Mazliet par finanšu ezotēriku (jeb blēņām par milzīgajiem „airBaltic” nomaksātajiem nodokļiem)
Guntars Vītols08.09.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
AirBaltic padomes priekšsēdētājs Vasks izsaka uzmundrinošu tēzi - jā, mēs saņēmām atbalstu no valsts, bet mēs taču gandrīz visu no tā “samaksājām atpakaļ” (pamatā tikai algu) nodokļos 29 gadu laikā. To pašu gadiem saka Gauss, to pašu saka kompānijas prezentācijas, un piedzied visu raudžu televizora eksperti.
Starp citu, aizmirsa piebilst, ka līdz šim brīdim šos 29 gadus (tagad tas izbeigts) pilotiem maksāja algas kā dividendes vai vispār vēl agrāk no ofšora. Dividendēs ir 25% nodokļu slogs, nevis kā algām pārējiem mirstīgajiem - uz katru neto eiro vēl 82% aiziet nodokļos. Tāpēc, ja izdala tos it kā milzīgos simtus miljonus uz 29 gadiem un darbinieku skaitu (piloti saņem ap 10 tūkstošiem, turpu šurpu), vērīgs klausītājs iekliegsies: “Aplokšņu algas, ķeriet zagli!”
“Ofšorizācija”, draugi. Nē, es nesaku, ka tas obligāti bija slikti - avionozarē šitādi cunduri ir ierasta prakse, lai gan ar to cīnās un arodbiedrībām ir vērā ņemami panākumi. Tai pašai Ryanair līdzīgu praksi pārmetuši gadiem. Ja vēlies ar tādu konkurēt, tad spēlē “pēc noteikumiem”, kas ne vienmēr būs ētiski patīkamākie. Vienkārši nemuldi - klusēšana zelts.
Tātad uzņēmums desmitgades maksāja mazākus algu nodokļus nekā pārējie nesponsorētie Latvijas uzņēmumi un to pašus… nomaksāja valsts no savas kabatas. Pastāstiet to visiem pārējiem uzņēmumiem Latvijā un tiem, kurus tagad tvarstīs par 700 eiro iemaksu bankas kontā.
Nē, nu lab, brēks ezotēriķi! Tas jau tika darīts, lai balstītu “lielu pakalpojumu eksportētāju”. Mēs taču visi zinām, ka eksports ir ceļš uz laimi un pārticību un to kā košu karogu arī mūsu avio flagmanis vicina katrā prezentācijā. Makaroni tinas ap ausīm ar lielu kinētisko enerģiju - švilpj tik.
He, te jau kā. Pakalpojumu airBaltic eksportē par vēdera tiesu, kā pēc fakta nepietiek pat algu nodokļu nomaksai ne pilnā, ne pat ofšorizētā vai optimizētā formā. Uzņēmumam jau nav bijusi vērā ņemama peļņa pat tad, kad retu gadu noslēdza nelielā plusā. Vai vispār kompānija jebkad samaksājusi kaut centu peļņas nodoklī? Neesmu mēģinājis atrast to papardes ziedu.
Eksportā ieņemtie līdzekļi aiziet par lidmašīnām, un līzinga kompānijas ir ofšori (nav nekas slikts, tā vienkārši darbojas avio līzinga tirgus, es tikai paskaidroju situācijas būtību). Burvīgais junk bond šo naudas aizplūšanu uz ārvalstīm tikai palielina. Tas eksports ir faktiski tranzīts. Mūsu par vēdera tiesu nopelnītais aiziet par citur ražotām lidmašīnām (ceļ Kanādas IKP) un tad vēl procentiņi, šoreiz pat ne mūsu neveselīgi noēdušos banku peļņas stiprināšanai. Mazs mierinājums.
Šādam eksportam nav vērā ņemamas pievienotās vērtības Latvijas ekonomikai. Tas nav no stāsta par eksportu tajā slavenajā veiksmes formulā.
Nē, es tagad nesaku, ka airBaltic nav atvedis arī tūristus, ka nav vedis mūs lēti uz turcijām, ka nav ietekmes uz ekonomiku (vietējo piegādātāju klasteris). Tas viss ir, un par to var priecāties un rēķināt naudas izteiksmē.
Bet. Nu nevajag tagad nākt uz raidījumu un tracināt ar absolūtu demagoģiju. Man ko, nākamreiz paņemt popkornu un mētāt uz kārtējo finanšu ekspertu ezotērikā par katru dumjību?
Var jau, tikai tad vajadzēs nevis vienu, bet divas popkorna turzas.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
