Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
forcemajeure
15.09.2018. 14:22Lato, kāpēc liec iekšā šos murgus? pats spēj izlasīt? šis cilvēks taču neko nejēdz no žurnālistikas, ne tik, cik melns aiz naga. objektīvas ziņas.. parādiet man kaut ko objektīvu, izņemot objektīvu. kvalitātes standarti.. nu, murgi. viņu kāds ir lūdzis rakstīt par žurnālistiku?
nutanugan
13.09.2018. 00:16»
LŽS biedrs
Nevajag jaukt: LaŽA (jeb Latvijas Žurnālistu Asociācija) ir sorosītu kantoris, kurā tiešām lielākoties biedri ir tādi, kas paši žurnālistikā patlaban nestrādā. Žurnālistu Savienība (arodbiedrība, dibināta 1926.g.) apvieno reālos melnā darba darītājus: žurnālistus, redaktorus, fotogrāfus, reportierus...
Kāda starpība, kurš kuram pasīvais vai aktīvais partneris pērkamo masmēdītāju skapī - visi sugas biedri vienādi, kā melnie tā citi krāsainie, pa pilnu varavīksnes spektru.
reptilis
12.09.2018. 19:43»
Vo
Lasot šo apcerējumu, nāk prātā tie teorētiskie spriedelējumi par brīvo tirgu - kāda tur būs godīga konkurence un kā šī konkurence stimulēs kvalitāti un kā cenas konkurences apstākļos ies uz leju un kā pieprasījums un piedāvājums ies roku rokā...
Precīzi!
LŽS biedrs
12.09.2018. 19:21»
nutanugan
Varētu padomāt, ka LaŽaS biedriem, ieskaitot konkrēto šanas biedrības locekli, patiešām ir vismaz kaut kāda nojausma par to, kas ir mediji, ziņas, žurnālisti, viedokļu autori, un ko viņi dara
Nevajag jaukt: LaŽA (jeb Latvijas Žurnālistu Asociācija) ir sorosītu kantoris, kurā tiešām lielākoties biedri ir tādi, kas paši žurnālistikā patlaban nestrādā. Žurnālistu Savienība (arodbiedrība, dibināta 1926.g.) apvieno reālos melnā darba darītājus: žurnālistus, redaktorus, fotogrāfus, reportierus utt.
nutanugan
12.09.2018. 19:03»
LŽS biedrs
Ja būtu konkurss par tēmu "izdomājiet vēl lielāku neprātu par šo brīnumu", būtu grūti
Varētu padomāt, ka LaŽaS biedriem, ieskaitot konkrēto šanas biedrības locekli, patiešām ir vismaz kaut kāda nojausma par to, kas ir mediji, ziņas, žurnālisti, viedokļu autori, un ko viņi dara?
visnotaļ
12.09.2018. 18:24feina un atbilstoši žanra klasikai neapšaubāmi respektējama sociālsabiedriski optimistiskā utopija par masmēdītāju saulespilsētu, kāda nekad nav bijusi un nekad arī nebūs.
Kampanella var atpūsties. ;)
Vo
12.09.2018. 16:27Lasot šo apcerējumu, nāk prātā tie teorētiskie spriedelējumi par brīvo tirgu - kāda tur būs godīga konkurence un kā šī konkurence stimulēs kvalitāti un kā cenas konkurences apstākļos ies uz leju un kā pieprasījums un piedāvājums ies roku rokā....
Nekā tamlīdzīga! Tā ir tikai teorija, kur nav ņemta vērā reālā situācija.
Arī šajā apcerējumā nav ņemta vērā viena būtiska lieta - katram mēdijam ir savs īpašnieks (vai arī īpašniekam ir savi mēdiji). Un "kas maksā, tas pasūta mūziku".Viss! Kvalitātes standarti var pastāvēt maliņā. Kāpēc? Tāpēc, ka ne jau tikai peļņas nolūkā tie mēdiji kādam pieder. Tur apakšā visbiežāk ir arī politiski mērķi. Un to, kas un kādas intereses īstenībā pārstāv šīs sabiedrības, kas skaitās mēdiju īpašnieki, mēs bieži vien varam tikai nojaust pēc publikāciju satura attiecīgajā mēdijā. Bez tam, arī ar propagandu un dezinformāciju mēdiji var labi pelnīt. Un Latvijas mēdiju tirgū visas nišas jau ir sadalītas. Neviens neatkarīgs mēdijs šeit ielauzties nevar. Tur vajag naudu, kuras neatkarīgajiem nav.
LŽS biedrs
12.09.2018. 15:32Ja būtu konkurss par tēmu "izdomājiet vēl lielāku neprātu par šo brīnumu", būtu grūti.
Prūsim nav nekāda nojausma par to, kas ir mediji, ziņas, žurnālisti, viedokļu autori, un ko viņi dara.
Arturs Nagliņš
12.09.2018. 15:18Rodas sajūta, ka Latvijā drīz tiks sataisīta un cilvēcei piedāvāta jauna Bībele. Inteliģences psihiskā stāvokļa straujās transformācijas stimulē tādu prognozi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
