Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekas uz šīs pasaules nav tikai slikts vai tikai labs. Arī šī Covid-19 sērga, kas nesusi daudz nelaimju un posta visai Latvijas sabiedrībai, ir devusi tai iespēju vērtīgām atziņām un vielu pārdomām (vismaz pārdomām!), piemēram – ar kādu mazspēju, nekompetenci un bezatbildību rīkojas vara Latvijā. Un kādēļ mums ir tā?

Pašiem varnešiem, protams, tā nešķiet. Un tas ir tikai vēl viens uzskatāms apliecinājums to spējai adekvāti vērtēt notiekošo. To uzskatāmi apliecina arī šīs valdības vadītāja teiktais 14. decembra LTV raidījumā "Viens pret viens" (ap 2.30 minūti), kurā bez ironijas, pilnīgi nopietni Krišjānis Kariņš visai Latvijas sabiedrībai sniedz savas valdības darbības vērtējumu: "Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, neskatoties uz to, ka valdībai nav priekšrakstu, kā rīkoties šādos ārkārtas apstākļos, mēs esam pieņēmuši, varētu teikt, labāko iespējamo lēmumu un (spējuši) virzīties tomēr uz priekšu..."

Hmm, pēc tā visa, kas noticis, kādi lēmumi un kā ir tikuši (vai nav tikuši) pieņemti, – ar kādām īpašībām ir jābūt apveltītam, lai kaut ko tādu atļautos apgalvot?!

Laikam tomēr labākais būtu bijis sekot šim jau laikus izteiktajam ieteikumam – šeit.

Tiešām nevarēja labāk?

Tas ir retorisks jautājums. Bet laikam jau – ne visiem. Jo sevišķi šai varai, kas izmisīgi, līdzīgi kā "Titānika" pirmās klases pasažieris, kurš beidzot ticis pie sava glābšanas riņķa – vakcinācijas, nu neko citu nevēlas atzīt, krampjaini turas tikai pie tā, citādi baidoties noslīkt.

Diemžēl bažas tieši par savu noslīkšanu, nevis rūpes par efektīvu Covid-19 krīzes vadību, ir šīs varas vakcinācijas stratēģijas pamatā.

Tieši šāda stratēģija ir ļoti ērta mazspējīgajai varai – pašai vairs neko daudz necenšoties darīt (jo, nedod, Dievs, atkal nāksies pielemt kaut ko un lemtā neadekvātums visiem atkal būs redzams), bet pārliekot visu atbildību par krīzes pārvarēšanu uz citu pleciem. Un nu jau sabiedrība, nevis valdība ir atbildīga par neveiksmīgo krīzes pārvarēšanu – jo tā nepakļaujas valdības noteiktajam vakcinācijas kursam. Tā ir ērta iespēja savas vainas novelšanai.

Vakcinācija ir svarīgs instruments Covid-19 krīzes pārvarēšanai, taču koncentrēties tikai uz vakcināciju, pastiprinot to ar ierobežojumiem – lai spiestu cilvēkus vakcinēties, nevis lai efektīvāk vadītu Covid-19 krīzi, ir fundamentāli kļūdaina stratēģija, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad ar vakcinācijas palīdzību nav iespējams ierobežot infekcijas izplatīšanos, un varas uzturēto ierobežojumu mērķis ir nevis infekcijas ierobežošana, bet cilvēku piespiešana vakcinēties (to publiski atzīst arī pati vara).

Turklāt šī fundamentāli kļūdainā stratēģija mums visiem ļoti dārgi izmaksās – vakcinācijai paredzētie 134 miljoni eiro šī gada budžetā ir nieks, salīdzinot ar neadekvāto lēmumu radītajām sekām (par to vēlāk).

Par to, ka ir iespējami arī citi instrumenti infekcijas ierobežošanai, šai varai ir norādīts ne reizi vien (piemērs – šeit), taču šī mazspējīgā vara nevēlas to uzņemties (jo tas nozīmē papildu atbildību). Varas primārā vēlme ir acīmredzama – norobežot sevi no atbildības (cerībā, ka situācija atrisināsies bez plašākas varas iesaistes) un tāpēc pēc iespējas nedarīt pašai neko. Jo gandrīz viss, ko dara šī vara, izrādās kārtējais vanckars, ja ne vēl sliktāk.

