„Masveida nogatavinātāja” Ruduša šķiras no darba Latvijas Televīzijā
PIETIEK11.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Apstiprinām, ka darba attiecības pēc pašas Ritas Rudušas iniciatīvas ar Latvijas Televīziju ir izbeigtas. Tomēr vēl sadarbojamies atsevišķu iesākto projektu pabeigšanai,” – tas ir viss, ko Latvijas Televīzija atklāj saistībā ar šķiršanos no programmu direktores, ar saviem „masveida nogatavināšanas” izteikumiem slavenās R. Rudušas.
Šā gada sākumā R. Ruduša diskusijā "Satori" diskusija "LGBTQ+ Latvijā: pārmaiņu slieksnis?" izziņoja savu nostāju šādas LTV mērķtiecīgas politikas veidošanā:
„Masveida gatavināšana var notikt caur populāro kultūru. Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks. Piemērs: viens no LTV iepirktajiem raidījumiem, kam ir fenomenāli stabili reitingi, ir vācu seriāls "Mīlas viesulis". Tas tiek rādīts pa dienu, un to skatās pārsvarā gados vecāku sieviešu auditorija.
Tiem, kas palaiduši garām šo fenomenālo kultūras parādību, paskaidrošu. Šajā seriālā, kur visa darbība notiek ap vienu viesnīcu, bija geju kāzas. Nekādu sašutuma vēstuļu no gadu tūkstošos kopto vērtību sabiedrības locekļiem nebija! Skatās un turpina skatīties ar tādu pašu intensitāti, kā tas noticis gadiem.
Ja mēs spējam "Mīlas viesulī" skatīties uz to, kā precas un bučojas divi geji, lūdzu, mums geju pāri arī Latvijas seriālos! Šai tēmai jāiziet ārpus politikas, tiesām, pulcēšanās brīvības. Tai jākļūst par ikdienas parādību, un tad būs tā masveida nogatavināšana.”
R. Ruduša Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sāka pildīt 2020. gada sākumā, un tad LTV viņas iepriekšējo karjeru aprakstīja šādi:
„Ritai Rudušai, kura uzsākusi darbu kā LTV Programmu daļas direktore, ir liela pieredze medijos. Darba gaitas Latvijas medijos sākusi deviņdesmito gadu sākumā. Strādājusi gan "Radio Brīvā Eiropa", gan laikrakstā "Diena", žurnālā "Rīgas Laiks" un citos medijos.
No 2013. līdz 2015. gadam strādājusi Latvijas Televīzijā par ziņu, informatīvo un dokumentālo pārraižu satura redaktori. Rita Ruduša arī vadījusi divas nozīmīgas žurnālistu organizācijas - Latvijas Žurnālistu asociāciju un Baltijas Mediju izcilības centru, un ir grāmatas "Pagrīdes citādība" autore.
"Tas, ka atgriežos Latvijas Televīzijā jaunā kapacitātē, ir likumsakarīgi - sabiedriskie mediji ir bijuši manas profesionālās darbības vektors jau daudzus gadus. Pie jaunajiem pienākumiem ķeros ar prieku un enerģiju - sabiedriskajām televīzijām Eiropā, arī Latvijā, šobrīd ir gan komplicētu uzdevumu, gan jaunu iespēju laiks.
No vienas puses, digitālās vides straujā attīstība no mums paģērē lielu elastību, bet vienlaikus piedāvā aizraujošas iespējas ļoti daudzveidīga satura radīšanai un auditorijas sasniegšanai caur dažādu izmēru ekrāniem un platformām," vērtē Rita. Tādēļ kā savu pirmo lielo darbu jaunajā amatā Rita izvirzījusi LTV digitālās stratēģijas izstrādes pabeigšanu.”
Par to, kā beigusies šīs stratēģijas izstrāde, LTV pagaidām klusē.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
