Iesaki rakstu: 
Pirmkārt, valsts veic masīvu intervenci AER tirgū, būvējot 800MW vējaparku Latvenergo paspārnē. Tas stiprina valsts dominējošo stāvokli un mazina konkurētspējīga tirgus attīstību. Par šo ieinteresējies pat EK konkurences uzraugs. Pat zemi valsts mežos viņiem neizdalīja tenderī, bet piešķīra īpašā veidā. Viņiem tā, citiem citādāk.
Pievienotajā klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa tvītā viss ir nepatiesība. Pilnīgi viss.
Otrkārt, valsts masīvi subsidē saules un vēja enerģētiku. Tie ražo nestabilu enerģiju, kas destabilizē pārvades tīklus. Lai tīklu sabalansētu, par to maksā valsts. Valstij piederošie uzņēmumi, piemēram, Sadales tīkli investēs 2 miljardus, tostarp „viedās” kontroles sistēmās. Balansēšanas izmaksas gulsies tieši uz patērētājiem paaugstinātu pārvades tarifu formā (tas notiek jau tagad).
Piemēram, nesen bija iespaidīgas bildes par supersmaga un 40 miljonus vērta sinhronā kompensatora transportēšanu uz Grobiņu. Tādu vajag tikai un vienīgi AER radītās nestabilitātes kompensēšanai. Lai gan naudu lielā mērā piešķir Eiropa, uzturēšanu maksāsim mēs tarifu formā.
Treškārt, nestabilo ģenerējošo jaudu īpatsvara palielināšana neizbēgami noved pie elektrības cenu pieauguma (piemēri - Dānija un Kalifornija). Dānijas centrālbankas ekonomisti šogad tā arī pateica - jo vairāk liksiet nedispečerējamus energoavotus, jo lielāka būs inflācija.
Var jau būvēt un likt. Bagāts dara, kā vēlas. Bet meliem ir īsas kājas, Kaspar Melni.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
