Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aprīlī sadarbībā ar vienpadsmit Eiropas ziņu organizācijām mēs uzsākām Digitālo ziņu iniciatīvu, kuras mērķis ir ar tehnoloģiju un inovāciju starpniecību atbalstīt augstas kvalitātes žurnālistiku. Iesaistīties iniciatīvā var jebkurš Eiropas digitālo ziņu nozares pārstāvis un organizācija neatkarīgi no to lieluma vai darbības ilguma. Kopš iniciatīvas uzsākšanas savu dalību tajā ir pieteikušas jau vairāk nekā 120 organizāciju. Šodien ar prieku varam paziņot, ka tiek uzsākta pieteikumu pieņemšana Digitālo ziņu iniciatīvas Inovāciju fondā, un līdz ar to ceram, ka dalībnieku skaits turpinās arvien augt.

Fonda ambīcijas un mērķi ir augsti – rosināt jauna veida domāšanu, kas var rasties jebkur visā ziņu ekosistēmā, lai jebkura izmēra ziņu organizācijām dotu iespēju izmēģināt kaut ko jaunu. Šim mērķim esam atvēlējuši 150 miljonus eiro, ko nākamo pāris gadu laikā piešķirsim beznosacījumu naudas balvu veidā.

Katru gadu būs vismaz divas pieteikumu iesniegšanas kārtas. Pirmā sākās vakar un noslēgsies 4. decembrī. Savukārt nākamā sāksies 2016. gada pavasarī, un sīkāka informācija par to būs pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas interneta mājaslapā.

Piedāvājam īsu ieskatu fonda darbībā.

Projekti

Mēs meklējam projektus, kas atspoguļo jauna veida pieeju digitālajā žurnālistikā, veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu vai pat maina to, kā digitālās ziņas tiek patērētas. Projekti var būt ļoti eksperimentāli, taču tiem ir jābūt ar skaidri noteiktiem mērķiem un ievērojamu digitālo komponenti. Nav obligāti jāizmanto Google produkti. Veiksmīgākie projekti radīs inovāciju un atstās pozitīvu ietekmi uz oriģinālu digitālo ziņu veidošanu, kā arī ziņu nozares nākotnes ilgtspēju.

Prasības

Fonda atbalstam var pieteikties jau esošas izdevniecības un organizācijas, kas darbojas tikai tiešsaistē, jaunizveidotas organizācijas, partnerības un indivīdi no Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm.

Finansējums

Finansējums ir pieejams trīs kategorijās:

Prototipu projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas vai indivīdi, kas atbilst noteiktajām prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  50 000 eiro. Šiem projektiem jābūt sākotnējās izstrādes stadijā, kur idejas vēl jāattīsta un hipotēzes jāpārbauda. Šādi projekti tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, un projektu kopējās izmaksas tiks segtas pilnībā;

Vidēja apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu līdz  300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām;

Liela apjoma projekti: šajā kategorijā var pieteikties organizācijas, kas atbilst prasībām un pretendē uz finansējumu virs 300 000 eiro. Šajā kategorijā tiks segts līdz 70% no projekta kopējām izmaksām. Maksimālais piešķiramais finansējums šajā kategorijā ir 1 miljons eiro.

Izņēmumi noteikumam par maksimālo iespējamo finansējumu būs iespējami liela apjoma sadarbības projektiem (piemēram, starptautiskiem, visu nozari aptverošiem vai tādiem, kuros piedalās vairākas organizācijas) vai tādiem, kas sniedz ievērojamu labumu plašākai ziņu nozares ekosistēmai.

Pieteikšanās

Detalizēta informācija, tostarp par prasībām, noteikumiem un nosacījumiem, kā arī pieteikuma anketas atrodamas Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā. Pieteikumus nepieciešams iesniegt angļu valodā. Pirmajai finansējuma piešķiršanas kārtai  iesniegumi tiks pieņemti līdz 2015. gada 4. decembrim.

Fonda pārvaldība

Mēs esam konsultējušies ar daudziem speciālistiem, lai nodrošinātu, ka pieteikumu pieņemšanas un atlases procedūras ir saturošas un caurskatāmas. Būtiska nozīme ir konfidencialitātei – pieteikumu iesniedzēji nedrīkst dalīties ar uzņēmējdarbībai sensitīvu vai īpaši slepenu informāciju. Detalizēta informācija pieejama Digitālo ziņu iniciatīvas mājaslapā.

Projektu sākotnējo atlasi veiks Projektu komanda, kurā darbosies dažādi nozares profesionāļi un Google pārstāvji, kuri izvērtēs pieteikumu atbilstību prasībām, to inovācijai un ietekmei. Komanda sniegs rekomendācijas par prototipu un vidēja apjoma projektu finansēšanu Fonda padomei, kas savukārt pārraudzīs Fonda atlases procedūru un kurā ietilps līdz 13 padomes locekļiem (padomes sastāva papildinājumi tiks izziņoti Fonda mājaslapā). Lēmumus par liela apjoma projektiem padome pieņems balsojot.

Padomes locekļi:

Joao Palmiero, Portugāles Izdevēju asociācijas prezidents un Digitālo ziņu iniciatīvas inovāciju fonda padomes priekšsēdētājs;

Alexander Asseily, Jawbone dibinātājs;

Arianna Ciccone, Perudžas Starptautiskā žurnālistikas festivāla līdzdibinātājs un direktors;

Bartosz Hojka, Agora S.A. izpilddirektors;

Katharine Borchert, MD Online, Der Spiegel;

Veit Dengler, laikraksta Neue Zürcher Zeitung izpilddirektors;

Rosalia Lloret, Eiropas Interneta izdevēju asociācijas Starpinstitūciju attiecību nodaļas vadītāja;

Bruno Patino, Sciences-Po žurnālistikas skolas rektors;

Murdoch MacLennan, Telegraph Media Group izpilddirektors;

10.  Madhav Chinnappa, Google Ziņu un izdevēju daļas Stratēģisko attiecību vadītāja;

11.  Torsten Schuppe, Google Mārketinga direktors Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionam;

12.  Ronan Harris, Google Viceprezidents.

Pirmo naudas balvu saņēmējus mēs paziņosim 2016. gada sākumā. Gaidām jūsu pieteikumus!

Foto no techweekeurope.co.uk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...