Iesaki rakstu: 
Nesen Francijā notika nežēlīgi terorakti, kurā dzīvību zaudēja nevainīgi cilvēki. Vai tiešam šo noziegumu nebija iespējams novērst? Vai nav slēptas aizkulises, kuras tiek noklusētas, lai nekad neuzzinātu patiesību?.
Kādēļ bija jāveic šī neiecietība un naida kurināšana pret musulmaņiem, zinot, ka tas var slikti beigties.? Ne tikai vien naidu pret arābu tautu, bet viņu vērtībām - pravieti Muhamedu. Uz pasaules ir daudz reliģiju, un ir arī sevišķi ticīgie, un kas notiktu, ja visi sāks publiski ņirgāties par kristiešu, budisma, hinduisma, jūdaisma un citiem Dieviem? Sagaidāms būs tikai naids un asinis.
Nedomāju, ka miljoniem lielā musulmaņu kopiena izrāda atklātu naidu pret franču tautu. Šī kopiena zina valsts valodu, un nekad viņi nesauks pie Brīvības arkas pulcējušos frančus un viņu karavīrus par nacistiem, fašistiem un neapspļaudīs tur esošas sirmās māmuļas - kā to, kurinot naidu, Latvijā nesodīti veic pašdēvētie "fašistu antiņi" pie mūsu svētvietas, Brīvības pieminekļa.
Līdzīgi 1.aprīļa jokam liekas, ka daudzi apzināto naida kurināšanu pret musulmaņiem un, galvenais, pret viņu pravieti sauc par "vārda brīvību". Latvijā jau sen valda pretīga cenzūra, pārspējot okupācijas glavļitu, un Satversmes 100 pants tiek mīdīts kājām.
Kuriozi bija kosmopolītisko portālu "protesta" kumēdiņi, it kā aizstāvot vārda brīvību un uz krekla uzlīmējot Es esmu Čārlijs. Arī zaglis vienmēr sauks - ķeriet zagli! Kad tieši tur valda pretīga cenzūra komentāros un pat pilnīga bloķēšana.
Mēs nekad neuzzināsim patiesību bezjēdzīgā cilvēku nāvē, bet fakti liek visu izvērtēt. Kāda ir medaļas otrā puse?
1948. gadā uz britu Palestīnas mandāta zemes neizveidojās divas valstis - Palestīna un Izraēla, bet gan vienīgi Izraēla, kura līdz šai dienai otras teritoriju okupē. Nekādi palestīniešiem neizdodas iegūt neatkarību, jo visus viņu pašnoteikšanās centienus ANO bloķē ASV.
Pagājušajā gadā Palestīnas valsti de iure atzina nedaudzas valstis, to starp arī Francija. Kuriozi, ka mēs, kas paši bijām 50 gadus okupēti un priecājāmies par katru atzīšanu, tagad klusējam. No zoodārza partijas atrastā ārlietu ministra latvieši saņēma pļauku, kad viņš uzspļāva Palestīnas tautai..
Vai tikai tas nebija Izraēlas pirksts, lai frančus sanaidotu pret musulmaņiem, lai tikai viņi atsauktu Palestīnas atzīšanu? Nezinām arī, kāda tautība un pārliecība bija franču žurnāla karikatūristiem un īpašniekam? Vai tas neliecina, ka tomēr tam ir kāds sakars ar Izraēlu, ja tiek apsargātas žīdu skolas un tika iebrukts žīdu košera veikalā?
Pieminēšu iestarpinot, ka okupācijas vara Latvijā jau 1940. gadā aizliedza latvisko žīda vārda lietošanu, uzspiežot viņus lamāt krieviski par jevrej un ebrej. Kangariem apmainot kažokus nosacītā neatkarībā, šīs Kremļa lamas paliek spēkā.
Ja jau dažu pārgudrie murgo, ka tautas un Dieva atklāta zaimošana ir visatļautības "vārda brīvība", tad kādēļ neņirgājās par citiem Dieviem, piemēram jūdaisma? Tad tie saņemtu Zurofa antisemītu birku. Vai tas neliecina ka viena tauta ir vienlīdzīgāka par citu un ka šīs situācijas atspulgs, iespējams, ir Francijas traģēdijā?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
