Iesaki rakstu: 
Teiciens vēsta: “Neskati vīru pēc cepures.” Tomēr piekritīsiet, ka ir kaut kāds kopīgi vienojošs elements, piemēram, maza auguma cilvēkiem. Ilustrācijai minēšu dažu politiķu uzvārdus - Putins –
Kā noprotat, nerunāšu ne par Kimu, šoreiz arī ne par Putinu un par Napoleonu arī ne.
Jā, kārtējo reizi manā uzmanības lokā nonāca pašmāju “Napoleons” – Jānis Bordāns. Pagrūti aizmirstama Bordāna tiešā un nepārprotamā kritika Magoņa lietas tiesnesim un pēc tam notikušā izvērtēšanā Tieslietu padomē, pēc kuras Bordāns bravūrīgi paziņoja, ka arī turpmāk paudīs savu viedokli.[1] Tas nekas, ka šāda lēmumu paušana var novest pie zaudētām lietām Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Tamdēļ nekā citādāk kā par žultainu Bordāna atriebību nevar uztvert paziņojumu, kurā tas aicina Tieslietu padomei izvērtēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Strupiša izteikumu: "Šī lieta būs kā hrestomātisks piemērs, kur tiesnešiem mācīties, kā nedarīt. [..] Uz šīs lietas pamata ir tiešām bezmaz vai jātaisa mācību grāmata tiesnešiem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt. Un ne tikai tiesnešiem, bet, es pieļauju, arī prokuroriem."[2]
Piekritīsiet, ir zināma atšķirība starp kritikas vēršanu pret konkrētu tiesnesi, pasakot, ka sprieduma sakarā ir šaubas par tiesneša kvalifikāciju, un situāciju, kad tiek sniegts kopējais lietas novērtējums, pasakot, ka no tās daudz jāmācās. Nu labi, ir atšķirība, bet ne visiem lemts to redzēt, vai – varbūt pat nevēlas saskatīt?
Pag, Bordāns tak bija tieslietu ministrs no 2012. gada 5. jūlijs līdz 2014. gada 22. janvārim. Lemberga lieta tiesai nodota 2009. gada februārī. Respektīvi, tad, kad amatā Bordans bija pirmo reizi, Lemberga lieta jau izskatīšanā bija no trim līdz pieciem gadiem. Kaut kā neatminos, ka šajā laika posmā Bordāns būtu bijis satraucies par ieilgušo procesu, bet nu labi, laiki iet, tikumi, kažoki un visādi citādāki apstākļi var tak mainīties.
Ja man kāds uzdotu jautājumu, ar ko vēl Bordāns ir izcēlies kā no pirmās ministrēšanas laika, tā pašlaik, – atbilde būs nedaudz šokējoša. Proti, cietumi. Bordāna nepārprotamā vēlme uzbūvēt cietumu bija kā pirmās ministrēšana laikā, tā arī pašlaik. Bezmaz vai rodas sajūta, ka cilvēks ir kļuvis personīgi ieinteresēts. Runa ir par Liepājas cietumu, kuru sākotnēji grasījās būvēt Olainē.
Te būs velkamas vēl citas paralēles, proti, Bordāns savas pozīcijas cietuma jautājuma stiprināšanai nodrošinājās ar Valsts kontroles atzinumu[3]. Savukārt jau otrās ministrēšanas laikā Bordāns centās atcelt ģenerālprokuroru, pamatojoties arī uz Valsts kontroles revīzijas materiāliem.[4]
Te jāpiemin, ka pēc Bordāna iniciatīvas iepriekšējās valsts kontrolieres laikā tika veikti vairāki citi izvērtējumi, kuros prokuratūra un ne tikai tika parādīta ne tajā labākajā gaismā. Vai sakritība? Nu, varbūt jā, varbūt nē, bet, ja attiecīgs algoritms ir vairāk nekā vienu reizi, tad to par nejaušu sakritību pagrūti nosaukt. Bezmaz vai tiek radīti nosacījumi, lai Bordāns zem sava bezkompromisa tiesiskuma jumta paņemtu arī prokuratūru. Labi, tas tik fantāzijas pieņēmums, bet kur teikts, ka reizēm pat visfantastiskākie pieņēmumi nepiepildās?
Labi, bet vai tiešām varētu būt situācija, ka Valsts kontrole būtu īpaši labvēlīga pret Bordānu!? Negribētos ticēt. Tiesa, negribētos arī ticēt, ka Uzņēmumu reģistrs būtu kaut kā specifiskāk saistīts ar Bordānu un JKP, bet te – tavu brīnumu – saikne parādījās visnotaļ nepārprotama.
