Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā. Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā šis bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos.

Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā  ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits 2023. gadā varētu sasniegt 20 000

Krievijas brutālais karš Ukrainā rosinājis atteikties no gāzes izmantošanas un stiprināt pāreju uz AER vairs ne tikai zaļo mērķu vārdā, bet arī pašu enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai. Ietekmi ļoti izjutām arī Latvijā – gada laikā  elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību (mikroģeneratoru) skaits izaudzis no 2000 pērnā gada nogalē līdz gandrīz 12 000 šī gada decembrī. Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru kopējā jauda sasniedz jau 94 megavatus (MW) – saulainā vasaras dienā ar to iespējams nodrošināt vairāk nekā 10% no Latvijas patēriņa segšanai nepieciešamās kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Tātad šogad Sadales tīklam pieslēgti teju 10 000 mikroģeneratoru jeb gandrīz 30 jauni mikroģeneratori ik dienu. Ar šādiem tempiem jau 2022. gada otrajā pusē mikroģenerācijā pārspējām kaimiņvalsti Igauniju. Tik lielu mikroģeneratoru skaitu Sadales tīklam sistēmā pieņemt ļāva iepriekšējos gados mērķtiecīgi veiktas investīcijas, pārkārtojot sistēmu izkliedētajai ģenerācijai, savukārt tempu turēt ļāva vienkāršotais, pilnībā digitālais mikroģeneratora pieslēgšanas process. Papildu motivācijas rīks mikroģeneratoru uzstādīšanai iedzīvotājiem bija valsts atbalsta pieejamība saules paneļu uzstādīšanai.

Citu Eiropas valstu pieredze ļauj prognozēt, ka Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits turpinās augt arī 2023. gadā. Sagaidāms, ka kāpums būs mērenāks, nekā pieredzējām 2022. gadā, taču joprojām diezgan straujš. Prognozējam, ka 2023. gada beigās Latvijā varētu būt jau 20 000 elektrību pašražojošu mājsaimniecību ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 MW.

Aktīvi “jaunpienācēji” sistēmā būs arī elektrostacijas (sistēmas ar ražošanas jaudu virs 11,1 kW) gan ar mērķi ražot pašpatēriņam, gan arī komerciālos nolūkos. Interese ir tik milzīga, ka elektrostaciju attīstīšanai aizvadītajā gadā sadales sistēmā tika rezervēts vairāk nekā 1000 MW ražošanas jaudas. Ja mikroģeneratoru sistēmai var pieslēgt faktiski uzreiz un tūlītēji arī sākt ražot elektrību, tad elektrostacijas attīstība prasa ilgāku laiku – tā ir jāuzprojektē, jāizbūvē.

Tomēr šis gads izcēlās arī sadales sistēmai pieslēgto elektrostaciju apjomā – ja, piemēram, 2021. gadā Sadales tīklam tika pieslēgtas pavisam 32 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 3,2 MW, tad 2022. gadā – ap 130 ar kopējo jaudu 12,5 MW jeb četrreiz vairāk. Tā kā daļa elektrostaciju šogad jau bijušas projektēšanas vai izbūves posmā, 2023. gada vasarā varam sagaidīt jūtamu saules ģenerācijas īpatsvara pieaugumu. Ja pašlaik kopējā sadales sistēmai pieslēgtu saules elektrostaciju ģenerācijas jauda ir gandrīz 19 MW, tad jau 2023. gada vasarā tā varētu būt jau ap 180 MW. Kā rāda rezervēto ģenerācijas jaudu apjomi, attīstības potenciāls saules enerģijai ir vēl piecreiz lielāks.

Energosistēmas transformācija un vispārēja inflācija rosina izmaiņas tarifos

Pašlaik pieredzam to, kā mainās vēsturiskā energoapgādes sistēma, kļūstot decentralizēta. Proti, strauji pieaugot elektrotīklam pieslēgto enerģijas ražotāju skaitam, enerģija elektrotīklā ieplūst no daudziem punktiem un plūst dažādos virzienos, nevis kā tas bijis sākotnēji – vienā virzienā – no lielajiem ražotājiem (HES, TEC), kuru skaits faktiski nemainās, pie patērētājiem. Elektroapgādes operatoriem ir jāpakārto sistēma šai jaunajai kārtībai, atbilstoši attīstot gan infrastruktūru, gan digitālos risinājumus, lai spētu uzņemt tīklā un pārvaldīt šīs mainīgās elektroenerģijas plūsmas, tādējādi nodrošinot stabilu kopējās sistēmas darbību.

Sistēmas darbības maiņa jau iepriekš rosināja uz diskusiju par to, vai līdzšinējā sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķina metodika ir jaunajai kārtībai atbilstoša. Decentralizētās elektroenerģijas ražošanas straujās attīstības un vispārējās elektrifikācijas rezultātā mainās gan pati sistēma, gan arī tās lietotāji – nav vairs tikai ražotāji un patērētāji, klāt nākuši arī aktīvie klienti, kas gan paši ražo elektrību, gan arī to patērē. Līdz ar šīm izmaiņām vairāki elektroapgādes operatori un regulatori Eiropā virzījuši izmaiņas arī tarifu aprēķinos, un tas pašlaik notiek arī Latvijā.

Līdzšinējā kārtība, kad elektroapgādes sistēmas pakalpojumu maksa tika galvenokārt balstīta patērētās elektroenerģijas apjomā, vairs neatbilst jaunajai realitātei. Elektrotīkla primārā funkcija vairs nav tikai nogādāt elektrību no ražotāja līdz patērētājam, bet arī atbilstoši sabiedrības vajadzībām uzturēt tīkla mainīgo ražošanas un patēriņa jaudu līdzsvaru. Vienkārši sakot, elektrotīkla elementi – vadi, transformatori, balsti – ir jāuztur neatkarīgi no patēriņa apjoma, tāpēc jaunajā tarifu projektā Sadales tīkls paredz mazināt tarifa mainīgās komponentes īpatsvaru (no patēriņa atkarīgo daļu) un attiecīgi palielināt fiksētās daļas īpatsvaru, jo tas vairāk atbilst sistēmas faktiskajām uzturēšanas izmaksām. Tas ir būtiski arī vienlīdzīgas pieejas saglabāšanai pret visiem sistēmas lietotājiem.

Saistībā ar visaptverošu, no operatora neatkarīgu izmaksu pieaugumu, ietverot elektroenerģijas cenu, elektroenerģijas pārvades tarifa, elektrotīkla materiālu izmaksu pieaugumu, Sadales tīkls ir spiests 2023. gadā, pēc septiņu gadu tarifa stabilitātes perioda, tomēr celt tarifu, jo citādāk turpmāk vairs nebūs iespējams nodrošināt stabilu un drošu elektroenerģijas piegādes pakalpojumu. Būtībā šīs izmaiņas nozīmē elektroapgādes infrastruktūras ilgtspējas stiprināšanu, kas ir pasākums, ko mēs nevaram atlikt. Karš Ukrainā visai pasaulei ir nācis kā skarbs atgādinājums par to, cik svarīgi ir ieguldīt kritiskās infrastruktūras kvalitātē, noturībā un drošumā. Īpaši svarīga tīkla stabila un droša darbība ir vispārējās elektrifikācijas kontekstā.

Pēdējoreiz sadales tarifs tika celts 2016. gadā, bet 2020. gadā par vidēji 5,5% samazināts un pēc tam, līdz pat šai dienai, nav mainījies. 2022. gada novembrī izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tika iesniegts jauns tarifu projekts, paredzot pieaugumu par vidēji 75%. Gatavojot tarifu projektu, Sadales tīkls izmantoja visus uzņēmumam pieejamos pieauguma samazinājuma mehānismus, vienlaikus apzinoties, ka papildu risinājumi būtu iespējami, mijiedarbībā vērtējot gan plānoto pārvades (AST) tarifu, gan sadales tarifu, kura apjoms ir tieši atkarīgs no pārvades tarifa apjoma. Šādas pieejas būtiskumu akcentējām jau pārvades tarifa projekta publiskās apspriešanas laikā.

Sadales tīkls atzinīgi vērtē to, ka šīs pieejas vajadzība ir sadzirdēta un abi tarifi sabiedriskās apspriešanas posmā tiek padziļināti skatīti to savstarpējā mijiedarbībā, meklējot nestandarta regulatīvos risinājumus, kas operatoriem ļautu mazināt gaidāmo tarifu pieaugumu. Ar atbildīgo ministriju atbalstu ir iespējams strādāt pie papildu mehānismiem plānotā pieauguma samazinājumam, kur lēmumu pieņemšana ir nevis uzņēmuma valdes, bet akcionāru vai politikas veidotāju atbildībā – piemēram, elektroenerģijas cenas fiksēšanas iespēja, abu operatoru tarifu periodu saskaņošana, vēsturisko zaudējumu atgūšanas jautājuma noregulēšana. Esmu pārliecināts, ka jau 2023. gada pirmajā ceturksnī kopīgi nonāksim līdz izmaksu efektīvākajam tarifu projektam, kāds iespējams esošajos apstākļos.

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Nākotnē turpināsies pāreja uz AER, un kopējais elektroenerģijas patēriņš augs. Saistībā ar pašražošanas attīstību to, iespējams, ne vienmēr redzēsim elektroapgādes operatoru apkopotajos datos, taču elektroenerģija kopumā kļūs par arvien būtiskāku energoresursu, attiecīgi turpinās pieaugt kvalitatīvas un ilgtspējīgas elektroapgādes infrastruktūras nozīme. 2023. gadā un turpmāk Sadales tīkla galvenais uzdevums saglabāsies tīkla attīstība un stiprināšana. Runājot par zaļo enerģiju, prioritāri Sadales tīklam jānodrošina iespēja kopējā tīklā pieņemt ģenerāciju pašpatēriņam – tas ir viens no svarīgiem soļiem kopējās valsts enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai.

Jau pašlaik mums ir šādi risinājumi – piemēram, nulles vai ierobežota eksporta jaudas pieslēgums, kas ļauj klientiem sadales elektrotīklam pieslēgt elektrostaciju ar mērķi ražot savam tūlītējam pašpatēriņam, bez (vai ierobežota apjoma) enerģijas nodošanas kopējā tīklā arī tad, ja konkrētajā vietā dotajā brīdī pieejamā ģenerācijas jauda rezervēta esošiem vai vēl topošajiem elektrostaciju projektiem. Šādi pakalpojumi ļaus nodrošināt plašākas iespējas uzņēmumiem ražot elektroenerģiju sava tūlītēja pašpatēriņa vajadzībām.

2022. gadā daudz izdarīts saules un vēja ģenerācijas attīstībai – faktiski attīstītāju saplānotie projekti gan pie Sadales tīkla, gan pārvades operatora AS Augstsprieguma tīkls vairākkārt pārsniedz valsts kopējo maksimālo patēriņa slodzi un nepieciešamo ģenerācijas jaudas apmēru. Skaidrs, ka visu valsts energoapgādi mēs nevarēsim balstīt saules un vēja enerģijā – ir nepieciešamas alternatīvas tiem periodiem, kad saule nespīdēs un vējš nepūtīs. Jāapzinās arī tas, ka elektroenerģiju vienlaicīgi var ražot tādā apjomā, kas ir atbilstošs patēriņa apjomam konkrētā brīdī.

Tāpēc īpaši lietderīga šobrīd būtu skaidra valsts stratēģija un koordinēta rīcība sabalansēta elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeļa izveidei. Šis ir arī laiks, kad diskusija par agregācijas pakalpojumu attīstību būtu ļoti vietā, jo jautājums par jaudu plānošanu, “pīķa” patēriņu stundu salāgošanu vēl nekad iepriekš nav bijis tik aktuāls. Bez kopējā energoresursu portfeļa dažādošanas un pārdomātas ģenerācijas-patēriņa jaudas koordinēšanas nespēsim sasniegt valsts enerģētisko neatkarību. Šiem jautājumiem jākļūst prioritāriem, plānojot enerģētikas attīstību valstī, un nav šaubu, ka tie būs jaundibinātās Klimata un enerģētikas ministrijas dienaskārtībā.

Rezumējot 2022. gads ir bijis smags cilvēkiem visā pasaulē, bet jo īpaši – Ukrainā. Krievijas agresīvais iebrukums radīja izaicinājumus, ar ko neviens nebija rēķinājies, un energoresursu cenu krīze, tam sekojoša kopējā dzīves dārdzība ir cena, ko visa Eiropa maksā par mierīgām debesīm virs galvas. Nav jaunums, ka krīzes mobilizē, arī šī smagā gada laikā paveikti uzdevumi, kas iepriekšējos gados nenāca viegli – piemēram, Latvijā panākts būtisks izrāviens AER attīstībā. Ja man vienā teikumā būtu jānoformulē galvenais uzdevums nākamajam gadam, es teiktu – ir mērķtiecīgi un pārdomāti jāturpina iesāktie darbi zaļās enerģijas apjomu palielināšanai, neaizmirstot par energodrošības un balansējošo jaudu nodrošināšanu.

* AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

9
110

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...