Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekas uz šīs pasaules nav tikai slikts vai tikai labs. Arī šī Covid-19 sērga, kas nesusi daudz nelaimju un posta visai Latvijas sabiedrībai, ir devusi tai iespēju vērtīgām atziņām un vielu pārdomām (vismaz pārdomām!), piemēram – ar kādu mazspēju, nekompetenci un bezatbildību rīkojas vara Latvijā. Un kādēļ mums ir tā?

Pašiem varnešiem, protams, tā nešķiet. Un tas ir tikai vēl viens uzskatāms apliecinājums to spējai adekvāti vērtēt notiekošo. To uzskatāmi apliecina arī šīs valdības vadītāja teiktais 14. decembra LTV raidījumā "Viens pret viens" (ap 2.30 minūti), kurā bez ironijas, pilnīgi nopietni Krišjānis Kariņš visai Latvijas sabiedrībai sniedz savas valdības darbības vērtējumu: "Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, neskatoties uz to, ka valdībai nav priekšrakstu, kā rīkoties šādos ārkārtas apstākļos, mēs esam pieņēmuši, varētu teikt, labāko iespējamo lēmumu un (spējuši) virzīties tomēr uz priekšu..."

Hmm, pēc tā visa, kas noticis, kādi lēmumi un kā ir tikuši (vai nav tikuši) pieņemti, – ar kādām īpašībām ir jābūt apveltītam, lai kaut ko tādu atļautos apgalvot?!

Laikam tomēr labākais būtu bijis sekot šim jau laikus izteiktajam ieteikumam – šeit.

Tiešām nevarēja labāk?

Tas ir retorisks jautājums. Bet laikam jau – ne visiem. Jo sevišķi šai varai, kas izmisīgi, līdzīgi kā "Titānika" pirmās klases pasažieris, kurš beidzot ticis pie sava glābšanas riņķa – vakcinācijas, nu neko citu nevēlas atzīt, krampjaini turas tikai pie tā, citādi baidoties noslīkt.

Diemžēl bažas tieši par savu noslīkšanu, nevis rūpes par efektīvu Covid-19 krīzes vadību, ir šīs varas vakcinācijas stratēģijas pamatā.

Tieši šāda stratēģija ir ļoti ērta mazspējīgajai varai – pašai vairs neko daudz necenšoties darīt (jo, nedod, Dievs, atkal nāksies pielemt kaut ko un lemtā neadekvātums visiem atkal būs redzams), bet pārliekot visu atbildību par krīzes pārvarēšanu uz citu pleciem. Un nu jau sabiedrība, nevis valdība ir atbildīga par neveiksmīgo krīzes pārvarēšanu – jo tā nepakļaujas valdības noteiktajam vakcinācijas kursam. Tā ir ērta iespēja savas vainas novelšanai.

Vakcinācija ir svarīgs instruments Covid-19 krīzes pārvarēšanai, taču koncentrēties tikai uz vakcināciju, pastiprinot to ar ierobežojumiem – lai spiestu cilvēkus vakcinēties, nevis lai efektīvāk vadītu Covid-19 krīzi, ir fundamentāli kļūdaina stratēģija, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad ar vakcinācijas palīdzību nav iespējams ierobežot infekcijas izplatīšanos, un varas uzturēto ierobežojumu mērķis ir nevis infekcijas ierobežošana, bet cilvēku piespiešana vakcinēties (to publiski atzīst arī pati vara).

Turklāt šī fundamentāli kļūdainā stratēģija mums visiem ļoti dārgi izmaksās – vakcinācijai paredzētie 134 miljoni eiro šī gada budžetā ir nieks, salīdzinot ar neadekvāto lēmumu radītajām sekām (par to vēlāk).

Par to, ka ir iespējami arī citi instrumenti infekcijas ierobežošanai, šai varai ir norādīts ne reizi vien (piemērs – šeit), taču šī mazspējīgā vara nevēlas to uzņemties (jo tas nozīmē papildu atbildību). Varas primārā vēlme ir acīmredzama – norobežot sevi no atbildības (cerībā, ka situācija atrisināsies bez plašākas varas iesaistes) un tāpēc pēc iespējas nedarīt pašai neko. Jo gandrīz viss, ko dara šī vara, izrādās kārtējais vanckars, ja ne vēl sliktāk.

