Melnā Saule

Vispirms būtu jāsaprot, kāpēc tad ir šī pēkšņā bēgļu krīze. Gumijas laivas eksistēja gan pirms 3 gadiem, gan pirms 10, gan pirms 50. Bet nekādas krīzes nebija.

Vislielākais globālais drauds ir globālo kompāniju stratēģijas maiņa. Āfrikas valstu relatīvo labklājību nodrošināja naftas industrija. Angola, Lībija, Nigērija uz naftas bāzes bija sasniegušas būtisku ekonomisku progresu. 170 miljonu valsts Nigērijas (vairāk iedzīvotāju nekā Krievijā) ekonomikas jauda pārsniedza triljonu dolāru. Līdz ar to šie ekonomikas smagsvari nodrošināja ekonomikas attīstību plašos Āfrikas reģionos. Tiem draud bads. 1970. gada alegoriskā padomju filma "Melnā saule" risināja Āfrikas tautu apspiešanas un atbrīvošanās jautājumus tolaik, kad tas vēl bija pārtikušas.

Līdz ar naftas cenu krīzi naftas ieguve Āfrikā vairs nav izdevīga globālajām kompānijām. Tās labprāt atteiktos no operācijām šajā pasaules daļā. Taču tad bez iztikas līdzekļiem paliktu simtiem miljonu cilvēku. Nevajag aizmirst, ka Āfrika ir viens no diviem pasaules kontinentiem, kurā ir vairāk nekā viens miljards iedzīvotāju. Pirmais kapa zvans ir Āfrikā aktīvās „Afren” naftas kompānijas bankrots jūlijā.

Globālā kapitālisma interesēs ir radīt informatīvo zaņķi, lai Āfrikas badacietēju problēmu uzgrūstu uz kakla Eiropas valstīm. Apbrīnojamais Liepnieka, Tetereva, sorosistu, baznīcas un no mēdiju labvēlības atkarīgo sinerģētiskais koris ar vārsmām par bēgļu uzņemšanu ir indikācijas plašam uzbrukumam Latvijas nacionālajai valstij.

Te gan uzreiz gribētos uzdot vairākus jautājumus, par kuriem jau iepriekš zināms, ka uz tiem nekad netiks atbildēts:

1)   ja jau ir tāda krīze tieši šajā reģionā, cik bēgļu ir uzņēmusi Izraēla un cik bēgļu ilgstoši uzturas Izraēlā,

2)   kāpēc tiek kladzināts par Sīrijas kristiešu vajāšanu, uzlidojumiem utt., bet patiesībā tie ir Āfrikas bēgļi.

Jautājumu ir simtiem, atbildes nav nevienas. Mediju apoloģētiem reizēm rādās tas, kas nav. Bēgļu jautājumu viņi uztver kā jaunas mediju kontrolētas Gotemas pilsētas radīšanas aktu. Asiņainais punduris dzīvos un uzvarēs. Taču Otrais pasaules karš parādīja, ka lielie mahinatori bieži dzīvi beidza koncentrācijas nometnēs.

Kā izrādās, Latvija pat atteikusies no Eiropas Savienības finansējuma bēgļu uzņemšanai. Vajadzīgos līdzekļus var noņemt vietējiem iedzīvotājiem. Kā gan reāli šie bēgļi šeit atradīsies? Tiem rezervēs īpašu slimnīcu? Tie ies pie ģimenes ārstiem un tērēs kvotas, kuras šogad atkal ir atjaunotas un par kuru pārkāpšanu draud zvērīgi sodi? Pat pašā krīzes laikā veselības aprūpe nebija tik drausmīgā stāvoklī kā šogad, kad labumus dala zaļais barons Belēvičs. Uz visu ir nebeidzamas rindas, uz izmeklējumiem jau sola 2017. gadu. Tropisku slimību ārstēšana ir ļoti dārga.

