Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā. Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā šis bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos.

Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā  ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits 2023. gadā varētu sasniegt 20 000

Krievijas brutālais karš Ukrainā rosinājis atteikties no gāzes izmantošanas un stiprināt pāreju uz AER vairs ne tikai zaļo mērķu vārdā, bet arī pašu enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai. Ietekmi ļoti izjutām arī Latvijā – gada laikā  elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību (mikroģeneratoru) skaits izaudzis no 2000 pērnā gada nogalē līdz gandrīz 12 000 šī gada decembrī. Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru kopējā jauda sasniedz jau 94 megavatus (MW) – saulainā vasaras dienā ar to iespējams nodrošināt vairāk nekā 10% no Latvijas patēriņa segšanai nepieciešamās kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Tātad šogad Sadales tīklam pieslēgti teju 10 000 mikroģeneratoru jeb gandrīz 30 jauni mikroģeneratori ik dienu. Ar šādiem tempiem jau 2022. gada otrajā pusē mikroģenerācijā pārspējām kaimiņvalsti Igauniju. Tik lielu mikroģeneratoru skaitu Sadales tīklam sistēmā pieņemt ļāva iepriekšējos gados mērķtiecīgi veiktas investīcijas, pārkārtojot sistēmu izkliedētajai ģenerācijai, savukārt tempu turēt ļāva vienkāršotais, pilnībā digitālais mikroģeneratora pieslēgšanas process. Papildu motivācijas rīks mikroģeneratoru uzstādīšanai iedzīvotājiem bija valsts atbalsta pieejamība saules paneļu uzstādīšanai.

Citu Eiropas valstu pieredze ļauj prognozēt, ka Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits turpinās augt arī 2023. gadā. Sagaidāms, ka kāpums būs mērenāks, nekā pieredzējām 2022. gadā, taču joprojām diezgan straujš. Prognozējam, ka 2023. gada beigās Latvijā varētu būt jau 20 000 elektrību pašražojošu mājsaimniecību ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 MW.

Aktīvi “jaunpienācēji” sistēmā būs arī elektrostacijas (sistēmas ar ražošanas jaudu virs 11,1 kW) gan ar mērķi ražot pašpatēriņam, gan arī komerciālos nolūkos. Interese ir tik milzīga, ka elektrostaciju attīstīšanai aizvadītajā gadā sadales sistēmā tika rezervēts vairāk nekā 1000 MW ražošanas jaudas. Ja mikroģeneratoru sistēmai var pieslēgt faktiski uzreiz un tūlītēji arī sākt ražot elektrību, tad elektrostacijas attīstība prasa ilgāku laiku – tā ir jāuzprojektē, jāizbūvē.

Tomēr šis gads izcēlās arī sadales sistēmai pieslēgto elektrostaciju apjomā – ja, piemēram, 2021. gadā Sadales tīklam tika pieslēgtas pavisam 32 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 3,2 MW, tad 2022. gadā – ap 130 ar kopējo jaudu 12,5 MW jeb četrreiz vairāk. Tā kā daļa elektrostaciju šogad jau bijušas projektēšanas vai izbūves posmā, 2023. gada vasarā varam sagaidīt jūtamu saules ģenerācijas īpatsvara pieaugumu. Ja pašlaik kopējā sadales sistēmai pieslēgtu saules elektrostaciju ģenerācijas jauda ir gandrīz 19 MW, tad jau 2023. gada vasarā tā varētu būt jau ap 180 MW. Kā rāda rezervēto ģenerācijas jaudu apjomi, attīstības potenciāls saules enerģijai ir vēl piecreiz lielāks.

Energosistēmas transformācija un vispārēja inflācija rosina izmaiņas tarifos

Pašlaik pieredzam to, kā mainās vēsturiskā energoapgādes sistēma, kļūstot decentralizēta. Proti, strauji pieaugot elektrotīklam pieslēgto enerģijas ražotāju skaitam, enerģija elektrotīklā ieplūst no daudziem punktiem un plūst dažādos virzienos, nevis kā tas bijis sākotnēji – vienā virzienā – no lielajiem ražotājiem (HES, TEC), kuru skaits faktiski nemainās, pie patērētājiem. Elektroapgādes operatoriem ir jāpakārto sistēma šai jaunajai kārtībai, atbilstoši attīstot gan infrastruktūru, gan digitālos risinājumus, lai spētu uzņemt tīklā un pārvaldīt šīs mainīgās elektroenerģijas plūsmas, tādējādi nodrošinot stabilu kopējās sistēmas darbību.

