Mēģināsim izlikties, ka mums ir plāns saistībā ar Covid-19 vakcināciju
Imunizācijas valsts padome08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Rudens sezonā vakcinācijai pret Covid-19 jāpiemēro sezonālās balstvakcīnas princips. Proti, gluži kā tas daudzus gadus jau notiek ar gripas vakcīnu - katru sezonu saņemam vienu vīrusam pielāgotu vakcīnas devu," pēc Imunizācijas valsts padomes (IVP) sēdes galvenos secinājumus izklāsta padomes priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska. Viņa uzsver, ka vairs nav aktuāli skaitīt, cik vakcīnu devas iepriekš ir saņemtas un cik reižu vīruss pārslimots, - šoruden jāsaņem jauna vakcīnas deva.
Lai gan Covid-19 sezonalitāte pagaidām nav noteikta, paredzams, ka arī šoruden var palielināties Covid-19 aktivitāte. To izraisīs pret SARS-CoV-2 jau iegūtās imunitātes mazināšanās, sezonalitāte un citu faktoru pievienošanās. Pastāv augsta varbūtība, ka SARS CoV-2 vīrusa aktivitāte būs vienlaikus ar gripas un RSV (respiratori sincitiālais vīruss) cirkulācijas palielināšanos, un tas var radīt būtiskus veselības draudus riska grupu pacientiem, kā arī nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai. Tāpat paredzams, ka arī turpmākajās sezonās Covid-19 vakcīnas tiks pielāgotas atbilstoši cirkulējošajiem vīrusa variantiem.
Vakcinācija jo īpaši svarīga atsevišķām sabiedrības grupām
Ņemot vērā augstākminēto, gaidāmajā rudens sezonā, kā arī turpmāk primāra nozīme būs sabiedrības neaizsargātāko cilvēku veselības aizsardzībai. Lai nodrošinātu šo papildu aizsardzību un lai līdz minimumam samazinātu smagas saslimšanas, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19, kā arī maksimāli palielinātu veselības aprūpes nodrošināšanas noturību, IVP rudenī prioritāri rekomendē vakcinēties vidēji smagas un smagas imūnsupresijas indivīdiem vecumā no 5 gadiem un to ciešām kontaktpersonām, ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītniekiem un to aprūpes personālam, visiem iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, hronisku blakus slimību vai citu augsta riska pacientu grupām, sākot no 5 gadu vecuma, grūtniecēm un veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat IVP rudenī rekomendē vakcināciju veikt ikvienam valsts iedzīvotājam, uzsverot, ka vakcinēšanās iespējai ir jābūt brīvi pieejamai.
Cik vakcīnu devas jāsaņem
"Šobrīd varam noslēgt to Covid-19 vakcinācijas posmu, kad vilkām ar pirkstu līdzi, cik devas, kuru vakcīnu kad un kurš ir saņēmis; kad un cik reižu ir slimots. Tāpat nav būtiski, kura ražotāja vakcīna iepriekš saņemta. Gan tiem, kas veiks balstvakcināciju, gan tiem, kas vakcināciju tikai uzsāks, piemērotas būs visas šoruden pieejamās vakcīnas," teic profesore Dace Zavadska. Tiem, kas ir veikuši vakcināciju iepriekšējā sezonā, ir nepieciešama viena deva, savukārt tiem, kas līdz šim nav vakcinējušies, - divas devas.
IVP atzīmē, ka ar šobrīd cirkulējošiem SARS CoV-2 vīrusa variantiem pārslimošanas epizodi vairs nevaram pielīdzināt vienai vakcīnas devai; tāpat iepriekš nevakcinētajiem, kuri vīrusu nesen ir pārslimojuši, ir nepieciešamas divas vakcīnas devas. Pēc pārslimošanas vakcināciju var veikt mēnesi pēc pirmo simptomu parādīšanās vai pēc pozitīva Covid-19 testa.
Vakcīnas kombinēšana ar citām vakcīnām
Kad vien iespējams, IVP rekomendē Covid-19 un sezonālās gripas vakcīnas ievadīšanu vienā reizē. Šāda rīcība īpaši palīdz gados vecāku cilvēku un citu prioritāro grupu pasargāšanā no nopietnas saslimšanas ar gripu vai SARS-CoV-2, kā arī, lai mazinātu veselības aprūpes noslodzi abu infekciju vienlaicīgas izplatības laikā.
Covid-19 vakcīnas var tikt ievadītas vienlaikus vai jebkurā laikā pirms vai pēc jebkuras(-ām) citas(-ām) vakcīnas(-ām), to skaitā dzīvām novājinātām, inaktivētām, ar vai bez adjuvanta vakcīnām.
Plašāku informāciju par IVP sēdēm un detalizētas rekomendācijas iespējams uzzināt Veselības ministrijas mājaslapā https://www.vm.gov.lv/lv/imunizacijas-valsts-padome.
Par Imunizācijas valsts padomi
Imunizācijas valsts padome (IVP; starptautiski: National Immunization Technical Advisory Group (NITAG)) ir neatkarīga, zinātniska, konsultatīva padome, kuras sastāvā ir daudzdisciplināri jomas eksperti valstī. IVP ir atbildīga par neatkarīgu, uz jaunākajiem pieejamajiem pierādījumiem balstītu, pamatotu padomu sniegšanu atbildīgajām veselības nozares institūcijām jautājumos, kas saistīti ar imunizāciju un vakcīnām. Ar IVP aktuālo sēžu protokoliem iespējams iepazīties Veselības ministrijas mājaslapā www.vm.gov.lv.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