"Zaļā" un "sarkanā" bezjēga

Tas arī izskaidro pašlaik varas uzturētā "zaļo/sarkano" režīma esību, kurš pašreizējos apstākļos (omikrona izplatīšanās specifika) daudzviet ir acīmredzami neloģisks, pat absurds – no Covid-19 izplatības ierobežošanas loģikas. Piemēram, koncentrējot nevakcinētos "sarkanajā zonā" (tātad paaugstinot tur inficēšanās riskus), mēs varbūt kaut kādā posmā panākam infekcijas izplatīšanās ierobežošanu "zaļajā zonā", taču naivi ir iedomāties, ka pēc tam šie cilvēki nesajauksies un netiks iegūts pretējs efekts. Turklāt šādas separēšanas īstenošana ne tikai rada zaudējumus nozarēm, bet arī valstij izmaksā daudzus miljonus, kurus šī vara sedz aizņemoties – padarot mūs par aizvien lielākiem parādniekiem.

Ventilācija, nevis vakcinācija!

Jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir zināms, ka šī infekcija izplatās aerosola veidā. Svaigā gaisā, ievērojot minimālu piesardzību, inficēties ir gandrīz neiespējami. Pamatā inficēšanās notiek iekštelpās. Nodrošinot atbilstošu gaisa kvalitātes līmeni telpās, inficēšanos var būtiski samazināt. Tā kā Covid-19 gaisā nonāk ar cilvēka izelpu, tad, kontrolējot CO2 līmeni, ir iespējams kontrolēt nepieciešamo gaisa kvalitātes līmeni, lai tas būtu pietiekoši epidemioloģiski drošs. Šis drošais CO2 līmenis tiek lēsts aptuveni 700–900 ppm. Piemēram, "Centers for Disease Controland Prevention" (mūsu SPKC analogs ASV) ieteiktais ir 800 ppm CO2. (skat. šeit)

Ja ar ventilāciju nav iespējams nodrošināt nepieciešamo CO2 līmeni, tad nepieciešamo gaisa kvalitāti ir iespējams panākt, papildus īstenojot gaisa filtrācijas iespējas.

Šāda pieeja paver pavisam citas iespējas nodrošināt tautsaimniecībai un sabiedrībai nepieciešamos procesus epidemioloģiski drošā vidē. Drošākā, nekā to var panākt ar vakcināciju un tai piesaistītiem ierobežojumiem.

Piemēram, lai nodrošinātu nepieciešamo epidemioloģisko drošību tirdzniecībai lielveikalos, nevis īstenot sertifikātu teroru vai ierobežot/liegt veikalu darbību un pēc tam par to izmaksāt kompensācijās desmitiem miljonu eiro apmērā (aizņemtā nauda, kura būs jāatdod mums visiem neatkarīgi no tā, kur esam vai neesam iepirkušies), bet tā vietā noteikt nepieciešamās gaisa kvalitātes prasības un nosacījumus to kontrolei.

Līdzīgi varēja rīkoties arī attiecībā uz mācībām un darbu iekštelpās, dodot iespēju uzņēmējiem pašiem izvēlēties sev atbilstošo drošības protokolu, kādā veidā, izmantojot kādus instrumentus (vakcinācija, ventilācija, darba režīms utt.) nodrošināt nepieciešamos epidemioloģiski drošos darba apstākļus.

Šādi priekšlikumi Saeimā tika iesniegti jau tad, kad šī vara sāka virzīt savu "obligātās vakcinācijas" likumprojektu, – skat. šeit. Tie netika pat izskatīti...

Labāk smirdošs āzis istabā?

Jau pirmajā jaunās izglītības un zinātnes ministres darba dienā, reaģējot uz publiski paustajiem ministres apgalvojumiem, ka "tiks darīts viss iespējamais, lai neatkārtotos aizvadītā mācību gada situācija", lai palīdzētu īstenot šo apņemšanos (apjēgt darāmo), tika iesniegti deputātu jautājumi Nr. 227/J13 "Par pasākumiem, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē" – skat. šeit.

Iespēja līdz kārtējam Covid-19 vilnim sagatavot mācību iestādes dažādiem drošības protokoliem, izmantojot dažādus instrumentus – ne tikai obligāto skolotāju vakcināciju –, netika izmantota. IZM nav pat tikusi līdz CO2 mērierīču iepirkšanai, nemaz nerunājot par atbilstošu ventilācijas risinājumu izveidi un uzstādīšanu skolās. Tas tiešām ir "labākais iespējamais, ko varēja paveikt"?

