Medību likuma grozīšana: jauni mērnieku laiki vai Civillikuma un īpašumu tiesību ignorēšana?
Andris Zariņš*25.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No vienas puses varētu teikt, ka zināmā mērā nacionalizācijas iezīmes, tomēr, skatoties, kā interesēs šie provizoriskie grozījumi “Medību likumā” tiek veikti, drīzāk – muižniecības atjaunošana.
Bet par ko tas viss. Par jaunajiem “Medību likuma” grozījumiem, kas ir šobrīd Saeimā apstiprināti otrajā lasījumā. Publiski ir izskanējuši iebildumi no vides organizācijām pret medībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tomēr daudz nopietnāki un fundamentāli medību kārtības, organizēšanas mainīšanas iedīgļi ir ielikti grozījumos, kas regulē vietas, kurās šobrīd nedrīkst medīt.
Precīzāk – ar dažiem teikumiem, kas paredz atļaut medīt privātos īpašumos, kuru īpašnieki līdz šim nav noslēguši līgumus ar medību kolektīviem, pēc likuma grozījumu pieņemšanas, sekojoši sagatavojot pēc tam atbilstošus MK noteikumus.
Paredzētās iespējas ir šādas:
- ja tiek izsekots ievainots medījums,
- ja par to vienojas novada medību komisija,
- ja vairāki kolektīvi vienojas par medību iecirkņa ārējām robežām.
Ko tas nozīmē?
Par pirmo atrunu – ievainota medījuma izsekošanu. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks var sagaidīt pa viņa īpašumu bez pieteikšanās ar ieroci klīstošu cilvēku. Padomājiet! Bez pieteikšanās, jebkurā laikā! Pat, iespējams, brīdī, kad pats zemes un medību tiesību īpašnieks izlieto savas tiesības, medījot nelimitētos dzīvniekus. Kā šeit ar drošību?!
Tas nozīmē arī sagatavotu atrunu kontrolējošām institūcijām, kāpēc mednieks ar ieroci atrodas faktiski jebkur Latvijas teritorijā un jebkurā gadalaikā, jo var atrunāties, ka izseko sašautu nelimitēto medījumu. Domājams, ka Latvijas malumednieki par šo teiks lielu paldies!
Par novada medību komisijas iesaisti. Līdz šim šis instruments izmantots gadījumos, kad jāmotivē papildu licenču izsniegšana galvenokārt lauksaimniecības sējumu postījumu gadījumos. Jāsaka, ka pašvaldību iesaiste medību procesa uzraudzībā vērtējama pozitīvi, kur pirmās Latvijas Republikas laikā pašvaldībām bija daudz vairāk funkciju.
Iespējams, būtu nepieciešama plašāka diskusija par medību uzraudzības funkciju pārdali no Valsts meža dienesta uz pašvaldībām. Bet šajā brīdī galvenie riska faktoru attiecībā uz medību komisijām ir tādi paši, kas ir zināmā mērā par iemeslu meža postījumiem. Interešu konflikts. Kā meža gadījumā ļoti bieži viens un tas pats mednieks ir gan meža apsaimniekotājs, gan mednieks. Arī novadu medību komisijās šī iemesla dēļ prevalē medību, licenču jautājums.
Par vairāku kolektīvu vienošanos par ārējām robežām. Pēc šādiem nosacījumiem iespējama situācija, kad, piemēram, teritorijā x ar kopplatību
Motivācija, kāpēc neslēgt, ir dažāda. Sākot no tā, ka īpašnieks ir medību noliedzējs, līdz līgumu neslēgšanai tāpēc, ka esošie medību kolektīvi nepilda savas saistības, īpašnieku grib redzēt tikai vienu reizi vairākos gados, kad atkal ir jādabū paraksts uz līguma, nevar vienoties ar kolektīvu par līguma finansiālo pusi.
Pēc šo grozījumu apstiprināšanas un sekojošo MK noteikumu sarakstīšanas (kas ir jau daudz vienkāršāk kā likuma grozījumi Saeimā) visi šie
Kā šajā gadījumā ar Civillikumu?! Vai tad šādā gadījumā, ja, protams, vēl pieņem apmēram tādus MK noteikumus, kādi ir Medību likuma grozītāju ierosinātāju vēstulē, mazināsies “administratīvais slogs”? Tas vienkārši būs pārnests no medību kolektīviem uz īpašnieku, valsts institūcijām, novadu administrāciju.
Par motivāciju, kāpēc šādi grozījumu ierosinājumi. It kā dzīvnieku postījumu palielināšanās dēļ. Gan atrunas par medījumu aizliegumu teritorijām, gan medību platības izmaiņas. Šī laikam ir universāla atruna. Pirms vairākiem gadiem, kad grozīja medību platības samazināšanas virzienā, bija tieši šāda pat motivācija. Par to var palasīt šeit: https://www.tvnet.lv/5382001/eksperti-medibu-likuma-grozijumi-ir-apdraudeti
Smieklīgi izklausās arī grozījumu ierosinātāju žēlošanās par sarežģīto līgumu slēgšanas procesu ar zemes īpašniekiem! Tagad, šajā laikā, kad Valsts meža dienesta informācijas sistēmā jebkurā brīdī var saņemt pilnu informāciju par saviem līgumiem, pat nevedot savu līgumu lietvedību?!
Tikpat smieklīga ir atruna par “nejaušu atrašanos” īpašumā, par kuru nav noslēgts līgums. Tiešām? Tagad, kad ir pieejama rinda ar telefona aplikācijām, kurās ielādēt no Valsts meža dienesta lejuplādēto līgumu platību kartes, kur nepieciešamas gada investīcijas, kuras samērojamas ar dažu patronu cenu! Šajā saitē var palasīt iesūtītos ierosinājumus, kas vairāk atgādina labi, ja pirmo kursu studentu esejas - skaties sīkāk.
Kam tas ir izdevīgi? Galvenokārt lielajiem kolektīviem. Kolektīviem, kuri zemes īpašnieku labāk redz ejam nekā nākam. Uz kurieni tas ved attiecībā uz medību procesu? Apmēram turpat, kur šobrīd esam nonākuši lauksaimniecībā, kur nelielie īpašnieki vairs nespēj konkurēt, kur dominē industriālā saimniecība, kur, tam pateicoties, arvien vairāk pamatoti viedokli pauž un dzirdīgas ausis gūst vides nevalstiskās organizācijas, kas pret to protestē.
Tas pats būs arī attiecībā uz medībām. Jā, lielie kolektīvi, tos pārstāvošās organizācijas iegūs varbūt piecus gadus komforta, bet sekojoši arvien vairāk būs medības apkarojoši viedokļi, jo galvenais medību saimniecības atbalsts – zemes īpašnieks būs zaudēts.
Nu ko, zemes īpašniek! Gatavojies, ka drīz pa tavu īpašumu varēs iet, braukt vīri un sievas ar ieročiem, ar Tevi nesaskaņojot! Un, ja viņiem šobrīd ir apgrūtinoši sekot līdzi sava kolektīva līgumiem, tad maz ticams, ka viņi, izmantojot sev dotās tiesības, spēs sekot līdzi tādām lietām kā servitūti, ceļu ierobežojumi, jo pēc aizšautā medījuma taču pa Tavu īpašumu vajadzēs aizbraukt.
P.S. Pēc pagājušajā nedēļā saņemtas jaunas informācijas, šķiet, šim rakstam taps aizraujošs turpinājums par bijušām augstām Valsts meža dienesta amatpersonām un to interešu komercmedību lauciņā nekaunīgu lobēšanu!
* Biedrības Medniekiem.lv valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
