, gan jaunu iespēju laiks.
No vienas puses, digitālās vides straujā attīstība no mums paģērē lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai caur dažādu izmēru ekrāniem un platformām," vērtē Rita. Tādēļ kā savu pirmo lielo darbu jaunajā amatā Rita izvirzījusi LTV digitālās stratēģijas izstrādes pabeigšanu.”
Par to, kā beigusies šīs stratēģijas izstrāde, LTV pagaidām klusē.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