Tā vietā, lai nodrošinātu skolas ar vajadzīgajiem ventilācijas risinājumiem, tiem atbilstošu darba organizācijas metodiku, no darba ir atlaisti simtiem skolotāju, tiek tērēti desmitiem miljonu eiro ārvalstīs ražotu testu iepirkšanai un testēšanas procesa īstenošanai (jo neizvēdinātas telpas ir epidemioloģiski nedroša vide), bērniem ir jānēsā maskas, kuru jēga šādos apstākļos (neatbilstoši ventilētas telpas) ir apšaubāma. Nu gluži kā viduslaikos – kad viena no ieteiktajām metodēm, kā pasargāties no epidēmijas, bija turēt kopā ar sevi telpā kādu pēc iespējas vairāk smirdošu mājdzīvnieku. Izdevās?

Rezultātā daudzviet mācības klātienē vairs nenotiek. Lai gan varēja būt citādi.

Kā samazināt slimnīcu noslodzi?

Slimnīcu noslodzes līmenis ir kritiski svarīgs, lemjot par ierobežojumu nepieciešamību.

Ņemot vērā situācijas specifiku – dominējošā Covid-19 paveida omikrona salīdzinoši augsto lipīgumu, bet vairumā gadījumu – krietni vieglāku slimības gaitu, stacionāru noslodzi varētu samazināt, izmantojot primārās veselības aprūpes iespējas.

Diemžēl tieši šīs varas pieņemto (un nepieņemto) lēmumu dēļ ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas. Viens no būtiskākajiem pārslodzes iemesliem pašlaik – šīs varas ciniskie un izmisīgie centieni piespiest cilvēkus revakcinēties (šeit netiek apšaubīta vakcinācijas nozīme, bet gan veids, kā to īsteno šī vara), uzliekot ierobežojošas prasības sertifikātiem. Tā kā alternatīvā iespēja iegūt vai pagarināt sertifikātu ir inficēšanās fakts, kuram saskaņā ar varas noteikto ir jābūt atbilstoši dokumentētam, tad situācijā, kad omikrons strauji izplatās, šāds varas regulējums – "neesi dokumentāli to fiksējis, tātad neesi slimojis" – rada lavīnveida spiedienu uz testēšanas jaudām un uz ģimenes ārstu praksēm. Un abas tiek pārslogotas.

Vēl viens no nozīmīgiem slimnīcu noslodzes faktoriem ir šīs varas apzināti radītā psihoze – ja agrāk sabiedrība līdzīgu simptomu gadījumā ne tikai neizmantoja stacionāra pakalpojumus, bet pat nemēģināja izmantot primārās aprūpes pakalpojumus, tad tagad ir vērojama otra galējība – un tas pārslogo gan primārās aprūpes sistēmu, gan slimnīcas.

Šo pārslodzi varētu mazināt arī, pielietojot modernos ārstniecības līdzekļus, kas ir pierādījuši savu efektivitāti un ir jau arī reģistrēti ES. Latvija ir tik ļoti atturīga to izmantošanā, jo šie medikamenti esot dārgi. Šādu apgalvojumu pamatotība būtu jāvērtē kontekstā ar intensīvās terapijas izmaksām un to pabalstu summām (simtiem miljonu eiro), kuras tiek izmaksātas ierobežojumu dēļ, kas nepieciešami, lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu. Kas ir dārgāk?

Visdrīzāk patiesie iemesli meklējami iepirkuma specifikā un tajā, ka šāda ārstēšanas iespēja mazinās psihozi un spiedienu uz vakcinēšanos, kuru šī vara redz kā vienīgo savu glābšanas riņķi.

Tā nu šī vara ir kļuvusi par savas piekoptās politikas ķīlnieci, par ķīlnieci padarot gan Latvijas sabiedrību, gan veselības aprūpes sistēmu, kur mediķi kā galeru vergi ir spiesti airēt, lai remdētu varturu iecerētās kaprīzes.

Kā palielināt primārās aprūpes kapacitāti?

Pirmkārt jau – pēc iespējas atslogot ģimenes ārstus no procedūrām (izziņām, apzvanīšanas, testēšanas u. c.), kur nav vajadzīga to kompetence vai saskarsme ar klientu, novirzot to uz citām struktūrām, bet ko ir racionāli atstāt prakses ietvaros – tam nodrošināt papildu finansējumu, lai varētu piesaistīt palīgus, kas to veiks.

