Iesaki rakstu: 
Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija 2020.–2022. gadam ar mērķi panākt, lai Latvija kļūst par valsti, kurā labprātīgi tiek pildītas nodokļu un muitas saistības, tādējādi radot drošu pamatu labākas Latvijas veidošanai un tautas labklājības līmeņa paaugstināšanai.
Šī jaunā VID stratēģija paredz ļoti nopietnu nodokļu maksātāju datu analīzi, servisa un kontrolējošo funkciju līdzsvaru, muitas organizācijas efektivitātes palielināšanu, nesaudzīgu cīņu ar organizēto noziedzību, "aplokšņu" algu izskaušanu, kā arī vairākus citus nozīmīgus aspektus, kas ir būtiski sabiedrībai, un kas veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu.
Gribu uzsvērt, ka tieši labprātīga nodokļu nomaksa ir visu pasaules nodokļu un muitas administrāciju vienojošais vadmotīvs. Tas nebūt nenozīmē, ka nodokļu maksātājiem un muitas klientiem ir izvēles brīvība maksāt nodokļus vai nē. Būtībā tas nozīmē motivāciju un gribu pakļauties vai nepakļauties valsts un starptautiskajā likumdošanā noteiktajām nodokļu un muitas saistībām.
VID darbības pamatā ir pakalpojumu sniegšana un servisa funkcijas, bet vienlaikus arī kontrolējošās un represīvās funkcijas. Tādējādi VID izaicinājums vienmēr ir bijis rast optimālo līdzsvaru un sinerģiju starp šīm abām it kā diametrāli pretējām, bet vienlaikus savstarpēji ļoti saistītām VID iestādes lomām.
Šajā sakarā mēs meklējam arvien jaunas metodes un viedu taktiku neuzskaitīto nodokļu saistību jeb ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai. Uzraudzības un kontroles jomā VID prioritātes 2020.gadā un nākamajos divos gados ir "aplokšņu" algu izmaksu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, nelegālas akcīzes preču aprites, narkotisko vielu kontrabandas un nelegālas izcelsmes skaidras naudas aprites minimizēšana.
Nozīmīgs darbs tiek veikts noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm 2020.gadā uzsākti kriminālprocesi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algu izmaksu, aizdomīgajiem darījumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, kā arī VID atkārtoti apturēja organizētās noziedzības grupējuma (ONG) darbību, kurš izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus.
Veicot aktuālās situācijas analīzi saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, VID konstatēja, ka sakarā ar slēgtām vai pastiprinātā kontrolē esošām Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām ONG pārstāvji vairs nevar nodrošināt noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvadājums starp ES valstīm, nevar brīvi atvērt norēķinu kontus citās ES valstu bankās uz Latvijas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu plūsmu.
ONG uzticamības personas nevar izbraukt no Latvijas, lai reģistrētu jaunus fiktīvus ES uzņēmumus un kļūtu par to amatpersonām. Sakarā ar slēgtām Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju ONG pārstāvji nevar nodrošināt fiktīvu Latvijas uzņēmumu dibināšanu un pārreģistrāciju uz trešo valstu pilsoņiem. Latvijas uzņēmumi, iespējams, deklarēs fiktīvus darījumus ar ONG kontrolē esošiem fiktīviem ES uzņēmumiem, taču naudas līdzekļi netiks pārskaitīti.
Savukārt muitas lietu jomā ārējās tirdzniecības veicināšanā un kontroles efektivitātes paaugstināšanā Eiropas Savienībā nozīmīgākās iniciatīvas, kas uzsāktas pirms vairākiem gadiem un kuru īstenošana turpinās, ir muitas riska pārvaldības sistēmas pilnveidošana un elektroniskās muitas vides veidošana. Abas šīs iniciatīvas ir vienlīdz nozīmīgas kvalitatīvai risku analīzei un kontroles pasākumu veikšanai.
Projekta "E-muita" ietvaros (1.kārtā) veikti nozīmīgi digitālās ekosistēmas pilnveidošanas pasākumi atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām. Pasākumi šajā jomā ir jāturpina, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa un citu normatīvo aktu prasībām pakāpeniski līdz 2025.gadam jāievieš vairākas jaunas funkcionalitātes, pilnveidojot esošās un izstrādājot jaunas muitas informācijas sistēmas, tās integrējot ar Eiropas Komisijas un citu dalībvalstu sistēmām.
Jau kopš 2017.gada VID ir aktīvi piedalījies Moneyval izvērtēšanas procesā, izveidojot specializētu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi un aktīvi pilnveidojot uzraudzības un kontroles mehānismu.
Ņemot vērā Moneyval ekspertu 2018.gada 26.septembra ziņojumā identificētos trūkumus, VID kopā ar citām institūcijām veiksmīgi īstenoja Ministru kabineta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu plānā iekļautās Moneyval rekomendācijas. Kā rezultātā pēc intensīva darba vairāk nekā divu gadu garumā 2020.gada februāra plenārsēdē Finanšu darbību darba grupa (FATF) atzinīgi novērtēja Latvijas panākto progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un lēma par Latvijas neiekļaušanu pelēkajā ("grey list" – ICRG) sarakstā.
VID panāktais progress ir jo īpaši nozīmīgs, jo efektīva nefinanšu sektora uzraudzība ir izaicinājums visām jurisdikcijām un lielākā daļa no tām nespēj demonstrēt augstu efektivitāti, savukārt Latvija spēja īsā laika posmā no jauna izstrādāt pilnvērtīgu uzraudzības mehānismu un pārliecināt ekspertus par VID spēju uzraudzīt nefinanšu sektoru atbilstoši augstākajiem FATF standartiem.
Šobrīd VID strādā, lai īstenotu vērienīgu projektu, kura ietvaros līdz 2022.gadam pilnībā tiks ieviesta fundamentāli jauna maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS), kas nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem vieglāk izprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu. Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus.
Jau šobrīd VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir izveidots rīks "Nodokļu maksātāja reitinga sistēma", pateicoties kuram nodokļu maksātājs var iepazīties ar savu saimnieciskās darbības raksturojošo rādītāju atbilstības novērtējumu vispārējām ekonomiskajām tendencēm, reputācijas u.c. novērtējumu, kā arī informēt par to savus sadarbības partnerus.
Bet analīzes struktūrvienības funkcijas neaprobežosies tikai ar nodokļu maksātāju segmentācijas procesu, bet iekļaus arī vairākus citus metodoloģiski sarežģītus procesus, kuru īstenošanai ir nepieciešams operēt ar informāciju no dažādiem datu avotiem, apstrādāt un analizēt lielu datu apjomu vai veidot komplicētas indikatoru sistēmas.
* Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
