Iesaki rakstu: 
Savas kompetences ietvaros atbildot uz publiskajā telpā izskanējušajiem argumentiem un vēstījumiem par “Latvijas Televīzijas” plānotajām Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) norāda, ka kopējā sabiedrības saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā neapšaubāmi un atbilstoši Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem ir valsts valoda. Tādējādi no deputātu kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās leģitīmi ir pieprasāmas tikai latviešu valodas zināšanas darbam nepieciešamajā līmenī.
Vienlaikus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz, ka sabiedriskie mediji veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Krievu valoda Latvijā ir viena no mazākumtautību valodām, un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izsniegusi attiecīgas apraides atļaujas (LTV7, LR4) un reģistrējusi pakalpojumu pēc pieprasījuma (Replay), kas pieļauj satura pārraidīšanu krievu valodā. SEPLP norāda, ka “Latvijas Televīzija”, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.
Vienlaikus SEPLP aicina “Latvijas Televīziju” rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās iesaistītajiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta 3. daļu “Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu šā panta izpratnē nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa.”
SEPLP atgādina, ka, ņemot vērā Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās “Nacionālās drošības koncepcijas 2023” būtību, SEPLP ir 28. martā pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī “Latvijas Sabiedriskais medijs” tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.
Attēlā - SEPLP priekšsēdētājs, bijušais Raimonda Vējoņa preses sekretārs Jānis Siksnis.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