Jau sen tas tika piedāvāts – skat. šeit.

Diemžēl šī vara labprātāk dala miljonus visādiem projektiem, veicot apšaubāmas iepirkumu procedūras ārkārtas situācijas piesegā, bet ģimenes ārstu vajadzībām nepieciešamo finansējumu tai tik grūti atrast laikam tāpēc, ka visa šī nauda tad arī aizies tam paredzētajam mērķim – ģimenes ārstu praksēm. Kāds gan no tā labums šai varai?

Ņemot vērā omikrona specifiku, lielu skaitu saslimušo varētu aprūpēt ģimenes ārstu prakses, novēršot to nokļūšanu stacionāros. To darbību nozīmīgi atvieglotu vienotas vadlīnijas ģimenes ārstiem, kas dotu iespēju īstenot efektīvu omikrona ārstēšanu savā praksē. Taču tas netiek darīts, jo kādam šīs vadlīnijas ir jāizstrādā. Nez, kam gan?

Un, protams, – jau pieminētais nepieciešamais finansiālais atbalsts, kas ir salīdzinoši niecīgs (salīdzinot ar tām summām, ar kurām vēlīgi šķiežas šī vara), bet kuru "nez kāpēc" šī vara tā arī nespēj atrast, lai gan "naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijis".

"Antivielu sertifikāts"

Pašreizējos apstākļos varas radīto ažiotāžu pēc testēšanās un Covid-19 saslimšanas fakta apliecinājuma (lai nezaudētu vai iegūtu sertifikātu) varētu būtiski mazināt – tādējādi atvieglojot ģimenes ārstu prakses, paredzot iespēju iegūt sertifikātu, balstoties uz antivielu analīžu rezultātiem. Protams, šajā gadījumā (vismaz pie pirmreizēji atklāta gadījuma) sertifikāta derīguma termiņi atšķirtos, nosakot tiem atbilstošas antivielu sliekšņa vērtības (un tas, vismaz pagaidām, būtu pielietojams primāri Latvijas teritorijā, jo Eiropas regulējums šādu sertifikātu izmantošanu ceļošanai pagaidām neparedz).

Lai gan šāds priekšlikums vairākkārt jau ir ticis piedāvāts, šī vara to spītīgi ir noraidījusi. To tiek mēģināts pamatot ar rūpēm par sabiedrības drošību un iespējamo veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, kas skan mazliet dīvaini, ņemot vērā reālo Latvijas statistiku: iepriekšējā infekcijas vilnī, pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, kad mums bija darīšana ar krietni ļaunāku Covid-19 paveidu, kopumā stacionēti tika 11 354 cilvēki, no tiem atkārtoti inficētie bija... 34 cilvēki. (Saskaņā ar pašas Veselības ministrijas sniegto informāciju, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, – skat. šeit.)

Tie, kurus interesē izvērstāks šī priekšlikuma zinātniskais pamatojums, ar to var iepazīties šī priekšlikuma anotācijā (skat. šeit).

Par šī priekšlikuma izskatīšanu Saeima lems, visticamāk, jau 3. februāra sēdē.

Zinot šīs varas rīcības principus, nav ilūziju – lai cik pamatots būtu priekšlikums, to paredzami noraidīs, pat neatļaujot sākt tā izskatīšanu un debates pēc būtības, – tāda ir šīs varas piekoptā "bezkompromisa demokrātija", jo jebkuras debates pēc būtības atmaskotu šīs varas mazspēju un nekompetenci.

Lai kādus argumentus izvēlētos šī vara, tās patiesais nevēlēšanās iemesls risināt šo situāciju visdrīzāk ir cits – jo šī sertifikācijas iespēja darbosies pretēji varas uzstādījumam piespiest cilvēkus vakcinēties.

Šāds varas uzstādījums situācijā, kad vakcinācija neierobežo infekcijas izplatību un nav zināma patiesā revakcinācijas ietekme uz cilvēka organismu un tā imunitāti ilgtermiņā, sevišķi, ja vakcināciju tiek spiests veikt, neņemot vērā jau notikušu pārslimošanu, diez vai ir uzskatāms par atbildīgu un adekvātu varas rīcību. Varbūt pat vērtējams kā noziedzīgs...