Uzņēmumu reģistra kontaktos kā sabiedrisko attiecību speciāliste ir norādīta Dace Zandfelde[5], kura, visticamāk, tīri nejaušības pēc savulaik ir ziedojusi JKP[6] un kuras ziedotās summas vairāk izskatās pēc biedru naudas iemaksām. Savukārt no VID iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas redzams, ka D. Zandfelde ir bijusi tieslietu ministra padomniece Jāņa Bordāna pirmās ministrēšanas laikā. Turklāt tagad jau kā sabiedrisko attiecību speciāliste ir pildījusi kā iepirkumu komisijas locekļa, tā arī priekšsēdētāja pienākumus. Nav jau aizspriedumu, bet vai tik tiešām Uzņēmumu reģistrā nav neviena ar juridisko izglītību, lai izvērtētu iepirkumus!?
Nu labi, varbūt kaut kas specifisks, bet, skatot šo jautājumu, uzdūros Neatkarīgās Rīta Avīzes (turpmāk tekstā – NRA) rakstam “Atmaskojas, kā Bordāna partija kontrolē Uzņēmumu reģistra vadību”. Labi, NRA arī bieži raksta, kā konkrētajā brīdī nepieciešams, bet kaut ko interesantu faktoloģiskā izklāstā pamanīju. Citēju: „Tad preses konference tika izsludināta par slēgtu. Daži žurnālisti vēl uzkavējās, lai precizētu atsevišķus jautājumus. Kad arī tie sāka izklīst, notika kas neparasts. Pie G. Paideres piegāja kāds neliela auguma ūsains vīrietis un sāka viņai pogāt vaļā kostīmu.
Šāda intīma aina Neatkarīgo neatstāja vienaldzīgu. Kā nekā G. Paidere Latvijas brīvvalsts vēsturē ir pirmā valsts notāre dāma, pie kam ļoti simpātiska. Neatkarīgās korespondentam šķita nepieļaujami, ka kāds tips pogā vaļā valsts galvenās notāres kostīmu, sāk gramstīties gar viņas blūzi pie kakla un jostas vietas.
Jau pēc mirkļa atklājās, ka vīrietis valsts notāri izģērbj nevis dabīgās iekāres dzīts, bet gan lai izdabūtu apģērbā noslēpto audio ieraksta un raidīšanas iekārtu. Atāķējis pie G. Paideres blūzes piestiprināto mikrofonu un pie jostas vietas mugurpusē noslēpto raidītāju, vīrietis noliecās pie sava lielā melnā čemodāna, lai tur ievietotu atgūtās iekārtas.
Tai mirklī Neatkarīgās korespondents atskārta, ka vīrieša sejas vaibsti ir kaut kur redzēti. Vai tiešām JKP Saeimas frakcijas konsultants, deputāta Krišjāņa Feldmana “labā roka” un Bordāna partijas “troļļu fermas” uzraugs Oskars Muksimovs? Tas šķita neticami, jo vēl pirms dažām minūtēm G. Paidere un viņas preses sekretāre D. Zandfelde taču atturējās publiski apliecināt savu piederību kādai partijai!” [7]
Hmm, piekritīsiet, visnotaļ interesanti. Sāku tad vairāk paskatīties, kas tad ir šis O.Muksimovs? Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijai O. Muksimovs ir bijis Valsts policijas koledžas kadets no 2015. gada 9. novembra līdz 2016. gada 4. jūlijam. Tālākas gaitas policijas struktūrās O.Muksimovam nav bijušas, jo nav aizpildītas valsts amatpersonu deklarācijas. Tiesa, kā izņēmums varētu būt speciālie dienesti.
Skatām par šo interesanto tipu tālāk. Tiešām, O.Muksimovs parādās dažādākos JKP amatos. Nu, kā mēdz teikt – neaizvietojams cilvēks. Hmm, kā kadets, kurš Policijas koledžā pabijis aptuveni pusgadu, pēkšņi tik svarīgs? Turklāt publiskajā telpā par šī personāža gaitām neko daudz uzzināt nevar, tiesa, izņemot vienu lietu. O. Muksimovs ir bijis viens no tiem, kurš savulaik kā “Marsa parka” aizstāvis tika aizturēts.[8] Te neliels atgādinājums, kā šie aktīvisti aktīvi protestēja pret Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību. Laikam tā tikai sakritība, ka tajā laikā arī Bordāns pret to asi iestājās, atgādinot JKP izvirzīto ideju par specdienestu apvienošanu.[9]
Hmm, bezmaz jau sāk šķist, ka JKP ir kaut kāds specifisks formējums, kurš, imitējot tautu, izpilda partijas spices uzdevumus. Kā sacīt jāsaka, partijas spice izsaka kādu viedokli, un pēkšņi parādās “vienkāršie iedzīvotāji”, kuri šīs idejas atbalsta. Hā, interesanti. Vispār, ja ir savi cilvēki pareizajās vietās, tad viss iespējams.