"Zaļā" un "sarkanā" bezjēga

Tas arī izskaidro pašlaik varas uzturētā "zaļo/sarkano" režīma esību, kurš pašreizējos apstākļos (omikrona izplatīšanās specifika) daudzviet ir acīmredzami neloģisks, pat absurds – no Covid-19 izplatības ierobežošanas loģikas. Piemēram, koncentrējot nevakcinētos "sarkanajā zonā" (tātad paaugstinot tur inficēšanās riskus), mēs varbūt kaut kādā posmā panākam infekcijas izplatīšanās ierobežošanu "zaļajā zonā", taču naivi ir iedomāties, ka pēc tam šie cilvēki nesajauksies un netiks iegūts pretējs efekts. Turklāt šādas separēšanas īstenošana ne tikai rada zaudējumus nozarēm, bet arī valstij izmaksā daudzus miljonus, kurus šī vara sedz aizņemoties – padarot mūs par aizvien lielākiem parādniekiem.

Ventilācija, nevis vakcinācija!

Jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir zināms, ka šī infekcija izplatās aerosola veidā. Svaigā gaisā, ievērojot minimālu piesardzību, inficēties ir gandrīz neiespējami. Pamatā inficēšanās notiek iekštelpās. Nodrošinot atbilstošu gaisa kvalitātes līmeni telpās, inficēšanos var būtiski samazināt. Tā kā Covid-19 gaisā nonāk ar cilvēka izelpu, tad, kontrolējot CO2 līmeni, ir iespējams kontrolēt nepieciešamo gaisa kvalitātes līmeni, lai tas būtu pietiekoši epidemioloģiski drošs. Šis drošais CO2 līmenis tiek lēsts aptuveni 700–900 ppm. Piemēram, "Centers for Disease Controland Prevention" (mūsu SPKC analogs ASV) ieteiktais ir 800 ppm CO2. (skat. šeit)

Ja ar ventilāciju nav iespējams nodrošināt nepieciešamo CO2 līmeni, tad nepieciešamo gaisa kvalitāti ir iespējams panākt, papildus īstenojot gaisa filtrācijas iespējas.

Šāda pieeja paver pavisam citas iespējas nodrošināt tautsaimniecībai un sabiedrībai nepieciešamos procesus epidemioloģiski drošā vidē. Drošākā, nekā to var panākt ar vakcināciju un tai piesaistītiem ierobežojumiem.

Piemēram, lai nodrošinātu nepieciešamo epidemioloģisko drošību tirdzniecībai lielveikalos, nevis īstenot sertifikātu teroru vai ierobežot/liegt veikalu darbību un pēc tam par to izmaksāt kompensācijās desmitiem miljonu eiro apmērā (aizņemtā nauda, kura būs jāatdod mums visiem neatkarīgi no tā, kur esam vai neesam iepirkušies), bet tā vietā noteikt nepieciešamās gaisa kvalitātes prasības un nosacījumus to kontrolei.

Līdzīgi varēja rīkoties arī attiecībā uz mācībām un darbu iekštelpās, dodot iespēju uzņēmējiem pašiem izvēlēties sev atbilstošo drošības protokolu, kādā veidā, izmantojot kādus instrumentus (vakcinācija, ventilācija, darba režīms utt.) nodrošināt nepieciešamos epidemioloģiski drošos darba apstākļus.

Šādi priekšlikumi Saeimā tika iesniegti jau tad, kad šī vara sāka virzīt savu "obligātās vakcinācijas" likumprojektu, – skat. šeit. Tie netika pat izskatīti...

Labāk smirdošs āzis istabā?

Jau pirmajā jaunās izglītības un zinātnes ministres darba dienā, reaģējot uz publiski paustajiem ministres apgalvojumiem, ka "tiks darīts viss iespējamais, lai neatkārtotos aizvadītā mācību gada situācija", lai palīdzētu īstenot šo apņemšanos (apjēgt darāmo), tika iesniegti deputātu jautājumi Nr. 227/J13 "Par pasākumiem, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē" – skat. šeit.

Iespēja līdz kārtējam Covid-19 vilnim sagatavot mācību iestādes dažādiem drošības protokoliem, izmantojot dažādus instrumentus – ne tikai obligāto skolotāju vakcināciju –, netika izmantota. IZM nav pat tikusi līdz CO2 mērierīču iepirkšanai, nemaz nerunājot par atbilstošu ventilācijas risinājumu izveidi un uzstādīšanu skolās. Tas tiešām ir "labākais iespējamais, ko varēja paveikt"?