Kādēļ cīnīties tikai ar sekām?

Vakcinācija, papildu finansējums veselības aprūpes sistēmai, ierobežojošie pasākumi – tas viss, protams, palīdz Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Par to visu mēs daudz esam dzirdējuši, jo tam, lai mēs to dzirdētu, tiek tērēti miljoni eiro.

Bet cik daudz mēs esam dzirdējuši no šīs varas par nepieciešamību un iespējām pašiem rūpēties par savu veselību? Vai tiešām vakcinēties un nēsāt maskas ir vienīgais, ko vērts mums ieteikt?!

Šis laiks ir unikāla iespēja uzrunāt cilvēkus, lai pievērstu tos veidot veselīgāka dzīvesveida paradumus. Jo sevišķi tos, kam tas būtu vajadzīgs visvairāk. Šajā virzienā ieguldītie pūliņi un resursi atmaksātos vairākkārtīgi – veselīga dzīvesveida paradumi ne tikai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes ietekmi, bet arī veselības aprūpes sistēmas noslodzi ilgtermiņā.

Taču šī iespēja netiek izmantota – šī mazspējnieku vara gandrīz neko nedara šajā virzienā.

Kādēļ? Laikam baidās par sevi, ka tādējādi cilvēki, vairāk rūpējoties par savu imunitāti, kļūs mazāk atkarīgi no vakcinācijas? Citu izskaidrojumu grūti atrast.

Nākamā gada budžetā vakcinācijas īstenošanai paredzēti vairāk nekā 134 miljoni eiro. Cik paredzēts veselības stiprināšanas pasākumiem, kas palīdzētu stiprināt imunitāti, nu vismaz riska grupām – piemēram, D vitamīna iegādei?

Ir jau daudz pētījumu (piemēram, skat. šeit), kas apstiprina, ka atbilstošs D vitamīna daudzums organismā būtiski samazina slimības smagumu, mirstību ar Covid-19 un saīsina nepieciešamo laiku stacionārai ārstēšanai. Taču mūsu vara to neizmanto.

Un tas ir tikai viens no piemēriem.

Tā vietā, lai tērētu naudu bezjēdzīgās PR akcijās, labāk būtu bijis to novirzīt, piemēram, senioru veselības nodarbību organizēšanai brīvdabā (piemēram, nūjošana, vingrošana u. c.) – tas kā reiz uzrunātu socializēties aktīvākos seniorus (tātad tos, kuri sevi pakļauj lielākām inficēšanās iespējām) un radītu instrumentu, kā tos efektīvāk un mērķtiecīgāk uzrunāt ne tikai nūjot vai pavingrot. Turklāt tas risinātu milzīgo senioru problēmu – socializēšanās un aktīva dzīvesveida saglabāšanas iespēju.

Tā, vairojot cilvēku labsajūtu un dzīvesprieku (nevis paniku), tiktu stiprināta cilvēku imunitāte un noturība pret stresa situācijām.

Tie ir tikai atsevišķi piemēri, lai iezīmētu šo iespēju virzienu, kas "nez kāpēc" netiek izmantots.

Šo situāciju, kad cilvēkiem nākas skaidrāk apjaust savas veselības vērtību, vajadzētu izmantot, lai ar mērķētiem veselības stiprināšanas pasākumiem aptvertu visus lielākos sabiedrības izaicinājumus veselības jomā – mazkustīgais dzīvesveids, neveselīgs uzturs, liekais svars, sirds–asinsvadu slimības, onkoloģija u. c.

Pretēji tam – ir tikai baiļu propaganda.

Fronte tēva pagalmā – quo vadis?

Šeit liela nozīme ir arī medijiem. Ir tāda sajūta, ka daudzi mediji ir ne tikai padevušies šīs varas izveidotajam naratīvam, bet arī sākuši to apkalpot (iespējams, arī tādēļ, ka šajos grūtajos laikos tā ir kļuvusi par mediju izdzīvošanas stratēģiju...).

Grūti ir nepamanīt plašsaziņas mediju telpā masēto naratīvu – par atbildīgo varu, kura nes uz saviem pleciem šīs situācijas smagumu, un bezatbildīgo opozīciju, kura tikai tukši klaigā un nodarbojas ar destrukciju (objektīvi – ir arī tādi rīcības piemēri, taču tas ne tuvu nav objektīvs politiskā procesa atspoguļojums).

