Mēģināsim izlikties, ka tas, ko sarunāja mūsu partijas biedrs Eglītis, nav patiesība
Jānis Bordāns21.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir atkārtoti darīt vienu un to pašu un cerēt uz atšķirīgu rezultātu." Tas ir stāsts par Latvijas reģionu (ne)attīstību un reģionālajām reformām. Redzot, ka tūlīt atkal piepildīsies Einšteina teiciens, mēs esam apturējuši valdības ieceri izveidot tukšu čaulu spēcīgu reģionu vietā. Tā vietā mums ir skaidrs plāns, kā nākamo gadu laikā Latvijas novadus padarīt par pievilcīgu dzīvesvietu jaunajām ģimenēm un veicināt latviešu atgriešanos dzimtajā pusē.
Mērķis, kas jāsasniedz
Eiropas Savienībā (ES) veiksmīgi savu mērķi pildošu reģionu mugurkaulu veido ceļi, veselība un izglītība. Tādam modelim ir jābūt arī Latvijā, jo citādi nebūs iespējas izveidot līdzsvarotu valsts attīstību. Minētie trīs elementi ir fundamentāli, lai reģioni spētu noturēt un piesaistīt cilvēkus un investīcijas.
Jaunas darbvietas un ārvalstu kapitāls nodrošinās labas algas. Taču investori nāks tad, ja būs kārtībā ceļi un kvalificēti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukārt labprāt izvēlētos dzīvot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvērtīga veselības aprūpe, izglītība un labas algas.
Kā redzat, ceļi, veselība un izglītība ir viens otru papildinoši obligāti nosacījumi visas Latvijas līdzvērtīgai attīstībai. Trīsdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarīt šādas gudras sistēmas radīšanā. Var lieliski saprast cilvēku neapmierinātību ar izteikto koncentrēšanos uz Rīgu.
Lai sasniegtu mērķi – reģionu ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tādu reģionu administrācijas modeli, kas aptvertu politiski atbildīgu pārvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritīgām funkcijām, kā arī uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reģiona budžetu. Esam iesnieguši piedāvājumu koalīcijai, kā tas izskatītos praktiski, kā arī saprotamu reģionu izveides ceļa karti.
"Nauda atgriežas pie cilvēkiem" – šāds ir mūsu piedāvātā reģionu modeļa vadmotīvs. Proti, cilvēki paši spēj un tiem ir tiesības izlemt savas apkārtnes, pilsētas, novada un reģiona saimnieciskos jautājumus. Subsidiaritātes princips ir jāievieš arī reģionu pārvaldībā.
Katra reģiona iedzīvotāji caur vēlētiem vietējiem pārstāvjiem kopā ar valsts ministru, kas pārstāv reģionu valdībā, lemtu par to, kā labāk īstenot "ceļi, veselība, izglītība" stratēģiju, un paši dalītu gan valsts, gan ES finansējumu. Un partijas būtu spiestas uzņemties atbildību caur valsts ministru par katra reģiona sekmēm. Vairs nekādas aizbildināšanās, jo viss būtu pašu rokās. Un cilvēki vērtētu partijas pēc padarītā reģiona labā, nevis skaistākajām bildēm un cukurotiem vārdiem.
Pašreizējā situācija
Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskāko valsti starp ES dalībvalstīm. Nekur galvaspilsētas un tās metropoles reģiona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārējām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.
Atzinumā par 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) neizdošanās cēloņiem minēts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. līmeņa pārvaldības jeb reģionu) neizveidošana. Rezultātā reģionu atpalicība no Rīgas – iedzīvotāju skaita izmaiņas, vidējā alga un atšķirības attīstības indeksā – ir turpinājusi pieaugt.
Jaunā ATR likuma 23. pantā teikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Diemžēl valdībā skatītajā konceptuālajā ziņojumā atklājās bēdīga aina.
Dažu partiju pārvaldībā esošās ministrijas nebija gatavas nodot reģioniem funkcijas, kas raksturo spēcīgus reģionus Eiropā. Piemēram, Veselības ministrija atteicās no līdzdalības vispār, bet Zemkopības ministrija spēja atvēlēt tikai suņu "čipošanu" kā svarīgu funkciju Latvijas reģionu attīstībai.
Iemesls ministriju neatsaucībai ir bēdīgi pragmatisks. Proti, kopā ar funkcijām tām būtu jādod līdzi arī finansējums reģioniem, taču tas samazinātu katras partijas pārvaldīto naudas daudzumu. Bēdīgi, ka Latvijas politiskā realitāte ir bieži tikai par "zupas katla" pārdali.
Rīcības plāns
Svarīgi – izveidojot spēcīgu reģionu modeli, spēsim tiem piesaistīt ES finansējumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozētā 2034. gada. Līdzīgi kā pēc 2008. gada globālās krīzes, ES pārskatīja savu budžetu plānošanas periodam. Līdzīga notikumu attīstība norisināsies arī pēc pandēmijas krīzes pārvarēšanas.
Šajā pārskata periodā Latvija var rosināt iesaistīt jaunos reģionus. NUTS3 līmenī Latvija pati tos administrētu, bet svarīgi, ka tie rada plānošanas pamatu arī NUTS2 līmenim. NUTS2 līmenī tiek piešķirts ES finansējums reģioniem.
Lai Latvija pārliecinātu ES par finansējumu reģioniem jau no 2027. gada, ir svarīgi, ka spēsim atbildēt uz ierasto jautājumu "Ko jūs paši esat darījuši?". Tieši tāpēc ir nepieciešams izdarīt mājasdarbu jau tagad, izveidojot reģionus ar plašām funkcijām, politiski atbildīgu pārvaldi un savu budžetu.
Reģionu dalījums varētu stāties spēkā ar 2022. gadu pēc Saeimas vēlēšanām, kad saskaņā ar mūsu piedāvājumu tiktu iecelti arī valsts ministri – 5 reģionu pārvaldnieki. Tādējādi uz 2025. gadu jau būtu uzkrāts statistiskais materiāls, lai varētu sākt plānot finansējumu reģioniem ES līmenī no 2027. gada. Rezumējot – mājasdarbs ir jāizdara šodien, lai Latvija iegūtu jau nākamajā ES plānošanas periodā.
Tāpēc svarīgi arī citām partijām spēt vienoties ap šo pacelto karogu par līdzvērtīgu Latvijas attīstību. Nepieciešams tikai politiski pārslēgties no līdz šim sargātā principa "mana ministrija, mana nauda", kā arī atmest mūsdienīgai valsts pārvaldei novecojušo pieeju, kurā visas valsts norises jāvada no centra.
Naudai un lēmumiem ir jāatgriežas pie cilvēkiem reģionos!
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
