Iesaki rakstu: 
Vidējais aritmētiskais Latvijas ziņu patērētājs jeb lasītājs-vulgaris reti kad iedziļinās jautājumos par to, kam pieder kāds konkrēts medijs. Tāpēc lasītājs-vulgaris nekritiski patērē dažādu mediju saturu, domājot, ka ir "informēts", "saprātīgs" sabiedrības loceklis. Diemžēl tas, ko nezina lasītājs-vulgaris, - ka tieši mediju īpašnieku struktūras izpēte visprecīzāk atklāj atsevišķu ekonomisko grupējumu intereses, plānus un nākotnes ieceres.
Ar augstu ticamību var pieņemt, ka lasītājam-vulgaris būs paslīdējis garām fakts, ka 24. aprīlī Latvijā tika reģistrēts jauns masu informācijas līdzeklis "Baltic News Network" [1]. Kas gan tik interesants saistībā ar minēto masu informācijas līdzekli?
Interesants ir apstāklis, ka minētā masu informācijas līdzekļa izdevējs ir uzņēmums "Media Support", kura nosaukums ir locīts visādos veidos nesen atklātajā datu bāzē prokuratura.info. Šeit grūtgalvjiem paskaidroju, ka uzņēmumu "Media Support" pastarpināti kontrolē kāds patīkama izskata Šveices avokāts.
Un tagad par nākotnes plāniem un iecerēm.
Izpētot jaunizceptā masu informācijas līdzekļa "Baltic News Network" lapu, nevar nepamanīt, ka tā vadītāja ir kāda ļoti glīta paskata būtne - Simona Šjādīte. Savukāŗt Simonas Facebook digitālo draugu lokā ir divi Juri, no kuriem viens kādu laiku bija diezgan "kokains", bet otrs ir sabiedrībai mazāk zināmais "gribu-būt" ģenerālprokurors.
Padziļināti papētot bnn.lv sponsorēto saturu Facebook, nevar nepamanīt, ka "Baltic News Network" š.g. martā sponsorēja saturu, kurā jaunizceptais medijs virza ideju par otro Juri kā labāko kandidātu ģenerālprokurora amatam.
Ja pieņem, ka jaunizceptā masu informācijas līdzekļa publikācijas ir Šveices advokāta gribas izpausme, tad noprotams, ka ģenerālprokurora amatā viņš vēlētos redzēt Juri, ar kuru (kā liecina prokuratura.info atklātā informācja) viņam jau ir izveidojusies pietiekami laba sadarbība.
Visbeidzot neatbildēts paliek jautājums - cik ciešas ir draudzības saites starp abiem Juriem un Simonu ārpus digitālās telpas.
[1] https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/000740475
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
