Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aprīlī sadarbībā ar vienpadsmit Eiropas ziņu organizācijām mēs uzsākām Digitālo ziņu iniciatīvu, kuras mērķis ir ar tehnoloģiju un inovāciju starpniecību atbalstīt augstas kvalitātes žurnālistiku. Iesaistīties iniciatīvā var jebkurš Eiropas digitālo ziņu nozares pārstāvis un organizācija neatkarīgi no to lieluma vai darbības ilguma. Kopš iniciatīvas uzsākšanas savu dalību tajā ir pieteikušas jau vairāk nekā 120 organizāciju. Šodien ar prieku varam paziņot, ka tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana Digitālo ziņu iniciatīvas Inovāciju fondā, un līdz ar to ceram, ka dalībnieku skaits turpinās arvien augt.

Fonda ambīcijas un mērķi ir augsti – rosināt jauna veida domāšanu, kas var rasties jebkur visā ziņu ekosistēmā, lai jebkura izmēra ziņu organizācijām dotu iespēju izmēģināt kaut ko jaunu. Šim mērķim esam atvēlējuši 150 miljonus eiro, ko nākamo pāris gadu laikā piešķirsim beznosacījumu naudas balvu veidā.

Katru gadu būs vismaz divas pieteikumu iesniegšanas kārtas. Pirmā sākās vakar un noslēgsies 4. decembrī. Savukārt nākamā sāksies 2016. gada pavasarī, un sīkāka informācija par to būs pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas interneta mājaslapā.

Piedāvājam īsu ieskatu fonda darbībā.

Projekti

Mēs meklējam projektus, kas atspoguļo jauna veida pieeju digitālajā žurnālistikā, veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu vai pat maina to, kā digitālās ziņas tiek patērētas. Projekti var būt ļoti eksperimentāli, taču tiem ir jābūt ar skaidri noteiktiem mērķiem un ievērojamu digitālo komponenti. Nav obligāti jāizmanto Google produkti. Veiksmīgākie projekti radīs inovāciju un atstās pozitīvu ietekmi uz oriģinālu digitālo ziņu veidošanu, kā arī ziņu nozares nākotnes ilgtspēju.

Prasības

Fonda atbalstam var pieteikties jau esošas izdevniecības un organizācijas, kas darbojas tikai tiešsaistē, jaunizveidotas organizācijas, partnerības un indivīdi no Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm.

Finansējums

Finansējums ir pieejams trīs kategorijās:

Prototipu projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas vai indivīdi, kas atbilst noteiktajām prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  50 000 eiro. Šiem projektiem jābūt sākotnējās izstrādes stadijā, kur idejas vēl jāattīsta un hipotēzes jāpārbauda. Šādi projekti tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, un projektu kopējās izmaksas tiks segtas pilnībā;

Vidēja apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām;

Liela apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu virs 300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām. Maksimālais piešķiramais finansējums šajā kategorijā ir 1 miljons eiro.

Izņēmumi noteikumam par maksimālo iespējamo finansējumu būs iespējami liela apjoma sadarbības projektiem (piemēram, starptautiskiem, visu nozari aptverošiem vai tādiem, kuros piedalās vairākas organizācijas) vai tādiem, kas sniedz ievērojamu labumu plašākai ziņu nozares ekosistēmai.

Pieteikšanās

Detalizēta informācija, tostarp par prasībām, noteikumiem un nosacījumiem, kā arī pieteikuma anketas atrodamas Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā. Pieteikumus nepieciešams iesniegt angļu valodā. Pirmajai finansējuma piešķiršanas kārtai  iesniegumi tiks pieņemti līdz 2015. gada 4. decembrim.

Fonda pārvaldība

Mēs esam konsultējušies ar daudziem speciālistiem, lai nodrošinātu, ka pieteikumu pieņemšanas un atlases procedūras ir saturošas un caurskatāmas. Būtiska nozīme ir konfidencialitātei – pieteikumu iesniedzēji nedrīkst dalīties ar uzņēmējdarbībai sensitīvu vai īpaši slepenu informāciju. Detalizēta informācija pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā.

Projektu sākotnējo atlasi veiks Projektu komanda, kurā darbosies dažādi nozares profesionāļi un Google pārstāvji, kuri izvērtēs pieteikumu atbilstību prasībām, to inovācijai un ietekmei. Komanda sniegs rekomendācijas par prototipu un vidēja apjoma projektu finansēšanu Fonda padomei, kas savukārt pārraudzīs Fonda atlases procedūru un kurā ietilps līdz 13 padomes locekļiem (padomes sastāva papildinājumi tiks izziņoti Fonda mājaslapā). Lēmumus par liela apjoma projektiem padome pieņems balsojot.

Padomes locekļi:

Joao Palmiero, Portugāles Izdevēju asociācijas prezidents un Digitālo ziņu iniciatīvas inovāciju fonda padomes priekšsēdētājs;

Alexander Asseily, Jawbone dibinātājs;

Arianna Ciccone, Perudžas Starptautiskā žurnālistikas festivāla līdzdibinātājs un direktors;

Bartosz Hojka, Agora S.A. izpilddirektors;

Katharine Borchert, MD Online, Der Spiegel;

Veit Dengler, laikraksta Neue Zürcher Zeitung izpilddirektors;

Rosalia Lloret, Eiropas Interneta izdevēju asociācijas Starpinstitūciju attiecību nodaļas vadītāja;

Bruno Patino, Sciences-Po žurnālistikas skolas rektors;

Murdoch MacLennan, Telegraph Media Group izpilddirektors;

10.  Madhav Chinnappa, Google Ziņu un izdevēju daļas Stratēģisko attiecību vadītāja;

11.  Torsten Schuppe, Google Mārketinga direktors Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionam;

12.  Ronan Harris, Google Viceprezidents.

Pirmo naudas balvu saņēmējus mēs paziņosim 2016. gada sākumā. Gaidām jūsu pieteikumus!

Foto no techweekeurope.co.uk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....