Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir kāds „perestroiku” piedzīvojušais, kurš nebūtu piedalījies kāda nelegālā vai puslegālā videoseansā, kur starp daudzām visdažādāko žanru kinofilmām VHS formātā nebūtu arī kāda, kuras pārvedums no tolaik maz kam saprotamās angļu valodas uz visiem saprotamo krievu nebūtu mistiskas personas ar segvārdu Goblins veikts. Jā, „perevod Goblina” izcēlās gan ar savdabīgu dikciju, gan arī ar ne pārāk cenzētu leksiku, vārdu sakot, publikai bija gana jautri.

Bet, kā smejies, gadi skrien kā stirnas, un mistiskais Goblins mūsu dienās ir zināms un plaši pazīstams kā blogeris Dmitrijs Pučkovs. Viņš viennozīmīgi ir veiksmīgi iekļāvies kapitālistiskajā sacensībā un, pēc visa spriežot, trūkumu necieš. Taču tas viņam netraucē būt arī komunistiski noskaņotam staļinistam un lielkrievu šovinistam vienā personā.

Šajā sakarībā mūsu Goblins ir izvērsis aktīvu blogera darbību tīmeklī, kur izplata dažādos formātos veiktus ierakstus par vēsturiskām un sabiedriski politiskām tēmām. Šajā nozarē viņš veido ilgstošus sarunu šovus ar visdažādākajiem vēstures un līdzīgu zinātņu speciālistiem. Protams, protams, lielākoties speciālisti arī ir noskaņoti (atbilstoši bloga uzturētāja uzstādījumam) vai nu boļševistiski, vai staļinistiski, vai lielkrievu šovinistiski, bet jāatzīst, ka speciālisti viņi ir tiešam labi un erudīti. Erudīcijas jomā ne vienam vien pašmāju zeltītdzintaram no viņiem būtu, ko pamācīties.

Bet kur tad somu karš? Nu, redz, mūsu Goblins daudzu savu blogošanas tēmu starpā ne pēdējo vietu ir atvēlējis arī arī PSRS - Somijas 1939./40. gada karam. Nu, varbūt tāpēc, ka pats dzīvo Pēterburgā, bet nav svarīgi. Katrā ziņā iesaku interesentiem šos materiālus internetā sameklēt un paklausīties. Izglītībai par sliktu, nenāks, kaut arī skats neapšaubāmi ir no ierakumu pretējās puses. Bet kur tad virsrakstā solītās pārdomas? Tikai mieru, tūlīt būs, vajag taču mazu iesildīšanos arī taču.

Tātad vienā no sarunām par šo karu cienījamais Goblins ar sarunu partneri beigu galā nonāca līdz upuru uzskaitei. Un, nosaucot somu kritušo kopskaitu (aptuveni 26 000), mūsu draugs Goblins (Pučkovs) tā pārmetoši rezumēja (domas atstāsts): „Nu re, kādi tie somu buržuji tomēr draņķi, tik daudz savu tautiešu, tā sacīt, aizsūtīja pie tēviem. Bet varēja taču vienkārši SARUNĀT.” Domāju, ka saprotat, ka ar sarunāšanu dārgais Goblins bija domājis visu to herņu ar teritorijas apmaiņu, armijas bāzēm somu teritorijā utt. Jā, bet mēs jau to lieliski zinām un visu to esam uz savas ādas izbaudījuši.

Un vai tad mūsdienās trūkst gudrinieku, kas no rīta līdz vakaram mūs aicina būt draudzīgākiem ar lielo kaimiņu, nekaitināt to, atzīt Krimnašas un Lugandonas. Un tad tik būs! Krievu bezgala laipnais lācis par to mūs aplies ar bezgala lētu soļarku un appūtīs ar vēl lētāku gāzi, ka vai elpu ievilkt nepaspēsim.

Redzait, vēl 1939. gadā mēs tikām bezgala slavēti par savu vēlmi un spēju „sarunāt”. Te ir citāts no 1939. gada 1. decembra „Pravdas” (oriģinālvalodā):” Ведь правительства Эстонии, Латвии и Литвы договорились с Советским Союзом о взаимном укреплении безопасности, и народы этих стран ни на йоту не потеряли своей независимости. Почему же правительство Финляндии не согласилось на более незначительные меры урегулирования взаимных отношений? Только потому, что оно является прислужником алчных финских банкиров и капиталистов экспортной промышленности, продавших за чечевичную похлебку самостоятельность нашей страны.”

