Medību likuma grozīšana: jauni mērnieku laiki vai Civillikuma un īpašumu tiesību ignorēšana?
Andris Zariņš*25.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No vienas puses varētu teikt, ka zināmā mērā nacionalizācijas iezīmes, tomēr, skatoties, kā interesēs šie provizoriskie grozījumi “Medību likumā” tiek veikti, drīzāk – muižniecības atjaunošana.
Bet par ko tas viss. Par jaunajiem “Medību likuma” grozījumiem, kas ir šobrīd Saeimā apstiprināti otrajā lasījumā. Publiski ir izskanējuši iebildumi no vides organizācijām pret medībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tomēr daudz nopietnāki un fundamentāli medību kārtības, organizēšanas mainīšanas iedīgļi ir ielikti grozījumos, kas regulē vietas, kurās šobrīd nedrīkst medīt.
Precīzāk – ar dažiem teikumiem, kas paredz atļaut medīt privātos īpašumos, kuru īpašnieki līdz šim nav noslēguši līgumus ar medību kolektīviem, pēc likuma grozījumu pieņemšanas, sekojoši sagatavojot pēc tam atbilstošus MK noteikumus.
Paredzētās iespējas ir šādas:
- ja tiek izsekots ievainots medījums,
- ja par to vienojas novada medību komisija,
- ja vairāki kolektīvi vienojas par medību iecirkņa ārējām robežām.
Ko tas nozīmē?
Par pirmo atrunu – ievainota medījuma izsekošanu. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var sagaidīt pa viņa īpašumu bez pieteikšanās ar ieroci klīstošu cilvēku. Padomājiet! Bez pieteikšanās, jebkurā laikā! Pat, iespējams, brīdī, kad pats zemes un medību tiesību īpašnieks izlieto savas tiesības, medījot nelimitētos dzīvniekus. Kā šeit ar drošību?!
Tas nozīmē arī sagatavotu atrunu kontrolējošām institūcijām, kāpēc mednieks ar ieroci atrodas faktiski jebkur Latvijas teritorijā un jebkurā gadalaikā, jo var atrunāties, ka izseko sašautu nelimitēto medījumu. Domājams, ka Latvijas malumednieki par šo teiks lielu paldies!
Par novada medību komisijas iesaisti. Līdz šim šis instruments izmantots gadījumos, kad jāmotivē papildu licenču izsniegšana galvenokārt lauksaimniecības sējumu postījumu gadījumos. Jāsaka, ka pašvaldību iesaiste medību procesa uzraudzībā vērtējama pozitīvi, kur pirmās Latvijas Republikas laikā pašvaldībām bija daudz vairāk funkciju.
Iespējams, būtu nepieciešama plašāka diskusija par medību uzraudzības funkciju pārdali no Valsts meža dienesta uz pašvaldībām. Bet šajā brīdī galvenie riska faktoru attiecībā uz medību komisijām ir tādi paši, kas ir zināmā mērā par iemeslu meža postījumiem. Interešu konflikts. Kā meža gadījumā ļoti bieži viens un tas pats mednieks ir gan meža apsaimniekotājs, gan mednieks. Arī novadu medību komisijās šī iemesla dēļ prevalē medību, licenču jautājums.
Par vairāku kolektīvu vienošanos par ārējām robežām. Pēc šādiem nosacījumiem iespējama situācija, kad, piemēram, teritorijā x ar kopplatību
Motivācija, kāpēc neslēgt, ir dažāda. Sākot no tā, ka īpašnieks ir medību noliedzējs, līdz līgumu neslēgšanai tāpēc, ka esošie medību kolektīvi nepilda savas saistības, īpašnieku grib redzēt tikai vienu reizi vairākos gados, kad atkal ir jādabū paraksts uz līguma, nevar vienoties ar kolektīvu par līguma finansiālo pusi.
Pēc šo grozījumu apstiprināšanas un sekojošo MK noteikumu sarakstīšanas (kas ir jau daudz vienkāršāk kā likuma grozījumi Saeimā) visi šie
Kā šajā gadījumā ar Civillikumu?! Vai tad šādā gadījumā, ja, protams, vēl pieņem apmēram tādus MK noteikumus, kādi ir Medību likuma grozītāju ierosinātāju vēstulē, mazināsies “administratīvais slogs”? Tas vienkārši būs pārnests no medību kolektīviem uz īpašnieku, valsts institūcijām, novadu administrāciju.
Par motivāciju, kāpēc šādi grozījumu ierosinājumi. It kā dzīvnieku postījumu palielināšanās dēļ. Gan atrunas par medījumu aizliegumu teritorijām, gan medību platības izmaiņas. Šī laikam ir universāla atruna. Pirms vairākiem gadiem, kad grozīja medību platības samazināšanas virzienā, bija tieši šāda pat motivācija. Par to var palasīt šeit: https://www.tvnet.lv/5382001/eksperti-medibu-likuma-grozijumi-ir-apdraudeti
Smieklīgi izklausās arī grozījumu ierosinātāju žēlošanās par sarežģīto līgumu slēgšanas procesu ar zemes īpašniekiem! Tagad, šajā laikā, kad Valsts meža dienesta informācijas sistēmā jebkurā brīdī var saņemt pilnu informāciju par saviem līgumiem, pat nevedot savu līgumu lietvedību?!
Tikpat smieklīga ir atruna par “nejaušu atrašanos” īpašumā, par kuru nav noslēgts līgums. Tiešām? Tagad, kad ir pieejama rinda ar telefona aplikācijām, kurās ielādēt no Valsts meža dienesta lejuplādēto līgumu platību kartes, kur nepieciešamas gada investīcijas, kuras samērojamas ar dažu patronu cenu! Šajā saitē var palasīt iesūtītos ierosinājumus, kas vairāk atgādina labi, ja pirmo kursu studentu esejas - skaties sīkāk.
Kam tas ir izdevīgi? Galvenokārt lielajiem kolektīviem. Kolektīviem, kuri zemes īpašnieku labāk redz ejam nekā nākam. Uz kurieni tas ved attiecībā uz medību procesu? Apmēram turpat, kur šobrīd esam nonākuši lauksaimniecībā, kur nelielie īpašnieki vairs nespēj konkurēt, kur dominē industriālā saimniecība, kur, tam pateicoties, arvien vairāk pamatoti viedokli pauž un dzirdīgas ausis gūst vides nevalstiskās organizācijas, kas pret to protestē.
Tas pats būs arī attiecībā uz medībām. Jā, lielie kolektīvi, tos pārstāvošās organizācijas iegūs varbūt piecus gadus komforta, bet sekojoši arvien vairāk būs medības apkarojoši viedokļi, jo galvenais medību saimniecības atbalsts – zemes īpašnieks būs zaudēts.
Nu ko, zemes īpašniek! Gatavojies, ka drīz pa tavu īpašumu varēs iet, braukt vīri un sievas ar ieročiem, ar Tevi nesaskaņojot! Un, ja viņiem šobrīd ir apgrūtinoši sekot līdzi sava kolektīva līgumiem, tad maz ticams, ka viņi, izmantojot sev dotās tiesības, spēs sekot līdzi tādām lietām kā servitūti, ceļu ierobežojumi, jo pēc aizšautā medījuma taču pa Tavu īpašumu vajadzēs aizbraukt.
P.S. Pēc pagājušajā nedēļā saņemtas jaunas informācijas, šķiet, šim rakstam taps aizraujošs turpinājums par bijušām augstām Valsts meža dienesta amatpersonām un to interešu komercmedību lauciņā nekaunīgu lobēšanu!
* Biedrības Medniekiem.lv valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