Tā vietā, lai nodrošinātu skolas ar vajadzīgajiem ventilācijas risinājumiem, tiem atbilstošu darba organizācijas metodiku, no darba ir atlaisti simtiem skolotāju, tiek tērēti desmitiem miljonu eiro ārvalstīs ražotu testu iepirkšanai un testēšanas procesa īstenošanai (jo neizvēdinātas telpas ir epidemioloģiski nedroša vide), bērniem ir jānēsā maskas, kuru jēga šādos apstākļos (neatbilstoši ventilētas telpas) ir apšaubāma. Nu gluži kā viduslaikos – kad viena no ieteiktajām metodēm, kā pasargāties no epidēmijas, bija turēt kopā ar sevi telpā kādu pēc iespējas vairāk smirdošu mājdzīvnieku. Izdevās?

Rezultātā daudzviet mācības klātienē vairs nenotiek. Lai gan varēja būt citādi.

Kā samazināt slimnīcu noslodzi?

Slimnīcu noslodzes līmenis ir kritiski svarīgs, lemjot par ierobežojumu nepieciešamību.

Ņemot vērā situācijas specifiku – dominējošā Covid-19 paveida omikrona salīdzinoši augsto lipīgumu, bet vairumā gadījumu – krietni vieglāku slimības gaitu, stacionāru noslodzi varētu samazināt, izmantojot primārās veselības aprūpes iespējas.

Diemžēl tieši šīs varas pieņemto (un nepieņemto) lēmumu dēļ ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas. Viens no būtiskākajiem pārslodzes iemesliem pašlaik – šīs varas ciniskie un izmisīgie centieni piespiest cilvēkus revakcinēties (šeit netiek apšaubīta vakcinācijas nozīme, bet gan veids, kā to īsteno šī vara), uzliekot ierobežojošas prasības sertifikātiem. Tā kā alternatīvā iespēja iegūt vai pagarināt sertifikātu ir inficēšanās fakts, kuram saskaņā ar varas noteikto ir jābūt atbilstoši dokumentētam, tad situācijā, kad omikrons strauji izplatās, šāds varas regulējums – "neesi dokumentāli to fiksējis, tātad neesi slimojis" – rada lavīnveida spiedienu uz testēšanas jaudām un uz ģimenes ārstu praksēm. Un abas tiek pārslogotas.

Vēl viens no nozīmīgiem slimnīcu noslodzes faktoriem ir šīs varas apzināti radītā psihoze – ja agrāk sabiedrība līdzīgu simptomu gadījumā ne tikai neizmantoja stacionāra pakalpojumus, bet pat nemēģināja izmantot primārās aprūpes pakalpojumus, tad tagad ir vērojama otra galējība – un tas pārslogo gan primārās aprūpes sistēmu, gan slimnīcas.

Šo pārslodzi varētu mazināt arī, pielietojot modernos ārstniecības līdzekļus, kas ir pierādījuši savu efektivitāti un ir jau arī reģistrēti ES. Latvija ir tik ļoti atturīga to izmantošanā, jo šie medikamenti esot dārgi. Šādu apgalvojumu pamatotība būtu jāvērtē kontekstā ar intensīvās terapijas izmaksām un to pabalstu summām (simtiem miljonu eiro), kuras tiek izmaksātas ierobežojumu dēļ, kas nepieciešami, lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmu. Kas ir dārgāk?

Visdrīzāk patiesie iemesli meklējami iepirkuma specifikā un tajā, ka šāda ārstēšanas iespēja mazinās psihozi un spiedienu uz vakcinēšanos, kuru šī vara redz kā vienīgo savu glābšanas riņķi.

Tā nu šī vara ir kļuvusi par savas piekoptās politikas ķīlnieci, par ķīlnieci padarot gan Latvijas sabiedrību, gan veselības aprūpes sistēmu, kur mediķi kā galeru vergi ir spiesti airēt, lai remdētu varturu iecerētās kaprīzes.

Kā palielināt primārās aprūpes kapacitāti?

Pirmkārt jau – pēc iespējas atslogot ģimenes ārstus no procedūrām (izziņām, apzvanīšanas, testēšanas u. c.), kur nav vajadzīga to kompetence vai saskarsme ar klientu, novirzot to uz citām struktūrām, bet ko ir racionāli atstāt prakses ietvaros – tam nodrošināt papildu finansējumu, lai varētu piesaistīt palīgus, kas to veiks.