Nāk prātā analoģija par cilvēku plūdiem. Tie, kas apmeklējuši Ohdu kalna novērotavu (observatoriju), redzējuši attēlus un īsas dokumentālās filmas no Korejas kara laikiem. "Human wave". Dzīvu cilvēku vilnis, daudz viļņu, vesels okeāns ar cilvēkiem, kas noslauka visu savā izmisīgajā skrējienā uz priekšu. Kad cilvēku okeānā trāpa artilērijas lādiņš, tiek izrauts caurums, asinis šķīst, bet tūlīt caurums slēdzas, to aizpilda jaunas cilvēku masas, viss iet tālāk uz priekšu un iznīcina visu. Arī tūkstošiem lādiņu, kas izraisa simtiem tūkstošu cilvēku tūlītēju nāvi, neaptur šo invāziju. Ievainotie tiek tūlīt sabradāti, kas paklūp, tiek samīts. Vilnis nogremdē visu.

Bija tāda bērnu dienu spēle par jūru, kura viļņojas vienreiz, divreiz, trešoreiz, tad visam jāsastingst (oriģināls krievu valodā). Trīs lietas līdz kataklizmai, līdz totālajai bojāejai. Divas jau bijušas - zilais mēness jūlija beigās un krītošo zvaigžņu lietus šonedēļ. Vai nākamnedēļ Melnā Saule? Tā ievadīs šīs civilizācijas bojāeju, kas būs strauja.

Raiņa 1916. gadā sarakstītajā "Daugavā" pirmā rinda ir "Saule mūsu māte". Tas ir dzejnieka vismistiskākais darbs, kur daudz pareģojumu pat ar konkrētiem laikiem (pieci kara gadi, sestais pelnu gads – kā šai Krīzei, īpaši rakstītais skaitlis 1919, kad tika izšķirts Latvijas liktenis Bermontiādē). Rainis raksta par Melno Daugavu, kurā nogrimst Saule, par melnām veļu debesīm, sarunājas bēgļi un trimdinieki. Tā vien liekas, viens metaforas lidojums, un būs Melnā Saule. Taču Melnā Saule nav baltu simbols. Melnā Saule apdraud baltus. Melnā Saule ir Skandināvijā, tas ir stiprs simbols Dienvidkrievijā un Ukrainā, to dievināja nacisti, filozofu akmens radīšanas pirmā pakāpe, teozofijas ābeces principāls.

O. Mandelštams pēc mātes nāves 1916.g. raksta "Эта ночь непоправима, А у вас еще светло. У ворот Ерусалима Солнце черное взошло.." N. Vaimana grāmata par Staļina represijās bojā gājušo Mandelštamu ta arī saukta "Mandelštama Melnā saule" (M. 2013). Melnā Saule ataust arī Nobela prēmijas laureāta Šolohova "Klusajā Donā". Tā vienmēr vēsta drausmīgu katastrofu, nelaimi. Melnās Saules parādīšanās 1916.g. tiek saistīta ar Krievijas impērijas bojāeju. Pareģe I. Saprovska savu eseju "Melnās Saules ēnā" veltījusi masonu tīkojumiem Baltu teritorijās.

Un arī šodien tādu tīkotāju netrūkst. Šokē, cik pēdējā laikā bieži nākas redzēt krieviski blarkšķošus jaunus cilvēkus, kas pa saviem dārgajiem mobilajiem telefoniem bīda „ģelas”, defilējot Rīgas ēkās un parkos. Meduzņiki – Krievijas mafiozā zelta jaunatne, kas bailēs no Vovas pārcēlusies vislabāk uz Rīgu (te taču taisās ierasties viņus izklaidēt arī Sobčaka), līdzīgi informācijas portālam lenta.ru, kas pārtapis par sengrieķu briesmoni Medūzu. Rīgā tomēr ērtāk nekā Bruklinā. Nebūs ilgi jāgaida, kad vietējie muļķi un slīpētie demagogi sāks stāstīt, cik tas Latvijai izdevīgi, ka tik daudz saimnieciski aktīvu enerģisku cilvēku šeit ierodas. Patiesībā tiek radīti draudi, ka jauna PAREX afēra var atgadīties katru otro dienu. Un Latvijas pieaugoša globāla atpazīstamība aizdomīgu finanšu darījumu jomā būs vienīgais sasniegums. Acīmredzot ir panākta atkal kāda politiskās elites līmeņa vienošanās.