Zīmīgi – kad opozīcija pauž konstruktīvu pozīciju, mediji to cenšas atspoguļot pēc iespējas mazāk (svaigs piemērs – šeit) vai cenšas panākt, lai tā netiktu atspoguļota vispār (vēl viens svaigs piemērs – šeit).

Šāda mediju rīcība veido Latvijas sabiedrībai slazdu – gatavina viltus izvēli, ka vienīgā iespēja tai ir vai nu esošais varas kartelis, vai arī alternatīva, kas ir vēl kaut kas destruktīvāks un neadekvātāks par esošo varu. Nav grūti paredzēt, kāda būs lielākās sabiedrības daļas politiskā izvēle šādā situācijā.

Kādam tas šķitīs paradoksāli, bet šī acīmredzami mazspējīgā, bezatbildīgā vara un radikālā opozīcijas daļa ir kā viens zābaku pāris, kas kalpo vienam mērķim – esošā politiskā status quo saglabāšanai, kurš ir izdevīgs pie varas esošajam politiskajam kartelim. Un, jo vairāk un radikālāk notiek "īstās opozīcijas" cīņa ar šīs varas nejēdzībām, jo vairāk esošais varas kartelis nostiprina savas nākotnes pozīcijas.

Proti, tā ir elementāra politiskā matemātika – varas noturēšanai ir nepieciešams vairākums. Sašķeļot sabiedrību divās daļās, no kurām vienai ir vairākums, varas pozīciju var iegūt tikai tie, kuri pārstāv šī vairākuma daļu. Tā, pastiprinot sabiedrības sašķeltību, nostiprinās varas monopols, jo šādā situācijā otru daļu var vispār ignorēt vai, vēl labāk (varas monopola nostiprināšanai), veikt darbības, lai varētu īstenot tās stigmatizēšanu, tādējādi pastiprinot sabiedrības sašķeltību un nostiprinot savas varas bezalternatīvu.

Tā tas sekmīgi daudzus gadus ir ticis darīts, izmantojot etnisko piederību. Nu šī sabiedrības sašķeltība tiek sekmīgi īstenota caur varas piekopto vakcinācijas politiku, jo tā šai varai ir vienīgā iespēja saglabāties. Kurp tas ved un kādas ir tam sekas, izvērstāk izklāstīts šeit.

Epilogs – noderīgi pārdomām...

Šīs varas "prasmīgās" darbības rezultātā uz katra Latvijas nodarbinātā pleciem papildus uzgulsies vairāk nekā 7000 eiro liels parāda slogs (ja to izlīdzinātu uz visiem vienmērīgi).

Un tā ir tikai daļa no šīs valdības performances sekām. Mirušo statistika, zaudētie rīcībspējīgie dzīves gadi neatrisināto problēmu veselības aprūpē dēļ, zaudētās darba stundas (pievienotā vērtība) nepārdomāto ierobežojumu dēļ, neiegūtās zināšanas neprasmīgi organizētā mācību procesa un sašķeltās sabiedrības dēļ, kurai šī vara nespēj un nevēlas piedāvāt neko saliedējošu.

Tāpēc draudīgākais mūs vēl tikai gaida, kad sāksies globālais spurts pēc Covid-19 pandēmijas izsīkšanas – kad visa pasaule uzsāks labumu pārdali jaunajos "vecajos" apstākļos, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā katra valsts būs izdarījusi savus mājasdarbus, lai uz šīs spurta līnijas nonāktu, pēc iespējas labāk sagatavota.

Vai mums ir jel kādas cerības, ka mums šie mājasdarbi būs izdarīti labāk par vakcīnu iepirkumiem vai jelkādu citu šīs varas veikumu?

Jēgtspējīgākās valdības jau gatavojas šim spurtam – pārskata ierobežojumus, mazina sabiedrību šķeļošos pasākumus, lai veidotu pēc iespējas labāku potenciālu savas valsts uzrāvienam. Pretēji tam, ko dara vara Latvijā.

Bet mēs turpināsim brīnīties, kāpēc atpaliekam aizvien vairāk pat no leišiem un igauņiem...

Vai šoreiz rīkosimies citādi? Mums vēl ir tāda iespēja, ja paši uzdrošināsimies tai noticēt.

Novērtē šo rakstu:

102
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....