Jau sen tas tika piedāvāts – skat. šeit.

Diemžēl šī vara labprātāk dala miljonus visādiem projektiem, veicot apšaubāmas iepirkumu procedūras ārkārtas situācijas piesegā, bet ģimenes ārstu vajadzībām nepieciešamo finansējumu tai tik grūti atrast laikam tāpēc, ka visa šī nauda tad arī aizies tam paredzētajam mērķim – ģimenes ārstu praksēm. Kāds gan no tā labums šai varai?

Ņemot vērā omikrona specifiku, lielu skaitu saslimušo varētu aprūpēt ģimenes ārstu prakses, novēršot to nokļūšanu stacionāros. To darbību nozīmīgi atvieglotu vienotas vadlīnijas ģimenes ārstiem, kas dotu iespēju īstenot efektīvu omikrona ārstēšanu savā praksē. Taču tas netiek darīts, jo kādam šīs vadlīnijas ir jāizstrādā. Nez, kam gan?

Un, protams, – jau pieminētais nepieciešamais finansiālais atbalsts, kas ir salīdzinoši niecīgs (salīdzinot ar tām summām, ar kurām vēlīgi šķiežas šī vara), bet kuru "nez kāpēc" šī vara tā arī nespēj atrast, lai gan "naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijis".

"Antivielu sertifikāts"

Pašreizējos apstākļos varas radīto ažiotāžu pēc testēšanās un Covid-19 saslimšanas fakta apliecinājuma (lai nezaudētu vai iegūtu sertifikātu) varētu būtiski mazināt – tādējādi atvieglojot ģimenes ārstu prakses, paredzot iespēju iegūt sertifikātu, balstoties uz antivielu analīžu rezultātiem. Protams, šajā gadījumā (vismaz pie pirmreizēji atklāta gadījuma) sertifikāta derīguma termiņi atšķirtos, nosakot tiem atbilstošas antivielu sliekšņa vērtības (un tas, vismaz pagaidām, būtu pielietojams primāri Latvijas teritorijā, jo Eiropas regulējums šādu sertifikātu izmantošanu ceļošanai pagaidām neparedz).

Lai gan šāds priekšlikums vairākkārt jau ir ticis piedāvāts, šī vara to spītīgi ir noraidījusi. To tiek mēģināts pamatot ar rūpēm par sabiedrības drošību un iespējamo veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, kas skan mazliet dīvaini, ņemot vērā reālo Latvijas statistiku: iepriekšējā infekcijas vilnī, pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, kad mums bija darīšana ar krietni ļaunāku Covid-19 paveidu, kopumā stacionēti tika 11 354 cilvēki, no tiem atkārtoti inficētie bija... 34 cilvēki. (Saskaņā ar pašas Veselības ministrijas sniegto informāciju, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem, – skat. šeit.)

Tie, kurus interesē izvērstāks šī priekšlikuma zinātniskais pamatojums, ar to var iepazīties šī priekšlikuma anotācijā (skat. šeit).

Par šī priekšlikuma izskatīšanu Saeima lems, visticamāk, jau 3. februāra sēdē.

Zinot šīs varas rīcības principus, nav ilūziju – lai cik pamatots būtu priekšlikums, to paredzami noraidīs, pat neatļaujot sākt tā izskatīšanu un debates pēc būtības, – tāda ir šīs varas piekoptā "bezkompromisa demokrātija", jo jebkuras debates pēc būtības atmaskotu šīs varas mazspēju un nekompetenci.

Lai kādus argumentus izvēlētos šī vara, tās patiesais nevēlēšanās iemesls risināt šo situāciju visdrīzāk ir cits – jo šī sertifikācijas iespēja darbosies pretēji varas uzstādījumam piespiest cilvēkus vakcinēties.

Šāds varas uzstādījums situācijā, kad vakcinācija neierobežo infekcijas izplatību un nav zināma patiesā revakcinācijas ietekme uz cilvēka organismu un tā imunitāti ilgtermiņā, sevišķi, ja vakcināciju tiek spiests veikt, neņemot vērā jau notikušu pārslimošanu, diez vai ir uzskatāms par atbildīgu un adekvātu varas rīcību. Varbūt pat vērtējams kā noziedzīgs...

Kādēļ cīnīties tikai ar sekām?

Vakcinācija, papildu finansējums veselības aprūpes sistēmai, ierobežojošie pasākumi – tas viss, protams, palīdz Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Par to visu mēs daudz esam dzirdējuši, jo tam, lai mēs to dzirdētu, tiek tērēti miljoni eiro.

Bet cik daudz mēs esam dzirdējuši no šīs varas par nepieciešamību un iespējām pašiem rūpēties par savu veselību? Vai tiešām vakcinēties un nēsāt maskas ir vienīgais, ko vērts mums ieteikt?!

Šis laiks ir unikāla iespēja uzrunāt cilvēkus, lai pievērstu tos veidot veselīgāka dzīvesveida paradumus. Jo sevišķi tos, kam tas būtu vajadzīgs visvairāk. Šajā virzienā ieguldītie pūliņi un resursi atmaksātos vairākkārtīgi – veselīga dzīvesveida paradumi ne tikai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes ietekmi, bet arī veselības aprūpes sistēmas noslodzi ilgtermiņā.

Taču šī iespēja netiek izmantota – šī mazspējnieku vara gandrīz neko nedara šajā virzienā.

Kādēļ? Laikam baidās par sevi, ka tādējādi cilvēki, vairāk rūpējoties par savu imunitāti, kļūs mazāk atkarīgi no vakcinācijas? Citu izskaidrojumu grūti atrast.

Nākamā gada budžetā vakcinācijas īstenošanai paredzēti vairāk nekā 134 miljoni eiro. Cik paredzēts veselības stiprināšanas pasākumiem, kas palīdzētu stiprināt imunitāti, nu vismaz riska grupām – piemēram, D vitamīna iegādei?

Ir jau daudz pētījumu (piemēram, skat. šeit), kas apstiprina, ka atbilstošs D vitamīna daudzums organismā būtiski samazina slimības smagumu, mirstību ar Covid-19 un saīsina nepieciešamo laiku stacionārai ārstēšanai. Taču mūsu vara to neizmanto.

Un tas ir tikai viens no piemēriem.

Tā vietā, lai tērētu naudu bezjēdzīgās PR akcijās, labāk būtu bijis to novirzīt, piemēram, senioru veselības nodarbību organizēšanai brīvdabā (piemēram, nūjošana, vingrošana u. c.) – tas kā reiz uzrunātu socializēties aktīvākos seniorus (tātad tos, kuri sevi pakļauj lielākām inficēšanās iespējām) un radītu instrumentu, kā tos efektīvāk un mērķtiecīgāk uzrunāt ne tikai nūjot vai pavingrot. Turklāt tas risinātu milzīgo senioru problēmu – socializēšanās un aktīva dzīvesveida saglabāšanas iespēju.

Tā, vairojot cilvēku labsajūtu un dzīvesprieku (nevis paniku), tiktu stiprināta cilvēku imunitāte un noturība pret stresa situācijām.

Tie ir tikai atsevišķi piemēri, lai iezīmētu šo iespēju virzienu, kas "nez kāpēc" netiek izmantots.

Šo situāciju, kad cilvēkiem nākas skaidrāk apjaust savas veselības vērtību, vajadzētu izmantot, lai ar mērķētiem veselības stiprināšanas pasākumiem aptvertu visus lielākos sabiedrības izaicinājumus veselības jomā – mazkustīgais dzīvesveids, neveselīgs uzturs, liekais svars, sirds–asinsvadu slimības, onkoloģija u. c.

Pretēji tam – ir tikai baiļu propaganda.

Fronte tēva pagalmā – quo vadis?

Šeit liela nozīme ir arī medijiem. Ir tāda sajūta, ka daudzi mediji ir ne tikai padevušies šīs varas izveidotajam naratīvam, bet arī sākuši to apkalpot (iespējams, arī tādēļ, ka šajos grūtajos laikos tā ir kļuvusi par mediju izdzīvošanas stratēģiju...).

Grūti ir nepamanīt plašsaziņas mediju telpā masēto naratīvu – par atbildīgo varu, kura nes uz saviem pleciem šīs situācijas smagumu, un bezatbildīgo opozīciju, kura tikai tukši klaigā un nodarbojas ar destrukciju (objektīvi – ir arī tādi rīcības piemēri, taču tas ne tuvu nav objektīvs politiskā procesa atspoguļojums).