Taču Latvijas politikas skābais krējums par to nerunā. Tai vietā NA kladzina par 700.000 civilokupantu pēcteču, kas atrodas Latvijā. Tāda „masu vaina” ir muļķīga, jo patiesībā daudzi, īpaši jaunāki, šī grupas pārstāvji sevi identificē ar neatkarīgo Latviju un nekādus referendumus par krievu valodu neatbalstīja. Šajā masā ir daudz cilvēku, kuri nav ne īpaši bagāti, nedz bagātas izcelsmes, un viņi ar PSRS sabrukumu neko arī īsti nav zaudējuši. Savukārt revanšistiem politiķu pļāpāšana ir pie vienas vietas. Šāda NA kārtējā riešanās ir tikai ar mērķi novirzīt uzmanību no tās krieviski runājošo invāzijas no šodienas Krievijas, kas notiek šodien, un tur nu gan nekādus Latvijas patriotus var nemeklēt, Latvija viņiem ir tikai kods +371.

Lieta ar bēgļiem kļūst bīstama. Latvijas valdība melo. Igaunija neuzņems nekādus 350 bēgļus, bet tikai 150. http://rus.delfi.ee/daily/estonia/chitajte-kakie-posobiya-budut-poluchat-pribyvayuschie-v-estoniyu-bezhency?id=72170935 Aprēķinātās pabalstu summas ir fantastiskas. Plus veselības aprūpe.

Šodien Vācija paziņojusi, ka tās iestādes bēgļu uzņemšanai ir sabrukušas. http://www.spiegel.de/politik/deutschland/fluechtlinge-in-deutschland-warum-so-viel-chaos-und-leid-a-1046851.html Attēlos gan neviens vajātais nav redzams, tikai bārdaini ekonomisko migrantu feisi. Austrija un Ungārija nevienu bēgļu lietu vairs neizskata.

Pēdējo 3 dienu laikā trīs Grieķijas salas Kosu, Lezbu un Hiju sasnieguši vairāk nekā 11.000 bēgļu. Mazākajā – Kosas salā ar 30.000 iedzīvotāju atrodas 7.000 bēgļu. Pēdējās dienās notiek masveida kautiņi bēgļu nometnēs un uzbrukumi salas iedzīvotājiem. Otrdien kartības ieviešanai jau bija jālieto ūdensmetēji, uz salas ir tikai ugunsdzēšamās mašīnas. Kura valsts to var izturēt? Grieķijas problēmu patiesais cēlonis ir bēgļu cunami. Grieķijā jau atrodas vairāk nekā 2 miljoni bēgļu, un tie jāuztur Grieķijas 11 miljoniem iedzīvotāju. Grieķijas izdevumi bēgļu uzturēšanai jau tuvojas valsts izdevumiem izglītībai. Jebkura valsts šādos apstākļos bankrotētu.

Viens no dziļākajiem analītiķiem uzskata, ka ar bēgļu plūdiem ASV iznīcinās Eiropu. http://www.strategic-culture.org/news/2015/08/07/us-is-destroying-europe.html Tiek pareģots, ka Eiropas Savienība sabruks šī gada 7. oktobrī.

No Latvijas nācijas izdzīvošanas viedokļa finansiālas palīdzības sniegšana šai situācijā Grieķijai ir pilnīgi normāla lieta. Arī, ja nāktos norakstīt daļu Grieķijas parāda, Latvijai tas izmaksātu simtiem reižu mazāk nekā savas daļas no prognozētajiem desmitiem miljonu Āfrikas bēgļu uzņemšana Latvijā. Grieķi jau tūkstošiem gadu dzīvo uz šīs robežas, viņi tiks galā. Tikai slimā Eirozona ir padarījusi Grieķiju par vājo posmu Eiropas aizsardzības ķēdē.

Latvijai noteikti nevajadzētu bēgļus noskaņot pret mūsu valsti, nevajadzētu stāstīt, cik mēs slikti un ļauni. Ļaunums nepazūd. Un uz zemūdenes „Kurska” jau arī īsti nevar zināt, kas būs tas, kas mūs izglābs kritiskā brīdī.

Ali, mazais nēģerēns,

Veikls tā kā pērtiķēns,

Gaisa vārstu vaļā vēra,

Tad, kad latvji agonēja.

Novērtē šo rakstu: