Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Refleksijas par bezprātu var būt tematiski daudzējādas. Bezprāts ir komplicēta parādība. Tāpat kā visas psihopatoloģiskās izpausmes. Nekādā gadījumā bezprāts neattiecās tikai uz medicīnu, psihiatriju, psiholoģiju. Par bezprātu var spriest filosofiskajā, kulturoloģiskajā, politiskajā, estētiskajā un noteikti vēl kādā citā rakursā. To pieļauj bezprāta specifika.

Bezprāts var būt mākslinieciskās domas centrā. Spilgts piemērs – „Hamlets”. Šekspīra traģēdijā tiek runāts par bezprāta metodi. Polonijs par Hamleta īpatno bezprātu saka: „Though this be madness, yet there is method in't.

Šekspīrs traģēdijas skatītājos filtrē rūgtu atziņu. Proti, vienīgi bezprātība sola objektīvi novērtēt Hamleta tēva noziegumu, karaļa galminieku lišķīgumu, Dānijas sabiedrību. Cilvēki ir morāli samaitāti. Viņi baidās no patiesības un jebkuru patiesības izpausmi uzskata par vājprātību. Ne velti daiļdarbā ir smalka ironija par sirdsapziņu. Pasaulē esot uzplaukusi sirdsapziņa, un tas liecinot par pasaules galu. Hamlets apšauba sirdsapziņas uzplaukšanu.  

Bezprāta klātbūtni var rezumēt plašā kontekstā. Var bez pārspīlējuma sacīt, ka bezprāts ir kultūras simbols. Bezprāts ir valoda, kurā kultūra runā ne mazāk izteiksmīgi kā prāta valodā.

Dažu laikmetu kultūrā bezprātam ir oriģināla reputācija. Viduslaiku kultūrā pret bezprātu izturējās kā pret ezotērisko (slepeno un vienīgi iesvētītiem pieejamo) zināšanu elementu. Turpretī mūsdienās „baltās” rases intensīvajā degradācijā bezprāta loma kļūst vēl pirmtiesīgāka nekā viduslaikos. Bez bezprāta analītikas mūsdienu laikmetu vispār nevar pareizi izprast. Mūsdienās bezprāts ir kļuvis ikdienišķs grāviens kultūras visos segmentos. Kultūras visdažādākajās norisēs pašlaik ne tik daudz pārsteidz bezprāta grāviens kā pārsteidz bezprāta trūkums. Kļūstam aizdomīgi, ja kaut kas risinās saskaņā ar veselo saprātu.

Mūsdienu laikmets ir bezprāta leģitimācijas laikmets. Piemēram, Latvijā pašlaik nav sastopams neviens bezprāta nosodīšanas un izolācijas institūts. Arī medicīna neizmanto savu represīvo varu. Bezprātu neuzlūkojam kā devianci – novirzi no sabiedrībā pieņemtajiem garīgajiem standartiem.

Bezprāts saprātīgajos indivīdos izraisa satraukumu, apdraudētību, galvu reibinošu bezjēdzību. Bezprāta patoss liecina par cilvēka, sabiedrības, tautas, nācijas, valsts smieklīgo mazvērtību.

Bezprāts ir avots visdrūmākajām refleksijām. Bezprātu var uzskatīt par apokalipses vēstnesi – pastardienas ielīgotāju. Rietumu civilizācijā tā tas bija superracionālajā XIX gadsimtā. Tolaik bezprāta iracionālismam neļāva maisīties pa kājām ne politikā, ne ekonomikā, ne garīgajā kultūrā. Tolaik bezprāts tika ieslodzīts speciālās slimnīcās. Bezprāts nevarēja iekūņoties parlamentā, valdībā, ierēdņa krēslā, profesora, akadēmiķa mantijā. Bezprāta izolācija kļuva terapeitiska tradīcija. Tas ne visiem patika. Ļoti nepatika vācu nacistiem. Viņiem bija daudz radikālāks priekšlikums. Viņi okupētajā teritorijā vispirms iznīcināja ne tikai ebrejus, bet arī trako māju iemītniekus.

Taču pret bezprātu nepieciešams izturēties arī kā pret prāta formu ar savu jēgu un pašvērtību. Tādā interpretācijā bezprāts ir prāta autoritātes spodrinātājs, uzpulējot prāta varenību pretstatā bezprāta apsūbējumam. Bezprāta kontekstā nostiprinās prāta pašpārliecinātība par savu intelektuālo spodrību.

Ne tikai Z.Freids organizēja dialogu ar bezprātu. Dialoga iespējamību nosaka bezprāta specifika. Tā var izpausties divos maģistrālos virzienos.

Mēdz būt ekstātisks bezprāts. Tātad ārkārtīgi jūsmīgs un principā nenormāls bezprāts. To ikdienā saucam par trakumu. Priekš trakajiem ir trako mājas.

Taču mēdz būt arī tā dēvētais doktrinārais bezprāts. To demonstrē cilvēki, kuri neievēro dzīves īstenību un akli rīkojās saskaņā ar savu slimīgo iedomu. Viņu rīcība šķērmi nesaskan ar veselo saprātu un liecina par dziļu garīgo aprobežotību. Ikdienā šo bezprātu saucam par stulbumu. Stulbeņiem pagaidām nav iekārtotas speciālas mājas. Viņi ir sabiedrības organiska sastāvdaļa. LR daudzus no viņiem dēvē par VIP, sabiedrības krējumu, populārām personām, tautā pazīstamiem cilvēkiem.