Zīmīgi – kad opozīcija pauž konstruktīvu pozīciju, mediji to cenšas atspoguļot pēc iespējas mazāk (svaigs piemērs – šeit) vai cenšas panākt, lai tā netiktu atspoguļota vispār (vēl viens svaigs piemērs – šeit).

Šāda mediju rīcība veido Latvijas sabiedrībai slazdu – gatavina viltus izvēli, ka vienīgā iespēja tai ir vai nu esošais varas kartelis, vai arī alternatīva, kas ir vēl kaut kas destruktīvāks un neadekvātāks par esošo varu. Nav grūti paredzēt, kāda būs lielākās sabiedrības daļas politiskā izvēle šādā situācijā.

Kādam tas šķitīs paradoksāli, bet šī acīmredzami mazspējīgā, bezatbildīgā vara un radikālā opozīcijas daļa ir kā viens zābaku pāris, kas kalpo vienam mērķim – esošā politiskā status quo saglabāšanai, kurš ir izdevīgs pie varas esošajam politiskajam kartelim. Un, jo vairāk un radikālāk notiek "īstās opozīcijas" cīņa ar šīs varas nejēdzībām, jo vairāk esošais varas kartelis nostiprina savas nākotnes pozīcijas.

Proti, tā ir elementāra politiskā matemātika – varas noturēšanai ir nepieciešams vairākums. Sašķeļot sabiedrību divās daļās, no kurām vienai ir vairākums, varas pozīciju var iegūt tikai tie, kuri pārstāv šī vairākuma daļu. Tā, pastiprinot sabiedrības sašķeltību, nostiprinās varas monopols, jo šādā situācijā otru daļu var vispār ignorēt vai, vēl labāk (varas monopola nostiprināšanai), veikt darbības, lai varētu īstenot tās stigmatizēšanu, tādējādi pastiprinot sabiedrības sašķeltību un nostiprinot savas varas bezalternatīvu.

Tā tas sekmīgi daudzus gadus ir ticis darīts, izmantojot etnisko piederību. Nu šī sabiedrības sašķeltība tiek sekmīgi īstenota caur varas piekopto vakcinācijas politiku, jo tā šai varai ir vienīgā iespēja saglabāties. Kurp tas ved un kādas ir tam sekas, izvērstāk izklāstīts šeit.

Epilogs – noderīgi pārdomām...

Šīs varas "prasmīgās" darbības rezultātā uz katra Latvijas nodarbinātā pleciem papildus uzgulsies vairāk nekā 7000 eiro liels parāda slogs (ja to izlīdzinātu uz visiem vienmērīgi).

Un tā ir tikai daļa no šīs valdības performances sekām. Mirušo statistika, zaudētie rīcībspējīgie dzīves gadi neatrisināto problēmu veselības aprūpē dēļ, zaudētās darba stundas (pievienotā vērtība) nepārdomāto ierobežojumu dēļ, neiegūtās zināšanas neprasmīgi organizētā mācību procesa un sašķeltās sabiedrības dēļ, kurai šī vara nespēj un nevēlas piedāvāt neko saliedējošu.

Tāpēc draudīgākais mūs vēl tikai gaida, kad sāksies globālais spurts pēc Covid-19 pandēmijas izsīkšanas – kad visa pasaule uzsāks labumu pārdali jaunajos "vecajos" apstākļos, un daudz kas būs atkarīgs no tā, kā katra valsts būs izdarījusi savus mājasdarbus, lai uz šīs spurta līnijas nonāktu, pēc iespējas labāk sagatavota.

Vai mums ir jel kādas cerības, ka mums šie mājasdarbi būs izdarīti labāk par vakcīnu iepirkumiem vai jelkādu citu šīs varas veikumu?

Jēgtspējīgākās valdības jau gatavojas šim spurtam – pārskata ierobežojumus, mazina sabiedrību šķeļošos pasākumus, lai veidotu pēc iespējas labāku potenciālu savas valsts uzrāvienam. Pretēji tam, ko dara vara Latvijā.

Bet mēs turpināsim brīnīties, kāpēc atpaliekam aizvien vairāk pat no leišiem un igauņiem...

Vai šoreiz rīkosimies citādi? Mums vēl ir tāda iespēja, ja paši uzdrošināsimies tai noticēt.

Novērtē šo rakstu:

102
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...