Iesaki rakstu: 
Vidējais aritmētiskais Latvijas ziņu patērētājs jeb lasītājs-vulgaris reti kad iedziļinās jautājumos par to, kam pieder kāds konkrēts medijs. Tāpēc lasītājs-vulgaris nekritiski patērē dažādu mediju saturu, domājot, ka ir "informēts", "saprātīgs" sabiedrības loceklis. Diemžēl tas, ko nezina lasītājs-vulgaris, - ka tieši mediju īpašnieku struktūras izpēte visprecīzāk atklāj atsevišķu ekonomisko grupējumu intereses, plānus un nākotnes ieceres.
Ar augstu ticamību var pieņemt, ka lasītājam-vulgaris būs paslīdējis garām fakts, ka 24. aprīlī Latvijā tika reģistrēts jauns masu informācijas līdzeklis "Baltic News Network" [1]. Kas gan tik interesants saistībā ar minēto masu informācijas līdzekli?
Interesants ir apstāklis, ka minētā masu informācijas līdzekļa izdevējs ir uzņēmums "Media Support", kura nosaukums ir locīts visādos veidos nesen atklātajā datu bāzē prokuratura.info. Šeit grūtgalvjiem paskaidroju, ka uzņēmumu "Media Support" pastarpināti kontrolē kāds patīkama izskata Šveices avokāts.
Un tagad par nākotnes plāniem un iecerēm.
Izpētot jaunizceptā masu informācijas līdzekļa "Baltic News Network" lapu, nevar nepamanīt, ka tā vadītāja ir kāda ļoti glīta paskata būtne - Simona Šjādīte. Savukāŗt Simonas Facebook digitālo draugu lokā ir divi Juri, no kuriem viens kādu laiku bija diezgan "kokains", bet otrs ir sabiedrībai mazāk zināmais "gribu-būt" ģenerālprokurors.
Padziļināti papētot bnn.lv sponsorēto saturu Facebook, nevar nepamanīt, ka "Baltic News Network" š.g. martā sponsorēja saturu, kurā jaunizceptais medijs virza ideju par otro Juri kā labāko kandidātu ģenerālprokurora amatam.
Ja pieņem, ka jaunizceptā masu informācijas līdzekļa publikācijas ir Šveices advokāta gribas izpausme, tad noprotams, ka ģenerālprokurora amatā viņš vēlētos redzēt Juri, ar kuru (kā liecina prokuratura.info atklātā informācja) viņam jau ir izveidojusies pietiekami laba sadarbība.
Visbeidzot neatbildēts paliek jautājums - cik ciešas ir draudzības saites starp abiem Juriem un Simonu ārpus digitālās telpas.
[1] https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/000740475
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
