Iesaki rakstu: 
Vidējais aritmētiskais Latvijas ziņu patērētājs jeb lasītājs-vulgaris reti kad iedziļinās jautājumos par to, kam pieder kāds konkrēts medijs. Tāpēc lasītājs-vulgaris nekritiski patērē dažādu mediju saturu, domājot, ka ir "informēts", "saprātīgs" sabiedrības loceklis. Diemžēl tas, ko nezina lasītājs-vulgaris, - ka tieši mediju īpašnieku struktūras izpēte visprecīzāk atklāj atsevišķu ekonomisko grupējumu intereses, plānus un nākotnes ieceres.
Ar augstu ticamību var pieņemt, ka lasītājam-vulgaris būs paslīdējis garām fakts, ka 24. aprīlī Latvijā tika reģistrēts jauns masu informācijas līdzeklis "Baltic News Network" [1]. Kas gan tik interesants saistībā ar minēto masu informācijas līdzekli?
Interesants ir apstāklis, ka minētā masu informācijas līdzekļa izdevējs ir uzņēmums "Media Support", kura nosaukums ir locīts visādos veidos nesen atklātajā datu bāzē prokuratura.info. Šeit grūtgalvjiem paskaidroju, ka uzņēmumu "Media Support" pastarpināti kontrolē kāds patīkama izskata Šveices avokāts.
Un tagad par nākotnes plāniem un iecerēm.
Izpētot jaunizceptā masu informācijas līdzekļa "Baltic News Network" lapu, nevar nepamanīt, ka tā vadītāja ir kāda ļoti glīta paskata būtne - Simona Šjādīte. Savukāŗt Simonas Facebook digitālo draugu lokā ir divi Juri, no kuriem viens kādu laiku bija diezgan "kokains", bet otrs ir sabiedrībai mazāk zināmais "gribu-būt" ģenerālprokurors.
Padziļināti papētot bnn.lv sponsorēto saturu Facebook, nevar nepamanīt, ka "Baltic News Network" š.g. martā sponsorēja saturu, kurā jaunizceptais medijs virza ideju par otro Juri kā labāko kandidātu ģenerālprokurora amatam.
Ja pieņem, ka jaunizceptā masu informācijas līdzekļa publikācijas ir Šveices advokāta gribas izpausme, tad noprotams, ka ģenerālprokurora amatā viņš vēlētos redzēt Juri, ar kuru (kā liecina prokuratura.info atklātā informācja) viņam jau ir izveidojusies pietiekami laba sadarbība.
Visbeidzot neatbildēts paliek jautājums - cik ciešas ir draudzības saites starp abiem Juriem un Simonu ārpus digitālās telpas.
[1] https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/000740475
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