Sistēmas darbības maiņa jau iepriekš rosināja uz diskusiju par to, vai līdzšinējā sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķina metodika ir jaunajai kārtībai atbilstoša. Decentralizētās elektroenerģijas ražošanas straujās attīstības un vispārējās elektrifikācijas rezultātā mainās gan pati sistēma, gan arī tās lietotāji – nav vairs tikai ražotāji un patērētāji, klāt nākuši arī aktīvie klienti, kas gan paši ražo elektrību, gan arī to patērē. Līdz ar šīm izmaiņām vairāki elektroapgādes operatori un regulatori Eiropā virzījuši izmaiņas arī tarifu aprēķinos, un tas pašlaik notiek arī Latvijā.

Līdzšinējā kārtība, kad elektroapgādes sistēmas pakalpojumu maksa tika galvenokārt balstīta patērētās elektroenerģijas apjomā, vairs neatbilst jaunajai realitātei. Elektrotīkla primārā funkcija vairs nav tikai nogādāt elektrību no ražotāja līdz patērētājam, bet arī atbilstoši sabiedrības vajadzībām uzturēt tīkla mainīgo ražošanas un patēriņa jaudu līdzsvaru. Vienkārši sakot, elektrotīkla elementi – vadi, transformatori, balsti – ir jāuztur neatkarīgi no patēriņa apjoma, tāpēc jaunajā tarifu projektā Sadales tīkls paredz mazināt tarifa mainīgās komponentes īpatsvaru (no patēriņa atkarīgo daļu) un attiecīgi palielināt fiksētās daļas īpatsvaru, jo tas vairāk atbilst sistēmas faktiskajām uzturēšanas izmaksām. Tas ir būtiski arī vienlīdzīgas pieejas saglabāšanai pret visiem sistēmas lietotājiem.

Saistībā ar visaptverošu, no operatora neatkarīgu izmaksu pieaugumu, ietverot elektroenerģijas cenu, elektroenerģijas pārvades tarifa, elektrotīkla materiālu izmaksu pieaugumu, Sadales tīkls ir spiests 2023. gadā, pēc septiņu gadu tarifa stabilitātes perioda, tomēr celt tarifu, jo citādāk turpmāk vairs nebūs iespējams nodrošināt stabilu un drošu elektroenerģijas piegādes pakalpojumu. Būtībā šīs izmaiņas nozīmē elektroapgādes infrastruktūras ilgtspējas stiprināšanu, kas ir pasākums, ko mēs nevaram atlikt. Karš Ukrainā visai pasaulei ir nācis kā skarbs atgādinājums par to, cik svarīgi ir ieguldīt kritiskās infrastruktūras kvalitātē, noturībā un drošumā. Īpaši svarīga tīkla stabila un droša darbība ir vispārējās elektrifikācijas kontekstā.

Pēdējoreiz sadales tarifs tika celts 2016. gadā, bet 2020. gadā par vidēji 5,5% samazināts un pēc tam, līdz pat šai dienai, nav mainījies. 2022. gada novembrī izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tika iesniegts jauns tarifu projekts, paredzot pieaugumu par vidēji 75%. Gatavojot tarifu projektu, Sadales tīkls izmantoja visus uzņēmumam pieejamos pieauguma samazinājuma mehānismus, vienlaikus apzinoties, ka papildu risinājumi būtu iespējami, mijiedarbībā vērtējot gan plānoto pārvades (AST) tarifu, gan sadales tarifu, kura apjoms ir tieši atkarīgs no pārvades tarifa apjoma. Šādas pieejas būtiskumu akcentējām jau pārvades tarifa projekta publiskās apspriešanas laikā.

Sadales tīkls atzinīgi vērtē to, ka šīs pieejas vajadzība ir sadzirdēta un abi tarifi sabiedriskās apspriešanas posmā tiek padziļināti skatīti to savstarpējā mijiedarbībā, meklējot nestandarta regulatīvos risinājumus, kas operatoriem ļautu mazināt gaidāmo tarifu pieaugumu. Ar atbildīgo ministriju atbalstu ir iespējams strādāt pie papildu mehānismiem plānotā pieauguma samazinājumam, kur lēmumu pieņemšana ir nevis uzņēmuma valdes, bet akcionāru vai politikas veidotāju atbildībā – piemēram, elektroenerģijas cenas fiksēšanas iespēja, abu operatoru tarifu periodu saskaņošana, vēsturisko zaudējumu atgūšanas jautājuma noregulēšana. Esmu pārliecināts, ka jau 2023. gada pirmajā ceturksnī kopīgi nonāksim līdz izmaksu efektīvākajam tarifu projektam, kāds iespējams esošajos apstākļos.

