Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri atbildīgi par Krimināllikuma grozījumos atstāto logu, kas gandrīz beidzās ar „mazo amnestiju” autortiesību un blakustiesību neievērošanā apsūdzētajiem, noliedz, ka tas darīts tīši kāda politiska vai citādi ieinteresēta lobija rezultātā. Pie vainas esot kļūda, kas ieviesusies, nepamatoti sametot vienā katlā vairākus vienlaikus apspriestos Krimināllikuma pantus, kuros nolemts atteikties no kriminālatbildības. Bez politiķa Edgara Zalāna (TP) dzīvesbiedres, ieguvēji no šīs kļūdas, kuru Saeima 2. decembrī pēdējā brīdī novērsa, būtu bijuši vēl vismaz divās apjomīgās krimināllietās apsūdzētie.  

Nākotnē pantus sola analizēt rūpīgāk

„Nākotnē vienkārši ļoti rūpīgi ir jāanalizē katrs pants un katrs komats,” Pietiek saka Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, no kuras ministrijas vadība jau pieprasījusi paskaidrojumus par nepilnīgi sagatavotajiem Krimināllikuma grozījumiem. Par to, vai jūtas droša savā amatā, Gratkovska atsakās atbildēt, uzsverot, ka tas ir jautājums ministrijas vadībai. Tieši Gratkovska vadīja darba grupu Krimināllikuma grozījumu izstrādei, tieši viņas departamenta darbinieki izstrādāja nepilnīgos grozījumu pārejas noteikumus.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis (attēlā) Pietiek apstiprināja, ka iekšējā apstākļu noskaidrošana turpinās, kaut iepriekš viņš pieļāva atbildības prasīšanu no atbildīgajiem ierēdņiem. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsvēra Lazdovskis.

Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē, 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, jauši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, iestātos „mazā amnestija”.

Ierēdņi neiedziļinājās

„Vienkārši mēs ielikām pārejas noteikumos visu 149. pantu, domādami par tā 1. daļu, bet nepaskatoties uz 2.,3. un 4. daļu, vienkārši paši savas kļūdas pēc. Vienkārši neapskatījāmies, kas notiek ar uzsāktajām lietām. Vienkārši tā bija kļūda,” tagad saka Gratkovska.

Vienlaikus ar diskusiju par 149. panta izslēgšanu, kas noritēja Tieslietu ministrijas darba grupā, 9. Saeimā noticis darbs pie Krimināllikuma 156. un 158. panta izslēgšanu, kas paredzēja kriminālatbildību par goda un cieņas aizskaršanu. Attiecībā uz pēdējo ticis diskutēts, ka, ja reiz likumdevējs dekriminalizē atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, tad līdz ar grozījumu spēkā stāšanās brīdi ir jāizbeidz visas lietvedībā esošās krimināllietas pēc 156. un 158. panta. „Problēma bija, ka mēs uz 149. pantu skatījāmies tā likumprojekta gaismā, kas dekriminalizēja goda un cieņas aizskaršanu. Toreiz tika norādīts, ka, ja jau mēs kaut ko dekriminalizējam, tad lietvedībā esošās lietas ir jāizbeidz,” kļūdas rašanos skaidro ierēdne.

Zvērināts advokāts Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministrijas darba grupā pārstāvējis no autortiesību pārkāpšanas daudzcietušo datorprogrammatūras industriju, būdams Business Software Alliance pārstāvis, Pietiek uzsver, ka 149. panta izslēgšana jau no paša sākuma nepareizi iekļauta vienā Krimināllikuma grozījumu paketē ar citiem izslēdzamajiem pantiem. Ja attiecībā uz citiem pantiem bijis skaidrs mērķis tos dekriminalizēt, tad attiecībā uz 149. pantu tas plānots tikai tā 1.daļā.

Tagad Bordāns atminas, ka viņam jau tobrīd pavīdējušas šaubas, vai Tieslietu ministrijas ierēdņi izprot 149. panta specifiku. Tā kā pārejas noteikumi, kuros nepilnības ieviesās, darba grupā nemaz nav apspriesti, bet izstrādāti Tieslietu ministrijā atsevišķi, darba grupa šo kļūdu nav varējusi izķert.

„Acīmredzot, sākot no juriskonsulta, kas tehniski rakstīja, beidzot ar Saeimas 100 deputātiem, - visi ir nepamanījuši,” secina Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Gratkovska, kuras padotie šos pārejas noteikumus rakstījuši.

Vairāki „mazajā amnestijā” ieinteresētie

Pietiek jau rakstīja, ka nepilnīgie Krimināllikuma grozījumi varēja izbeigt tiesvedību arī krimināllietā pret Tautas partijas otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievu Diānu Zalāni, kurai 12. janvārī nolikta pirmā tiesas sēde.

Zalānei celta kriminālapsūdzība pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pietiek zināms, ka izmeklēšanas iestādēs un tiesās atrodas aptuveni 10 krimināllietas, kurās apsūdzība celta pēc 149. panta. Bez politiski jūtīgās Zalānes lietas Pietiek norādīts vēl uz divām lietām, kurās iesaistītie būtu ieinteresēti „mazajā amnestijā”. Vienā lietā pret divām fiziskām personām kompānija Microsoft izvirzījusi miljona latu prasību par zaudējumu piedziņu. Aizdomās turamie interneta vietnē ebay.com tirgojušies ar nelicencētu šīs kompānijas datorprogrammatūru. Cita lieta, kurā pret kādu fizisku personu, arī Latvijas iedzīvotāju, vērsusies kāda labi pazīstama starptautiska telekomunikāciju kompānija, runa esot par materiālo zaudējumu iespējamu piedziņu pat vairāku miljonu apmērā.

Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!” Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēt.

Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs, pēc tālākiem skaidrojumiem mudinot vērsties pie Tieslietu ministrijas darba grupas vadības.

Gratkovska Pietiek piektdien kategoriski noliedza jebkādu ietekmi, notikušo skaidrojot ar ierēdņu kļūdu. „Es nevaru neko tamlīdzīgu apgalvot. Pat vislielākajos murgos man vismaz kaut ko tādu, kā darba grupas vadītājai nav nācies iedomāties,” apgalvoja Gratkovska. Valsts sekretārs Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...