Mēģināsim izlikties, ka tas, ko sarunāja mūsu partijas biedrs Eglītis, nav patiesība
Jānis Bordāns21.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir atkārtoti darīt vienu un to pašu un cerēt uz atšķirīgu rezultātu." Tas ir stāsts par Latvijas reģionu (ne)attīstību un reģionālajām reformām. Redzot, ka tūlīt atkal piepildīsies Einšteina teiciens, mēs esam apturējuši valdības ieceri izveidot tukšu čaulu spēcīgu reģionu vietā. Tā vietā mums ir skaidrs plāns, kā nākamo gadu laikā Latvijas novadus padarīt par pievilcīgu dzīvesvietu jaunajām ģimenēm un veicināt latviešu atgriešanos dzimtajā pusē.
Mērķis, kas jāsasniedz
Eiropas Savienībā (ES) veiksmīgi savu mērķi pildošu reģionu mugurkaulu veido ceļi, veselība un izglītība. Tādam modelim ir jābūt arī Latvijā, jo citādi nebūs iespējas izveidot līdzsvarotu valsts attīstību. Minētie trīs elementi ir fundamentāli, lai reģioni spētu noturēt un piesaistīt cilvēkus un investīcijas.
Jaunas darbvietas un ārvalstu kapitāls nodrošinās labas algas. Taču investori nāks tad, ja būs kārtībā ceļi un kvalificēti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukārt labprāt izvēlētos dzīvot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvērtīga veselības aprūpe, izglītība un labas algas.
Kā redzat, ceļi, veselība un izglītība ir viens otru papildinoši obligāti nosacījumi visas Latvijas līdzvērtīgai attīstībai. Trīsdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarīt šādas gudras sistēmas radīšanā. Var lieliski saprast cilvēku neapmierinātību ar izteikto koncentrēšanos uz Rīgu.
Lai sasniegtu mērķi – reģionu ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tādu reģionu administrācijas modeli, kas aptvertu politiski atbildīgu pārvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritīgām funkcijām, kā arī uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reģiona budžetu. Esam iesnieguši piedāvājumu koalīcijai, kā tas izskatītos praktiski, kā arī saprotamu reģionu izveides ceļa karti.
"Nauda atgriežas pie cilvēkiem" – šāds ir mūsu piedāvātā reģionu modeļa vadmotīvs. Proti, cilvēki paši spēj un tiem ir tiesības izlemt savas apkārtnes, pilsētas, novada un reģiona saimnieciskos jautājumus. Subsidiaritātes princips ir jāievieš arī reģionu pārvaldībā.
Katra reģiona iedzīvotāji caur vēlētiem vietējiem pārstāvjiem kopā ar valsts ministru, kas pārstāv reģionu valdībā, lemtu par to, kā labāk īstenot "ceļi, veselība, izglītība" stratēģiju, un paši dalītu gan valsts, gan ES finansējumu. Un partijas būtu spiestas uzņemties atbildību caur valsts ministru par katra reģiona sekmēm. Vairs nekādas aizbildināšanās, jo viss būtu pašu rokās. Un cilvēki vērtētu partijas pēc padarītā reģiona labā, nevis skaistākajām bildēm un cukurotiem vārdiem.
Pašreizējā situācija
Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskāko valsti starp ES dalībvalstīm. Nekur galvaspilsētas un tās metropoles reģiona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārējām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.
Atzinumā par 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) neizdošanās cēloņiem minēts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. līmeņa pārvaldības jeb reģionu) neizveidošana. Rezultātā reģionu atpalicība no Rīgas – iedzīvotāju skaita izmaiņas, vidējā alga un atšķirības attīstības indeksā – ir turpinājusi pieaugt.
Jaunā ATR likuma 23. pantā teikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Diemžēl valdībā skatītajā konceptuālajā ziņojumā atklājās bēdīga aina.
Dažu partiju pārvaldībā esošās ministrijas nebija gatavas nodot reģioniem funkcijas, kas raksturo spēcīgus reģionus Eiropā. Piemēram, Veselības ministrija atteicās no līdzdalības vispār, bet Zemkopības ministrija spēja atvēlēt tikai suņu "čipošanu" kā svarīgu funkciju Latvijas reģionu attīstībai.
Iemesls ministriju neatsaucībai ir bēdīgi pragmatisks. Proti, kopā ar funkcijām tām būtu jādod līdzi arī finansējums reģioniem, taču tas samazinātu katras partijas pārvaldīto naudas daudzumu. Bēdīgi, ka Latvijas politiskā realitāte ir bieži tikai par "zupas katla" pārdali.
Rīcības plāns
Svarīgi – izveidojot spēcīgu reģionu modeli, spēsim tiem piesaistīt ES finansējumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozētā 2034. gada. Līdzīgi kā pēc 2008. gada globālās krīzes, ES pārskatīja savu budžetu plānošanas periodam. Līdzīga notikumu attīstība norisināsies arī pēc pandēmijas krīzes pārvarēšanas.
Šajā pārskata periodā Latvija var rosināt iesaistīt jaunos reģionus. NUTS3 līmenī Latvija pati tos administrētu, bet svarīgi, ka tie rada plānošanas pamatu arī NUTS2 līmenim. NUTS2 līmenī tiek piešķirts ES finansējums reģioniem.
Lai Latvija pārliecinātu ES par finansējumu reģioniem jau no 2027. gada, ir svarīgi, ka spēsim atbildēt uz ierasto jautājumu "Ko jūs paši esat darījuši?". Tieši tāpēc ir nepieciešams izdarīt mājasdarbu jau tagad, izveidojot reģionus ar plašām funkcijām, politiski atbildīgu pārvaldi un savu budžetu.
Reģionu dalījums varētu stāties spēkā ar 2022. gadu pēc Saeimas vēlēšanām, kad saskaņā ar mūsu piedāvājumu tiktu iecelti arī valsts ministri – 5 reģionu pārvaldnieki. Tādējādi uz 2025. gadu jau būtu uzkrāts statistiskais materiāls, lai varētu sākt plānot finansējumu reģioniem ES līmenī no 2027. gada. Rezumējot – mājasdarbs ir jāizdara šodien, lai Latvija iegūtu jau nākamajā ES plānošanas periodā.
Tāpēc svarīgi arī citām partijām spēt vienoties ap šo pacelto karogu par līdzvērtīgu Latvijas attīstību. Nepieciešams tikai politiski pārslēgties no līdz šim sargātā principa "mana ministrija, mana nauda", kā arī atmest mūsdienīgai valsts pārvaldei novecojušo pieeju, kurā visas valsts norises jāvada no centra.
Naudai un lēmumiem ir jāatgriežas pie cilvēkiem reģionos!
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
