Melnā nauda, izspiešana un šantāža pašvaldības hokeja skolā „Rīga”
Pietiek lasītājs21.07.2019.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Vēlētos vērst uzmanību tam, ar ko saskaras hokeja skolas Rīga audzēkņu vecāki. Ir bijuši vairāki ziņojumi gan VIDam, gan Rīgas Domei, gan KNABam, bet nebija nekādas reakcijas. Atklāti par šo visu audzēkņu vecāki baidās runāt, jo tas uzreiz atspēlējas uz bērniem - treneris pārceļ uz zemāku maiņu vai neieliek sastāvā uz spēli (bez objektīva iemesla), vai arī pat atskaita no komandas pamatojoties uz savu personīgu lēmumu, kas netiek paskaidrots.
Īsumā pa punktiem:
1. Hokeja skola Rīga ir pašvaldības izglītības iestāde, kas tiek finansēta no pašvaldības budžeta un vecāku līdzmaksājumiem (~90 EUR), bet vēl vecākiem papildus ik mēnesi ir jāmaksā obligātais maksājums ~70 EUR biedrībai Hokeja attīstībai, tas ir iekļauts arī kā obligāts nosacījums audzēkņa līgumā ar izglītības iestādi, ja netiek maksāts, tad ir sankcijas no trenera puses pret bērniem. Par šo līdzekļu izlietojumu tika jautāts arī sapulcē hokeja skolas direktoram, bet tika atklātā tekstā pateikts, ka tā ir skolas iekšējā lieta un nekas netiks atklāts un paskaidrots.
2. Izbraukuma turnīri (izņemot Latvijas čempionāta spēles) tiek 100% finansēti no vecāku līdzekļiem, bet komanda tiek pozicionēta kā Hokeja skola Rīga, un arī panākumi tiek pasniegti kā no hokeja skolas Rīga.
Šie turnīri tiek pasniegti kā obligātie. Vecākiem tiek nosaukta summa, kas ir jāsamaksā, un izdevumu daļa netiek atšifrēta. Parasti tie ir turnīri uz Krieviju, un cena vienam bērnam ~ 400-500 EUR. Ir informācija, ka šajā gadījumā treneris maksā par autobusu nomu skaidrā naudā bez dokumentiem, kā arī visus pārējos izdevumus.
Apmēram puse no kopējās summas ir trenera ienākums, kas netiek nekur uzrādīts. Protams, ka trenerim arī ir jādzīvo un jāsaņem cilvēka cienīgs atalgojums, bet, pirmkārt, viņš ir izglītības iestādes skolotājs, un, otrkārt, ja parēķina komandas vidējo bērnu skaitu (aptuveni 25) un sareizina ar augstāk un arī zemāk minētajām summām, tad var redzēt, ka tā ir nevis alga, bet iedzīvošanās uz bērnu vecāku rēķina.
Jāņem vērā arī tas, ka parasti trenerim nav tikai viena komanda. Ir arī maksas papildtreniņi, kas ir brīvprātīgi, un tur vecāki maksā 15-20 EUR (arī uz rokas bez dokumentiem) trenerim par 1 nodarbību katram bērnam.
Var pieminēt arī turnīru Rīga Cup, kas tiek pozicionēts kā lielākais šāda veida turnīrs Eiropā, kur piedalās gan Latvijas bērnu komandas, gan komandas no Eiropas. Lai tajā piedalītos, katra jaunā hokejista vecākam ir jāiemaksā trenerim 70-100 EUR (atkarībā no apetītes)!
3. Par obligātajām sauktās hokeja skolas Rīga vasaras sporta nometnes Ogres ledus hallē - tas ir vienkārši p... Nav nekur oficiāli reģistrēta nometnes darbība, nav saskaņots ne ar vienu no uzraugošajiem dienestiem, kaut arī bērni piedalās jau no 5-6 gadu vecuma.
Ar vecākiem netiek slēgts nekāds līgums, tiem, kuri to pieprasa, tiek paskaidrots, ka tādā gadījumā būs daudz dārgāk un vispār līgums nav paredzēts. Kā arī kvīts netiek izsniegta. Un tā ir diennakts nometne nedēļas garumā.
Nometnes maksa ir aptuveni 300 EUR no bērna, parasti piedalās aptuveni 30 bērni. Nometni vada treneris, un palīdz pāris brīvprātīgie (neapmaksātie) vecāki. Turklāt – it kā hokeja nometne, bet treniņi uz ledus ir tikai 1 stundu dienā!
Viegli sarēķināt 30 x 300 EUR = 9000 EUR bruto ienākums.
Izdevumu daļa, rēķinot uz 1 bērnu:
1. Ledus laukuma noma Ogrē 6 reizes x 150 EUR : 30 (bērnu skaits) = 30 EUR.
2. Gultasvieta kompmītnē - lai būtu 10 EUR x 5 naktis = 50 EUR (ņemot vērā kopmītņu stāvokli un antisanitāriju, un to, ka gultasveļa ir jāved līdzi pašiem, - tas, protams, pārspīlēti, bet lai ir vieglākai rēķināšanai).
3. Ēdienreizes 5 dienas x 3 reizes x 4 EUR (max) = 60 EUR, kopā rēķinot uz vienu bērnu, 140 EUR.
300 (nometnes maksa) – 140 = 160 EUR x 30 (bērnu skaits) = 4800 EUR - vai nav labs atalgojums trenerim par 5 dienu nometni, ja parēķina, cik nometnes viens treneris organizē, tad var izdarīt secinājumus.
Gribu pievērst uzmanību visam augstākminētajam ne tāpēc, ka skauž, ka citi var nopelnīt, bet tāpēc, ka tas notiek uz bērnu rēķina, ka nav nekādas atklātības par līdzekļu izlietojumu, ka nav nekādas elementāras nometnes organizācijas noteikumu ievērošanas un ka jāzina taču mantrausības mērs (hokejs tāpat ir ļoti dārgs sporta veids, bet tas viss sadārdzina vēl jo vairāk, un pārsvarā jauno hokejistu vecāki nav no augšslāņa ienākumu sektora). Pietiek kampt!
Kārtējās nometnes sākums un naudas vākšanas pasākums paredzēts 22.jūlijā no pl. 8 līdz 9.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
