Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā mēnesi skatoties, ko Kremlis dara Ukrainā, jāmēģina saskatīt Kremļa “loģiku”: Ukraina pati esot vainīga pie tā, ka viņai uzbruka, jo Ukraina uzdrošinājusies eksistēt!
No zināmiem “avotiem” bieži dzird tēzi — “šajā karā abas puses vainīgas un sliktas”. Ja reiz ŠAJĀ KARĀ (izcēlums mans, citos karos tātad ir savādāk?) nekaro sliktie pret labajiem, tas acīmredzot nozīmētu, ka karo sliktie pret sliktajiem, jo labie ar labajiem karot taču nemēdz. Tātad ukraiņiem (pēc Kremļa loģikas) vajadzētu būt sliktajiem. Atliek vienīgi apkopot visus viņu sliktumus.
1. Agresijas upuri paši vainīgi, ka uzskata sevi par suverēnu valsti, nevis Ļeņina izveidotu republiku.
2. Viņi ir vainīgi, ka spītīgi uzskata sevi par atsevišķu nāciju ar savu valodu, kaut arī viņiem, neliešiem, visu laiku stāsta, ka viņi tie paši krievi vien esot.
3. Viņi ir vainīgi pie tā, ka 1991. gadā kopā ar citām republikām izstājās no PSRS.
4. Viņi ir vainīgi, ka pēc tam kopā ar dažām Rietumvalstīm un Krieviju parakstīja Budapeštas memorandu, ar kuru tika garantēta viņu robežu neaizskaramība, Krimu ieskaitot, apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem.
5. Viņi ir vainīgi pie tā, ka Staļins pēc Otrā pasaules kara no šīs Krimas izveda uz Sibīriju visus pamatiedzīvotājus — Krimas tatārus — un iepludināja tur krievus, kuri pēc tam gribēja iepeldēt atpakaļ Krievijā ar visu Krimu.
6. Viņi ir vainīgi, ka vēlāk Hruščovs it kā šo Krimu ar visiem krieviem, bet bez Krimas tatāriem uzdāvināja Ukrainai.
7. Viņi ir vainīgi, ka sarīkoja Maidanu, jo sagribējās iestāties ES un NATO, ko darīt bez Krievijas īpašas atļaujas nav brīv.
8. Viņi ir vainīgi, ka auglīgākajās Austrumukrainas zemēs divos Golodomoros paši apmira badā, ka tur nomirušo vietā tika iepludināti krievi, kuri pēc tam gribēja nokļūt atpakaļ Krievijā kopā ar visu Austrumukrainu.
9. Viņi ir vainīgi, ka 2014. gadā padzina korumpēto Janukoviču, jo bez īpašas Krievijas atļaujas to darīt nebija brīv.
10. Viņi ir vainīgi, ka pēc tam demokrātiskās vēlēšanās ievēlēja veselus 2 gab. prezidentus, ko darīt bez īpašas Krievijas atļaujas nebija brīv.
11. Piedevām pie varas nonāca “banderivci”, kaut arī sen zināms, ka “banderivci” pie varas nedrīkst nonākt nekur, pat ar īpašu Krievijas atļauju ne.
12. Ukraiņi ir vainīgi pie tā, ka virkne ar pilnīgi citām Eiropas valstīm kopš 1997. gadā iestājās NATO un NATO tur izvieto savus ieročus un karavīrus.
13. Viņi ir vainīgi, ka NATO atsakās aizvākt šos ieročus un karavīrus atpakaļ 1997. gada robežās, bet gan nosūta visus turpat, kur krievu karakuģi.
14. Kad vilkam gribas ēst, tad jērs ir sodāms: lasi — kad Krievijai vajag asiņu un ārprātīgi sāk aptrūkties zemes, tad tuvākie kaimiņi ir vainīgi.
15. Ukraiņi ir vainojami neonacismā, jo īpaši viņu galvenais neonacists — ebrejs Zelenskis.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
