Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārzināms fakts – Ukrainas teritorijā 24. februārī ienāca Krievijas karaspēks, kā rezultātā valstī sākās karadarbība. Fakts nr. 2 – publiski visi iestājas par ukraiņu tiesībām, sākot no privātpersonām, beidzot ar valsts institūcijām. Fakts nr. 3 – ne vienmēr publiski izskanējusī nostāja saskan ar reālajiem darbiem. Runa ir par Ukrainas valstspiederīgajiem, kuriem karš sākās ne šogad, bet jau 2014. gadā.

Pirms astoņiem gadiem daudzi ukraiņi meklēja iespējas, kā savus finanšu līdzekļus nogādāt drošībā, raugoties Eiropas Savienības virzienā. Latvija ir viena no to valstu loka, kam ukraiņi uzticējās, kur nolēma ieguldīt savus finanšu līdzekļus, lai a) pasargātu finanses, jo situācija jau tolaik bija neprognozējama; b) pasargātu savus finanšu līdzekļus no korupcijas ēnas un sev nepieņemamiem "spēles noteikumiem" (nedrošas bankas, reiderisma riski utt.).

Vai tas viņiem izdevās? Drīzāk tieši pretēji – piepildījušās šo cilvēku sliktākās bažas. Kā piemērs tam var kalpot mana klienta Petro (klienta vārds ir mainīts) lieta, kuru var uzskatīt par ļoti tipisku situāciju, ko Latvijā piedzīvo ukraiņi – Latvijas finanšu sistēmas klienti.

Aizskartās mantas īpašnieks ir ukraiņu izcelsmes komersants, kuram dzīvesvieta ir Ukrainas teritorijā, konkrēti – Mariupolē, pilsētā, kur pašlaik notiek aktīva karadarbība. Viss sākās pirms nepilna gada (2021. gada maijā), kad, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atzinumu, tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, kas skar noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Pieņēmums, ka Petro konts ir izmantots fiktīvu darījumu veikšanai, lai, mainot līdzekļu piederību un slēpjot vai maskējot to izcelsmi, legalizētu, iespējams, ārvalstīs izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtus līdzekļus, – būtībā klasiskais pieņēmums, kur procesa virzītāji balstās uz aizdomām.

Gandrīz gada laikā izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam Petro nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, izskatās, ka arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes. Protams, procesa virzītāji aizbildinās ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, kas noteic: ja kriminālprocesā iesaistīta persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.

Tomēr te gan jānorāda, ka jau 2021. gada jūlijā Petro procesa virzītājiem iesniedza paskaidrojumus, tiem pievienojot arī pierādījumus. Taču pašlaik uz maniem centieniem panākt kriminālprocesa izbeigšanu un paskaidrot izmeklēšanas iestādēm, ka karadarbības dēļ papildu pierādījumu apkopošana ir būtiski kavēta vai pat neiespējama, saņemam procesa virzītāja atbildi – līdz 2022. gada 24. februārim, kad sākās karadarbība Ukrainā, ir bijis pietiekami daudz laika, lai iesniegtu papildu pierādījumus. Šāds pamatojums ir pretējs loģikas likumiem.

Pirmkārt, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi ir izsmeļoši, bet pierādījumi pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs joprojām nav izbeidzis kriminālprocesu pats, pēc savas iniciatīvas. Otrkārt, ja izmeklētājs plāno pārbaudīt ar izmeklēšanas darbībām aizskartā mantas īpašnieka sniegtās ziņas, tad, kā norādīts pieteikumā par kriminālprocesa izbeigšanu, faktiskās iespējas izmantot tiesisko palīdzību šajā brīdī nepastāv.

Treškārt, atkārtojoties, ja 2021. gada jūlijā sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi nav pietiekami, nav saprotams, kādēļ izmeklētājs neuzdod aizskartajam mantas īpašniekam nekādus papildu jautājumus un nav pieprasījis no aizskartā mantas īpašnieka nekādu papildu informāciju, kā arī nav izmantojis iespēju šo informāciju pārbaudīt, izmantojot tiesiskās palīdzības metodes.

Fonā tam, ka gada laikā no procesa virzītāja nav nekādas informācijas, pieprasījumu par papildu materiālu nepieciešamību lietas izskatīšanas procesa laikā, Petro tika lūgta dzīvesvietas izziņas tulkošana. Sākotnēji tas var šķist kā nebūtisks lietas apstāklis. Tomēr nav saprotams, kuru vārdu dzīvesvietas izziņā izmeklētāja nesaprot bez tulkojuma: aizskartā mantas īpašnieka uzvārdu vai pilsētas nosaukumu "Mariupole". Paskaidrojot – saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. panta 2. daļu procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

Uzskatu, ka konkrētajā situācijā, kad aizskartais mantas īpašnieks tā jau ir cietis karadarbības rezultātā (bija spiests pamest savu dzimto pilsētu un ilgstoši ir prombūtnē, pārdzīvo par tur palikušajiem tuviniekiem) un viņam tā jau ir apgrūtināta iespēja savākt kriminālprocesā nozīmīgas ziņas, ir absolūti nesamērīgi un vienlaikus arī ciniski vēl vairāk apgrūtināt viņam pierādījumu savākšanu un mākslīgi paildzināt izmeklēšanu.

Valstiskā līmenī un visā sabiedrībā tiek pausts uzskats, ka atbalstam Ukrainai jābūt praktiskam un efektīvam, tātad tas nevar aprobežoties ar simboliem un nepārtrauktu viedokļu paušanu medijos. Labākais veids, kā šis atbalsts var izpausties, ir konkrētu lēmumu pieņemšana, tostarp izbeidzot kriminālprocesu, kura turpināšana būtu bezjēdzīga, netaisnīga un likumam neatbilstoša konkrētajā situācijā. Šādu secinājumu cita starpā liek izdarīt arī tas apstāklis, ka šajā kriminālprocesā gandrīz gada laikā nav noskaidrots un, visticamāk, netiks konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums.

Šobrīd aizvien notiek pirmstiesas izmeklēšana (precizējot, tā notiek jau gadu), kuras gaitā uzsāktais kriminālprocess tikšot novests līdz paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Bet, zinot visus lietas apstākļus, rodas jautājums: kas, pēc procesa virzītāja domām, ir taisnīgs noregulējums? Tas, ko prasām saistībā ar šādiem klientiem, – paātrinātā kārtā izvērtēt, vai vispār bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai un vai ir pamats to turpināt līdz maksimālajiem izmeklēšanas termiņiem.

Novērtē šo rakstu:

66
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...