Pilnīgu absurdu šajā situācijā var saskatīt citā ziņā, proti, Arī JKP Saeimas frakcija nolēmusi atbalstīt Saeimā iesniegto 15 500 iedzīvotāju iniciatīvu par jauna parka būvniecību šajā Rīgas vietā, informēja politiskā spēka pārstāvis Oskars Muksimovs. JKP deputāts Gatis Eglītis sola darīt "visu iespējamo", lai Teikā, Brīvības ielā 207, tiktu izveidots parks, jo "sabiedrības viedokli nedrīkst ignorēt".[10] Saistībā ar O.Muksimovu sanāk – puisis kā protestētāju rindās no vienkāršās tautas, tā arī partijas pārstāvis, kurš iesniedz attiecīgo viedokli?! Kaut kāds dīvains kalamburs sanāk. Ja šāda jautājumu risināšana ir JKP ierasta prakse, tad te laikam būtu darbs valsts drošības iestādēm.
Viena no standarta pazīmēm, ka attiecīga organizācija vai persona vēlas vairāk darboties savās, nevis sabiedrības interesēs, ir savu cilvēku salikšana amatos. Ne jau tamdēļ, ka viņi ir labāki, bet gan – ar to, ka savi. Latvijas politiskajā vēsturē šādu gadījumu ir bijis visnotaļ daudz, bet visspilgtākais – šofera un šofera dēla ielikšana augstos amatos.[11] Tamdēļ ļoti piesardzīgi uztvēru JKP un Bordāna iniciatīvu, izsakot pretenzijas uz Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amata vietu un vēloties tajā redzēt savu biedru Gati Eglīti.[12] Tas nekas, ka pašlaik šo amatu ieņem cita persona. Bordāna un JKP izteikumi vairāk sāk izskatīties pēc tā, ka notiek centieni paplašināt ietekmes sfēru.
Kas tad ir šis G.Eglītis? Protams, ka JKP biedrs, ievēlēts 13. Saeimā. Darbojas 13. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā kā tās piekšsēdētāja biedrs. 2019. gadā kļuvis arī par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju.[13] Kā kuluāros tiek runāts – aktīvi iesaistījies un iesaistās, lai liberalizētu (mazinātu) jebkādu uzraudzību pār finanšu institūcijām un naudas plūsmām.
Piekritīsiet, ka šis viss izskatās pēc pamatīga zirnekļa tīkla veidošanas vai kā minimums – astoņkāja JKP gaumē. Atliek tik cerēt, ka parādīsies arī komisārs Korādo Katani, kurš nebaidīsies tam stāties pretī. No savas puses un arī no Latvijas iedzīvotāju puses, ļoti ceru, ka K.Kariņa un E.Levita mīklainie izteikumi par iespējamību kaut kad mainīt kādus valdības locekļus bija domāti tieši par JKP ministriem, īpaši Bordānu, jo pretējā gadījumā...
[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/bordans-nesaredz-parkapumu-savos-izteikumos-par-magona-lieta-pienemto-spriedumu.d?id=52886767
[2] https://www.apollo.lv/7198301/bordans-aicina-tieslietu-padomi-nosodit-augstakas-tiesas-priekssedetaju
[3] https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/tieslietu-ministrs-parruna-ar-valsts-kontrolieri-cietuma-buvniecibas-projektu
[4] https://jauns.lv/raksts/zinas/331796-bordans-rosina-vertet-kalnmeiera-atbilstibu-generalprokurora-amatam
[5] https://www.ur.gov.lv/lv/kontakti/strukturvienibas/administracija/
[6]https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=Dace+zandfelde&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=
[7] https://nra.lv/latvija/289480-atmaskojas-ka-bordana-partija-kontrole-uznemumu-registra-vadibu.htm
[8] https://www.apollo.lv/7006886/par-ielausanos-svesa-ipasuma-sakts-kriminalprocess-pret-trim-marsa-parka-aizstavjiem
[9] https://sputniknewslv.com/Latvia/20200124/13110419/bordans-par-jauno-vdd-eku-es-to-redzetu-labak-ka-parku.html
[10] https://news.lv/Latvijas_Avize/2020/01/23/valsts-noslepuma-sargataji-grib-jaunu-eku/print
[11] https://www.delfi.lv/news/national/politics/as-pasazieru-vilciens-valde-strada-slesera-sofera-dels.d?id=22837683
[12] https://puaro.lv/politika/bordans-izsaka-velmi-fm-parlamentara-sekretara-amata-zakatistovu-nomainit-ar-jkp-biedru-egliti/
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
