Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā mēnesi skatoties, ko Kremlis dara Ukrainā, jāmēģina saskatīt Kremļa “loģiku”: Ukraina pati esot vainīga pie tā, ka viņai uzbruka, jo Ukraina uzdrošinājusies eksistēt!
No zināmiem “avotiem” bieži dzird tēzi — “šajā karā abas puses vainīgas un sliktas”. Ja reiz ŠAJĀ KARĀ (izcēlums mans, citos karos tātad ir savādāk?) nekaro sliktie pret labajiem, tas acīmredzot nozīmētu, ka karo sliktie pret sliktajiem, jo labie ar labajiem karot taču nemēdz. Tātad ukraiņiem (pēc Kremļa loģikas) vajadzētu būt sliktajiem. Atliek vienīgi apkopot visus viņu sliktumus.
1. Agresijas upuri paši vainīgi, ka uzskata sevi par suverēnu valsti, nevis Ļeņina izveidotu republiku.
2. Viņi ir vainīgi, ka spītīgi uzskata sevi par atsevišķu nāciju ar savu valodu, kaut arī viņiem, neliešiem, visu laiku stāsta, ka viņi tie paši krievi vien esot.
3. Viņi ir vainīgi pie tā, ka 1991. gadā kopā ar citām republikām izstājās no PSRS.
4. Viņi ir vainīgi, ka pēc tam kopā ar dažām Rietumvalstīm un Krieviju parakstīja Budapeštas memorandu, ar kuru tika garantēta viņu robežu neaizskaramība, Krimu ieskaitot, apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem.
5. Viņi ir vainīgi pie tā, ka Staļins pēc Otrā pasaules kara no šīs Krimas izveda uz Sibīriju visus pamatiedzīvotājus — Krimas tatārus — un iepludināja tur krievus, kuri pēc tam gribēja iepeldēt atpakaļ Krievijā ar visu Krimu.
6. Viņi ir vainīgi, ka vēlāk Hruščovs it kā šo Krimu ar visiem krieviem, bet bez Krimas tatāriem uzdāvināja Ukrainai.
7. Viņi ir vainīgi, ka sarīkoja Maidanu, jo sagribējās iestāties ES un NATO, ko darīt bez Krievijas īpašas atļaujas nav brīv.
8. Viņi ir vainīgi, ka auglīgākajās Austrumukrainas zemēs divos Golodomoros paši apmira badā, ka tur nomirušo vietā tika iepludināti krievi, kuri pēc tam gribēja nokļūt atpakaļ Krievijā kopā ar visu Austrumukrainu.
9. Viņi ir vainīgi, ka 2014. gadā padzina korumpēto Janukoviču, jo bez īpašas Krievijas atļaujas to darīt nebija brīv.
10. Viņi ir vainīgi, ka pēc tam demokrātiskās vēlēšanās ievēlēja veselus 2 gab. prezidentus, ko darīt bez īpašas Krievijas atļaujas nebija brīv.
11. Piedevām pie varas nonāca “banderivci”, kaut arī sen zināms, ka “banderivci” pie varas nedrīkst nonākt nekur, pat ar īpašu Krievijas atļauju ne.
12. Ukraiņi ir vainīgi pie tā, ka virkne ar pilnīgi citām Eiropas valstīm kopš 1997. gadā iestājās NATO un NATO tur izvieto savus ieročus un karavīrus.
13. Viņi ir vainīgi, ka NATO atsakās aizvākt šos ieročus un karavīrus atpakaļ 1997. gada robežās, bet gan nosūta visus turpat, kur krievu karakuģi.
14. Kad vilkam gribas ēst, tad jērs ir sodāms: lasi — kad Krievijai vajag asiņu un ārprātīgi sāk aptrūkties zemes, tad tuvākie kaimiņi ir vainīgi.
15. Ukraiņi ir vainojami neonacismā, jo īpaši viņu galvenais neonacists — ebrejs Zelenskis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