SIC! Kaut kur pavisam nesen dzirdētas frāzes par „ārējo pārvaldību”, „Vašingtonas obkomu” u.tml., vai ne? (Vairāk - https://gordonua.com/specprojects/Finland.html )

Tiesa gan, tas ir teksts no bēdīgi slavenā „radiopārtvēruma”, kuru publicēja „Pravdā” it kā Somijas komunistiskās Kūsinena valdības vārdā. Bet visiem taču skaidrs, kuros gaiteņos tas ir patiesībā tapis. Un redzat, kā tiek uzlielītas visas trīs Baltijas valstis par savu „tālredzīgo” un draudzīgo politiku attiecībās ar PSRS. „Ведь правительства Эстонии, Латвии и Литвы договорились”, jā, jā mēs SARUNĀJĀM, nu tieši tā kā mūsdienu eksperts Goblins – Pučkovs būtu vēlējis rīkoties Somijai tajā tālajā 1939.gadā.

BET.

Atļaujiet jūs iepazīstināt ar zinātnisku izdevumu:

Научное издание

ВЫНУЖДЕННЫЙ АЛЬЯНС СОВЕТСКО-БАЛТИЙСКИЕ ОТНОШЕНИЯ И МЕЖДУНАРОДНЫЙ КРИЗИС, 1939–1940 гг.

Сборник документов

Составители, предисловие, комментарии:

Н.Н. Кабанов (ответств. сост.)

А.Р. Дюков,

В.В. Симиндей

Оформление обложки М. Левыкин

Компьютерная верстка А. Григорьев

Корректор Г. Васильева

Фонд содействия актуальным историческим

исследованиям «Историческая память»

Почтовый адрес: Москва, 119019, Москва, Гагаринский пер., д.35, офис 8

www.historyfoundation.ru

Ja kāds no cienījamajiem lasītājiem vēl nezina, kas ir cienījamie kungi Simindejs un Djukovs vai viņu kūrētais fonds „Vēsturiskā atmiņa”, iesaku iepazīties. Pat ļoti iesaku.  Bet, neskatoties uz visu to, avotu krājums ir sastādīts pilnībā profesionāli. Un, kā redzams no virsraksta, veltīts tieši tam laikam un notikumiem, kad tā lielā sarunāšana gāja vaļā.

Nu un šī krājuma noslēgumā, kā jau pienākas, ir arī personu saraksts. Tās ir personas, kas tādā vai citādā veidā minētas vai nu tieši dokumentos, vai skaidrojumos par tiem. Tātad tās ir personas, kas kaut kā ir bijušas iesaistītas dižajā „SARUNĀŠANAS” procesā. Kuras vēlējās kaut ko SARUNĀT un beigās arī SARUNĀJA ar lielo kaimiņu.

Kopā no Latvijas ir minētas 38 personas, kas bija dzīvas 1939. gadā.. No tām 15 (piecpadsmit) personas laikā kopš „sarunāšanas” līdz 2.pasaules kara beigām (parasti jau līdz 1942. gadam) tika vai nu nošautas pēc dažādu PSRS varas iestāžu nolēmumiem, vai gāja bojā PSRS ieslodzījuma vietās. 5 (piecas) personas tika arestētas un pavadīja dažādus laikus dažādās PSRS ieslodzījuma vietās vai izsūtījumā.

11 (vienpadsmit) personas ir 2. pasaules kara laikā emigrējušas no Latvijas uz brīvās pasaules valstīm. Ļoti ticami, ka pretējā gadījumā tās būtu jāpievieno kādai no divām iepriekš minētajām grupām. Tikai 7 (septiņas) no minētajām 38 personām palika Latvijā un netika represētas vai gāja bojā no citām okupācijas varām.

Tāda, lūk, tā SARUNĀŠANA.

Bet, sekojot laika garam, atvadīšos, sakot: visus secinājumus, cienījamie lasītāji, izdariet paši.

Novērtē šo rakstu:

153
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft