Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot glābt situāciju pēc tam, kad Pietiek publiskoja patiesās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda eksotiskā brauciena uz Peru galvaspilsētu Limu vairāk nekā 10 tūkstošus eiro lielās izmaksas un viņa noslepenoto brauciena atskaiti, Gerharda vadītā ministrija ir nākusi klajā ar plašāku "neslepenu" ziņojumu par šī brauciena nozīmi. Publicējam pilnībā arī to:

"Kopsavilkums par Latvijas dalību Klimata pārmaiņu konferencē Limā, Peru 2014. gada 1.-14. decembrī

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk - Konvencija) līgumslēdzēju pušu konferences 20.sesija (COP) un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes 10.sesija (CMP), Līgumslēdzēju pušu Pakļautās izpildinstitūcijas (SBI) 41.sesija, Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes (SBSTA) 41.sesija un īpašās darba grupas par Durbanas Paplašinātās rīcības platformas (ADP) 2.sesijas 7. Turpinājums (turpmāk - Klimata konference) notika 12 dienas, bet, ieskaitot sagatavošanās sanāksmes, klimata konference ilga 15 dienas.

Klimata konferencē darbs notika 5 paralēlās sarunu plūsmās un katrā no tām ik dienu paralēli notika vairākas sanāksmes. Papildus, notika arī ES iekšējās sanāksmes katrā no jautājumu blokiem. Paralēli norisinājās arī valstu grupu sanāksmes, bilaterālās tikšanās, paralēlie pasākumi (side-events).

Latvijas delegācija Klimata konferencē kopumā apmeklēja ap 430 dažāda ilguma sanāksmes (sākot no relatīvi īsām 30 minūšu sanāksmēm līdz pat sanāksmēm, kas ilga visu dienu, un pēdējās dienās arī nakts laikā) visu darba plūsmu ietvaros (COP, CMP, ADP, SBI, SBSTA), kā arī divpusējās tikšanās, neformālās konsultācijas un Eiropas Savienības (ES) iekšējās koordinācijas sanāksmes u.c. Katras dienas beigās Latvija kā ienākošā prezidentūra piedalījās arī ES galveno sarunu vedēju sanāksmēs, kurās tiek novērtēta aizgājusī diena un izlemti dažādi stratēģiskie sarunu jautājumi. Latvijas delegācijas pārstāvji piedalījās ES ekspertu grupu sanāksmēs (EGI, EGA, LEX, SCIENCE, EGMIT, EGMEX, AFOLU), kurās notiek saturiskā ES viedokļa sagatavošana. Latvijas delegācijas pārstāvjiem, kuri prezidentūras laikā uzņemsies ekspertu grupu vadību un koordinēšanu, Klimata konferences iznākums noteica darba kārtību prezidentūras laikā. Ņemot vērā ES dalībvalstu lielo interesi, Latvijas pārstāvji organizēja un piedalījās daudzās divpusējās un daudzpusējās sarunās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes un darba programmu, kā arī izzinātu citu dalībvalstu viedokļus un intereses.

Ņemot vērā dažādo līmeņu (t.sk. augsta līmeņa) sanāksmju norisi konferences laikā, bija nepieciešama Latvijas delegācijas pārstāvniecība ne vien ekspertu, bet arī politiskajā līmenī. Klimata konferences laikā Latvijas delegācija pakāpeniski pārņēma pienākumus no Itālijas kā ES Padomes prezidentūras. Latvija ne vien aktīvi iesaistījās ES komandas darba sagatavošanā, bet arī tiešā veidā jau piedalījās ES sarunu vedēju darba koordinēšanā. Latvijas pārstāvji koordinēja ES darbu COP, CMP un SBI plūsmās un katru dienu plānoja ES sarunu vedēju darbu šajās plūsmās, veidoja statusa pārskatus par sarunu progresu u.tml. Papildus, ņemot vērā Eiropas Komisijas lūgumu, Latvijas pārstāvji palīdzēja arī ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā un koordinēšanā.

Delegācijas dalībnieku specifiskie uzdevumi Klimata pārmaiņu konferencē:

Alda Ozola delegācijas vadība, prezentācijas sniegšana atbildēšana uz publiski sesijā uzdotajiem jautājumiem par Latvijas progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanā.

Ilze Prūse - delegācijas vadība, viedokļa sagatavošana un sniegšana Latvijas delegācijas un 2015.gada I pusgada Prezidentūras vārdā. Prezentācijas sagatavošana un atbalsta sniegšana atbilžu sniegšanā uz publiski Latvijai uzdotajiem jautājumiem. Dalība divpusējās ES sanāksmēs ar citām valstīm un valstu grupām. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Latvijas prezidentūras formālā prezentēšana ES koordinācijā un prezidentūras prioritāšu un ieceru pārrunāšana ar ES dalībvalstīm. Piedalīšanās ADP sesijās, kā arī COP un CMP sesijās, paralēli notiekošajos ar starptautiskajām sarunām saistītajos pasākumos.

Elīna Baltroka - dalība ES koordinācijas sanāksmēs, dalība ES sarunu vedēju un galveno runātāju koordinācijas sanāksmēs. Iepazīšanās ar esošajiem koordinatoriem, lai precizētu uzdevumus Latvijas prezidentūras laikā. Dalība ADP sesijās, ES ekspertu grupas par tālāko rīcību (EGFA) darba plānošana sadarbībā ar grupas ekspertiem.

Ilze Vonda - Latvijas delegācijas darba koordinēšana un dienas kārtību veidošana, nepieciešamo izmaiņu operatīvā koordinēšana. Dalība ES koordinācijas sanāksmēs. Dalība ES juristu grupas (LEX) sanāksmēs un tās darba plānošana 2015.gadam. Dalība SBI un SBSTA plūsmas sanāksmēs.

Elīna Reihmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana COP plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Pēc Eiropas Komisijas lūguma - atbalsts ES vadošo sarunu vedēju darba organizēšanā. Dalība COP un ADP sesijās.

Gusts Zustenieks - dalība SBSTA un SBI plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par finansēm un UNFCCC budžeta jautājumiem. ES ekspertu grupas par budžetu (CG- BUDGET) darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Maija Križmane - ES sarunu vedēju darba koordinēšana SBI plūsmā (ES līmenī), t.i. iesaiste Itālijas prezidentūras komandā. Dalība SBI sesijas ietvaros notiekošajās sanāksmēs, MA sanāksmēs.

Sofija Grīnvalde - dalība SBI un SBSTA plūsmu ietvaros notiekošajās sanāksmēs par tirgus mehānismiem. Dalība ES ekspertu grupā par mehānismiem (CG-MEX) un ES ekspertu grupā par mazināšanu (EGMIT), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Agita Gancone - prezentācijas sagatavošana un dalība MA sanāksmē. Dalība SBSTA sanāksmēs par ziņošanu un uzskaiti. Dalība ES ekspertu grupā par ziņošanas jautājumiem (CG-REP) un tās turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupas ekspertiem.

Ieva Bruņeniece - dalība SBI un SBSTA sanāksmēs par pielāgošanās un zinātnes jautājumiem. Dalība ES ekspertu grupās par adaptāciju (EGA) un zinātni (CG-SCIENCE), šo ekspertu grupu turpmākā darba plānošana, konsultējoties ar grupu ekspertiem.

Klimata konferencē nozīmīgākie apspriestie jautājumi:

1) Iecerēto nacionāli nosakāmo emisiju samazināšanas saistību (intended nationally determined contributions, INDC) un pirms — 2020 ambīciju palielināšanas potenciāla lēmums;

2) 2015. gada vienošanās teksta elementi;

3) Jautājumi, kas saistīti ar klimata finansēšanu un fondiem (SCF, LDCF, GEF, GCF, LTF);

4) Ziņošana (tajā skaitā Kioto protokola 2. perioda ziņošanas, uzskaites un pārskata jautājumi); jautājums tiks skatīts SBSTA 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

5) Daudzpusējā novērtēšana;

6) Esošie (JI, CDM) un jaunie (NMM, FVA, NMA) Kioto protokola un Konvencijas mehānismi;

7) Reaģēšanas līdzekļi (response measures); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

8) Zaudējumi un postījumi (loss and damage); jautājums tiks skatīts SBI 42. sesijā Bonnā, Latvijas prezidentūras laikā.

9) 2013.-2015. gada pārskats (tajā skaitā IPCC 5. ziņojums);

10) Nacionālie pielāgošanās plāni;

11) Mežsaimniecības jautājumi;

12) Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas jautājumi.

Klimata konference bija pēdējais ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pilnais forums pirms 2015. gada, kad Parīzē plānots pieņemt vienošanos par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada (turpmāk - Parīzes vienošanās). Tādējādi Limā bija obligāti jāpanāk reāls progress vienošanās teksta izstrādē. Darbs Klimata pārmaiņu konferences laikā galvenokārt noritēja, balstoties uz ADP plūsmas līdzpriekšsēdētāju sagatavotajiem Pušu viedokļu kompromisu lēmuma projektiem.

Divas dienas pēc klimata konferences oficiālā noslēguma Puses vienojās par lēmumu „Limas sauciens klimata pasākumiem" (Lima Call for Climate Actiori). Ar šo lēmumu esošais līdzpriekšsēdētāju elementu teksts tika apstiprināts kā 2015. gada vienošanās melnraksta teksts. Šīs ir būtisks solis ceļā uz klimata konferenci Parīzē 2015. gadā. Lēmums aicina samazināšanas saistības aprakstīt skaidrā un caurskatāmā veidā, kā arī norāda uz nepieciešamību, balstoties uz par saistībām iesniegto informāciju, spēt izvērtēt iespējas novērst globālās temperatūras pieaugumu 2°C robežās.

Paralēli „Limas saucienam klimata pasākumiem" klimata konferencē tika pieņemta arī virkne citu nozīmīgu lēmumu, t.sk. ministru deklarācija par izglītošanas un informēšanas nozīmīgumu un tika panākts progress pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu attīstīšanā, finansējuma mobilizēšanā attīstības valstīm, valstu rīcības caurskatāmības nodrošināšanā (daudzpusējā novērtēšana) u.c.

Limas klimata konference bija izšķiroši nozīmīga starptautisko klimata jautājumu darba kārtības noteikšanai Latvijas prezidentūras laikā. Limā tika nolemts, kādi iesniegumi 2015. gada pirmajā pusē jāgatavo iesniegšanai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (atbildīga būs Latvijas prezidentūra). Klimata pārmaiņu konferences saturs un rezultāti noteica Latvijas prezidentūras laikā organizējamo sanāksmju saturu un uzdevumus darbam ekspertu grupās, t.sk., to, kādi pozīciju dokumenti ir jāgatavo un kāds varētu būt to saturs, kādas divpusējās tikšanās ES vārdā nepieciešamas u.c.

Papildus klimata sarunām Limas klimata konferences laikā pirmās nedēļas laikā paralēli starptautiskajām klimata sarunām pirmo reizi Kottvencijas un Kioto protokola vēsturē notika valstīm noteikto mērķu sasniegšanas daudzpusējās novērtēšanas process (MA). Šajā novērtēšanā savus mērķus un progresu to sasniegšanā aizstāvēja arī Latvija. Pēc savas prezentācijas Latvija saņēma jautājumus no vairākām pasaules valstīm, tajā skaitā Ķīnas, Brazīlijas un Austrālijas. Klātesošie Latvijas prezentāciju novērtēja ļoti pozitīvi. MA ir daļa no jaunizveidotās starptautiskā novērtējuma un pārbaudes (IAR) procesa, attīstītajām dalībvalstīm, kas ir noteikts ar Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem. Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada jūnijā notiks otrā daļa daudzpusējam novērtējumam atlikušajām 14 ES dalībvalstīm (BE, BG, CZ, EE, DE, EL, IE, LT, MT, PL, RO, SK, SI, UK). Latvijai būs jānodrošina dalībvalstu koordinācija par atbilžu sagatavošanu uz uzdotajiem jautājumiem un iekļaujamo informāciju prezentācijās, kas saistīta ar kopējo Eiropas Savienībai noteikto mērķa sasniegšanu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Liekuļi

FotoIr gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.
Lasīt visu...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un...

Foto

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD)...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par...

Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....