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Nākotnē turpināsies pāreja uz AER, un kopējais elektroenerģijas patēriņš augs. Saistībā ar pašražošanas attīstību to, iespējams, ne vienmēr redzēsim elektroapgādes operatoru apkopotajos datos, taču elektroenerģija kopumā kļūs par arvien būtiskāku energoresursu, attiecīgi turpinās pieaugt kvalitatīvas un ilgtspējīgas elektroapgādes infrastruktūras nozīme. 2023. gadā un turpmāk Sadales tīkla galvenais uzdevums saglabāsies tīkla attīstība un stiprināšana. Runājot par zaļo enerģiju, prioritāri Sadales tīklam jānodrošina iespēja kopējā tīklā pieņemt ģenerāciju pašpatēriņam – tas ir viens no svarīgiem soļiem kopējās valsts enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai.

Jau pašlaik mums ir šādi risinājumi – piemēram, nulles vai ierobežota eksporta jaudas pieslēgums, kas ļauj klientiem sadales elektrotīklam pieslēgt elektrostaciju ar mērķi ražot savam tūlītējam pašpatēriņam, bez (vai ierobežota apjoma) enerģijas nodošanas kopējā tīklā arī tad, ja konkrētajā vietā dotajā brīdī pieejamā ģenerācijas jauda rezervēta esošiem vai vēl topošajiem elektrostaciju projektiem. Šādi pakalpojumi ļaus nodrošināt plašākas iespējas uzņēmumiem ražot elektroenerģiju sava tūlītēja pašpatēriņa vajadzībām.

2022. gadā daudz izdarīts saules un vēja ģenerācijas attīstībai – faktiski attīstītāju saplānotie projekti gan pie Sadales tīkla, gan pārvades operatora AS Augstsprieguma tīkls vairākkārt pārsniedz valsts kopējo maksimālo patēriņa slodzi un nepieciešamo ģenerācijas jaudas apmēru. Skaidrs, ka visu valsts energoapgādi mēs nevarēsim balstīt saules un vēja enerģijā – ir nepieciešamas alternatīvas tiem periodiem, kad saule nespīdēs un vējš nepūtīs. Jāapzinās arī tas, ka elektroenerģiju vienlaicīgi var ražot tādā apjomā, kas ir atbilstošs patēriņa apjomam konkrētā brīdī.

Tāpēc īpaši lietderīga šobrīd būtu skaidra valsts stratēģija un koordinēta rīcība sabalansēta elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeļa izveidei. Šis ir arī laiks, kad diskusija par agregācijas pakalpojumu attīstību būtu ļoti vietā, jo jautājums par jaudu plānošanu, “pīķa” patēriņu stundu salāgošanu vēl nekad iepriekš nav bijis tik aktuāls. Bez kopējā energoresursu portfeļa dažādošanas un pārdomātas ģenerācijas-patēriņa jaudas koordinēšanas nespēsim sasniegt valsts enerģētisko neatkarību. Šiem jautājumiem jākļūst prioritāriem, plānojot enerģētikas attīstību valstī, un nav šaubu, ka tie būs jaundibinātās Klimata un enerģētikas ministrijas dienaskārtībā.

Rezumējot 2022. gads ir bijis smags cilvēkiem visā pasaulē, bet jo īpaši – Ukrainā. Krievijas agresīvais iebrukums radīja izaicinājumus, ar ko neviens nebija rēķinājies, un energoresursu cenu krīze, tam sekojoša kopējā dzīves dārdzība ir cena, ko visa Eiropa maksā par mierīgām debesīm virs galvas. Nav jaunums, ka krīzes mobilizē, arī šī smagā gada laikā paveikti uzdevumi, kas iepriekšējos gados nenāca viegli – piemēram, Latvijā panākts būtisks izrāviens AER attīstībā. Ja man vienā teikumā būtu jānoformulē galvenais uzdevums nākamajam gadam, es teiktu – ir mērķtiecīgi un pārdomāti jāturpina iesāktie darbi zaļās enerģijas apjomu palielināšanai, neaizmirstot par energodrošības un balansējošo jaudu nodrošināšanu.

* AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

9
110

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...