Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri atbildīgi par Krimināllikuma grozījumos atstāto logu, kas gandrīz beidzās ar „mazo amnestiju” autortiesību un blakustiesību neievērošanā apsūdzētajiem, noliedz, ka tas darīts tīši kāda politiska vai citādi ieinteresēta lobija rezultātā. Pie vainas esot kļūda, kas ieviesusies, nepamatoti sametot vienā katlā vairākus vienlaikus apspriestos Krimināllikuma pantus, kuros nolemts atteikties no kriminālatbildības. Bez politiķa Edgara Zalāna (TP) dzīvesbiedres, ieguvēji no šīs kļūdas, kuru Saeima 2. decembrī pēdējā brīdī novērsa, būtu bijuši vēl vismaz divās apjomīgās krimināllietās apsūdzētie.  

Nākotnē pantus sola analizēt rūpīgāk

„Nākotnē vienkārši ļoti rūpīgi ir jāanalizē katrs pants un katrs komats,” Pietiek saka Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, no kuras ministrijas vadība jau pieprasījusi paskaidrojumus par nepilnīgi sagatavotajiem Krimināllikuma grozījumiem. Par to, vai jūtas droša savā amatā, Gratkovska atsakās atbildēt, uzsverot, ka tas ir jautājums ministrijas vadībai. Tieši Gratkovska vadīja darba grupu Krimināllikuma grozījumu izstrādei, tieši viņas departamenta darbinieki izstrādāja nepilnīgos grozījumu pārejas noteikumus.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis (attēlā) Pietiek apstiprināja, ka iekšējā apstākļu noskaidrošana turpinās, kaut iepriekš viņš pieļāva atbildības prasīšanu no atbildīgajiem ierēdņiem. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsvēra Lazdovskis.

Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē, 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, jauši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, iestātos „mazā amnestija”.

Ierēdņi neiedziļinājās

„Vienkārši mēs ielikām pārejas noteikumos visu 149. pantu, domādami par tā 1. daļu, bet nepaskatoties uz 2.,3. un 4. daļu, vienkārši paši savas kļūdas pēc. Vienkārši neapskatījāmies, kas notiek ar uzsāktajām lietām. Vienkārši tā bija kļūda,” tagad saka Gratkovska.

Vienlaikus ar diskusiju par 149. panta izslēgšanu, kas noritēja Tieslietu ministrijas darba grupā, 9. Saeimā noticis darbs pie Krimināllikuma 156. un 158. panta izslēgšanu, kas paredzēja kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu. Attiecībā uz pēdējo ticis diskutēts, ka, ja reiz likumdevējs dekriminalizē atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, tad līdz ar grozījumu spēkā stāšanās brīdi ir jāizbeidz visas lietvedībā esošās krimināllietas pēc 156. un 158. panta. „Problēma bija, ka mēs uz 149. pantu skatījāmies tā likumprojekta gaismā, kas dekriminalizēja goda un cieņas aizskaršanu. Toreiz tika norādīts, ka, ja jau mēs kaut ko dekriminalizējam, tad lietvedībā esošās lietas ir jāizbeidz,” kļūdas rašanos skaidro ierēdne.

Zvērināts advokāts Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministrijas darba grupā pārstāvējis no autortiesību pārkāpšanas daudzcietušo datorprogrammatūras industriju, būdams Business Software Alliance pārstāvis, Pietiek uzsver, ka 149. panta izslēgšana jau no paša sākuma nepareizi iekļauta vienā Krimināllikuma grozījumu paketē ar citiem izslēdzamajiem pantiem. Ja attiecībā uz citiem pantiem bijis skaidrs mērķis tos dekriminalizēt, tad attiecībā uz 149. pantu tas plānots tikai tā 1.daļā.

Tagad Bordāns atminas, ka viņam jau tobrīd pavīdējušas šaubas, vai Tieslietu ministrijas ierēdņi izprot 149. panta specifiku. Tā kā pārejas noteikumi, kuros nepilnības ieviesās, darba grupā nemaz nav apspriesti, bet izstrādāti Tieslietu ministrijā atsevišķi, darba grupa šo kļūdu nav varējusi izķert.

„Acīmredzot, sākot no juriskonsulta, kas tehniski rakstīja, beidzot ar Saeimas 100 deputātiem, - visi ir nepamanījuši,” secina Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Gratkovska, kuras padotie šos pārejas noteikumus rakstījuši.

Vairāki „mazajā amnestijā” ieinteresētie

Pietiek jau rakstīja, ka nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi varēja izbeigt tiesvedību arī krimināllietā pret Tautas partijas otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievu Diānu Zalāni, kurai 12. janvārī nolikta pirmā tiesas sēde.

Zalānei celta kriminālapsūdzība pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pietiek zināms, ka izmeklēšanas iestādēs un tiesās atrodas aptuveni 10 krimināllietas, kurās apsūdzība celta pēc 149. panta. Bez politiski jūtīgās Zalānes lietas Pietiek norādīts vēl uz divām lietām, kurās iesaistītie būtu ieinteresēti „mazajā amnestijā”. Vienā lietā pret divām fiziskām personām kompānija Microsoft izvirzījusi miljona latu prasību par zaudējumu piedziņu. Aizdomās turamie interneta vietnē ebay.com tirgojušies ar nelicencētu šīs kompānijas datorprogrammatūru. Cita lieta, kurā pret kādu fizisku personu, arī Latvijas iedzīvotāju, vērsusies kāda labi pazīstama starptautiska telekomunikāciju kompānija, runa esot par materiālo zaudējumu iespējamu piedziņu pat vairāku miljonu apmērā.

Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!” Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēt.

Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs, pēc tālākiem skaidrojumiem mudinot vērsties pie Tieslietu ministrijas darba grupas vadības.

Gratkovska Pietiek piektdien kategoriski noliedza jebkādu ietekmi, notikušo skaidrojot ar ierēdņu kļūdu. „Es nevaru neko tamlīdzīgu apgalvot. Pat vislielākajos murgos man vismaz kaut ko tādu, kā darba grupas vadītājai nav nācies iedomāties,” apgalvoja Gratkovska. Valsts sekretārs Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...