Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās
Egils Helmanis26.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas. Mani neuztrauc konflikti. It īpaši, ja esmu pārliecināts par sava ceļa pareizību.
Tas, kas pašlaik notiek saistībā ar Ogres muzeju, ir viens no gadījumiem, kad ne tikai jūtos pārliecināts, bet arī esmu pateicīgs saviem oponentiem par manas iekšējās pārliecības stiprināšanu. Paldies viņiem par to!
Pavērojiet, kādi līdzekļi un aprindas ir pieslēgušies šai kampaņai - LTV, LR, TV3, interneta portāli. Viss “liberālās un nenopērkamās” žurnālistikas zieds!
Vēl spilgtāks ir politiskā vezuma vilcēju trijjūgs. Draudzīgi rokās sadevušies paristi, progresīvie un viltus konservatīvie. Pat Rīgas vicestaķe Ozola uzskatīja par nepieciešamu ierasties uz piketu, lai ieviestu kārtību Ogrē, jo, kā zināms, Rīga jau restartēta, ielas gludas kā zīda drāna, uzņēmēji stāv rindās, lai investētu naudu Rīgā.
Pavērojiet, cik veikli ir pārbīdīti akcenti! Nu jau Helmanis ir teju galvenā Latvijas problēma! Drauds demokrātijai! Ir tāds teiciens – jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda. Par šāda goda trūkumu sūdzēties nevaru!
Saprotu, ka šāds masīvs uzbrukums – no mediju kampaņas līdz progresīvo rosinātam balsojumam par mani Saeimā – notiek tādēļ, ka 1:1 raidījumā neizdevās radīt sensāciju un iemīt mani zemē. Mītiņotāji, kuri iepriekš, ļoti ticams, pat nezināja, kur muzejs atrodas, ir izdomājuši, viņuprāt, labu plānu, kā vērsties pret mani. Par to, ka esmu stingri turējies pie saviem solījumiem un principiem. Viņu plāns ir izmantot muzeja jautājumu, lai uzburtu neesošu problēmu.
Par muzeju nekā daudz, ko pateikt, pie jau iepriekš piebilstā nav. Neviens muzeja darbinieks nav atlaists vai atstādināts, muzeja direktorei pirms pāris mēnešiem ir pacelta alga, muzejs ir bijis slēgts tieši stundu, kad žurnālistu tendenciozo sižetu vajadzībām to aizslēdza pati direktore. Muzeju reorganizācija ir sākusies, šī sfēra tiks sakārtota atbilstoši likuma prasībām. Starp citu, retorisks jautājums, vai lielie “taisnības cīnītāji” var nosaukt kaut vienu likuma zilbi, kuru es būtu pārkāpis muzeja sakarā? Nevar, jo tādu nav.
Kaut kādā mērā man ir izdevies parādīt praksē, ka nacionālkonservatīva pārliecība ir tā, kurā balstoties var savai pilsētai un valstij dot daudz. Tieši paveiktie darbi kopā ar manu idejisko pārliecību ir tas, kas biedē manus oponentus. Un šī vēršanās ir ne tikai pret mani, bet pret nacionālkonservatīvu politiku kopumā.
Bet būs labi! Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