Speciālisti doktrināro bezprātu saista ne tikai ar attiecīgā cilvēka bioloģiskajām novirzēm, bet arī ar kultūras vidi. Piemēram, doktrinārā bezprāta grāvienus var stimulēt bagātība un progress. To var izdarīt nabadzība un sabiedrības vienaldzīgā izturēšanās pret veselā saprāta trūkumu.

Bagātības un progresa kaitīgā enerģija no planētas iedzīvotājiem vislabāk ir pazīstama „zelta miljardam”. Bagātība un progress Rietumu cilvēkos ir stimulējis doktrināro bezprātu sintezē ar morālo izvirtību un alkatību. Tas viss ir labi zināms. Par to tagad ir neērti atkārtot, nevēloties iešļūkt triviālā retorikā.

Nabadzība visos kontinentos notrulina prātu. Nabadzības izmanība notrulināt prātu attiecās uz visu cilvēci. To nevar teikt par sabiedrības vienaldzīgo izturēšanos pret veselā saprāta trūkumu. Mūsdienās tā ir „zelta miljarda” prioritāte. Rietumu civilizācija ir samierinājusies ar veselā saprāta trūkumu kadriem, kuriem formāli ir jāstrādā ar skaidru galvu un jāstrādā ar skaidru galvu visas sabiedrības labā. Citās civilizācijās veselā saprāta deficīts joprojām ir liela cilvēciskā nelaime. Teiksim, islama civilizācija „baltos” šodien neciena dažādu iemeslu dēļ. Svarīgs iemesls ir „balto” bezprātīgā knibināšanās, ar prātu nespējot risināt pat savas demogrāfiskās problēmas.

Latvijā esam jau pamatīgi aklimatizējušies bezprāta vidē. Kā nekā pagājuši 25 un vairāk gadi. It kā nekādu pārsteigumu vairs nevarētu būt. Tomēr regulāri uzrodas kāds tips un mums atgādina par bezprāta neierobežotajām iespējām. Regulāri kāds atgādina, ka bezprāts ir bezizmēra fenomens.

Acīmredzot mums nākas beidzot samierināties, - bezprāta grāvieniem nekad netiks pielikts punkts. Bezprāta grāvienus var apturēt vienīgi fiziskā nāve. Visticamākais, ne tikai atsevišķu bezprātīgu tipu fiziskā nāve, bet arī atsevišķu sociālo slāņu fiziskā nāve un varbūt vēl lielāku sociālo formāciju fiziskā nāve.

Bezprāts tiek sociāli atbalstīts. Bezprāts netiek sociāli izolēts un sodīts. Pat netiek enerģiski kritizēts visos medijos. Rietumu žurnālisti paši ir bezprāta sagrauzti. Tikai atsevišķi „ārprātīgie” turpina pretoties bezprāta triumfam. Sabiedrības vairākums pret bezprātu izturās kā pret intelektuālo zeltu. Ar prieku bezprātīgos ievēl parlamentā. Apsveic bezprātīgo iecelšanu valsts un pašvaldību amatos. Bet tas liecina par kolektīvo vainu un atbildību. Vaina un atbildība nav tikai atsevišķu bezprātīgo tipu prerogatīva. Vaina un atbildība ir nesalīdzināmi plašāka. Nākas atzīt tautas un nācijas vainu un atbildību.

Latvijā 2015.gada novembrī ilūzijas par bezprāta radošo izsmeltību  nokautēja tagad pasaulē slavenais ģenerālprokurors. Jau likās, ka vietējie bezprātību mākslinieki ir uzmālējuši visus savus šedevrus. Viņu radošais ģēnijs vairs nav spējīgs ģenerēt kādu unikālu bezprātību. Diemžēl tās izrādījās naivas ilūzijas. Nedaudz ir pat kauns, ka uz brīdi bija aizmirsta latviešu valdošā slāņa bezprāta bezizmēra potence.

Ģenerālprokurora vārdi noteikti iekaļami latviešu „valsts” vēsturē: „Ja mēs tērēsim visu policijas resursu sīku noziegumu vai kriminālu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai, kurš strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem?" Ģenerālprokurora bezprāta kodolā ir pamācība „slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās". Ģenerālprokuratūra esot pārāk aizņemta ar nopietnu noziedznieku ķeršanu. Tāpēc sīko zādzību (naudas maka vai velosipēda nozagšanas) „bezjēdzīgā izmeklēšana” traucējot ģenerālprokuratūras darbu.

Pašlaik var uzskatīt, ka tas ir viens no vislielākajiem stulbuma paraugiem LR pirmskara un pēckara varas struktūru vēsturē. Tā kvalificēšanā tādi vārdi kā idiotisms, stulbums, absurds, marasms, nonsenss ir semantiski nepietiekami – pārāk maigi un glāstoši.

Domāju, pēc ģenerālprokurora fantasmagorijas vispiemērotākā leksika uzšķīla profesionālo zagļu korporācijā. Tās biedri noteikti ir iepazinusies ar ģenerālprokurora bezprāta ūnikumu. Minētajā korporācijā sākās liela jautrība un katrā ziņā sāka sprēgāt ļoti atjautīgi ģenerālprokuroram adresēti „piecstāvīgie”. Tas ir saprotams. Minētās korporācijas biedri pirmo reizi tiekas ar tik lielu muļķi viņu oficiālo ķērāju mundierī. Taču viņiem gribot negribot ar šo neārstējamo muļķi ir jāsamierinās, jo ģenerālprokurors ir kļuvis viņu tēvs saskaņā ar seno aforismu: „Ja nabadzība ir noziegumu māte, tad bezprāts ir noziegumu tēvs.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...