Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms citāts no kāda Rīgas pārgudrības jeb pseidointelektuālisma ģēnija intelektuālā repertuāra. Gribas iespējami ātrāk citēt kulturāli sulīgā valodā ieģērbtās nemākulīgi gudrās domas.

Valoda ir sulīga. Latviešu valodas skolotāja I.Grundule kādreiz klasē teica, ka tādu valodu kulturāli cilvēki nelieto. Tā runā tikai lopiem līdzīgi nekulturāli cilvēki. Skolotāja to teica pirms pusgadsimta. Tagad ir sākusies cita ēra. Postcilvēku ēra. Tagad lopiski drīkst izteikties pat Rīgas žurnāla galvenais redaktors. Tāds skaists amats ir Rīgas pseidointelektuālisma ģēnijam.

Par laimi publiskajā telpā ar tādu valodu ne visi Rīgas pseidointelektuāļi var lepoties. Ne visi ir lopi. Lūk, cik zināšanu un prāta ziņā gludi, kā arī leksiski sulīgi pārgudrības ģēnijs raksturo savu izdevumu: „Man pietiek ar to, ka tas vienkārši ir labāks par daudziem citiem žurnāliem. Tas faktiski Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem... Ar Ameriku es būtu piesardzīgāks, dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli. Bet Eiropā ir nāvīgi sūdīgi žurnāli. Es vienu brīdi tos ļoti rūpīgi pētīju. Tie ir vai nu literāri žurnāli, vai arī asi sociāli izdevumi. Kamēr šis ir izcili estētisks izdevums, kurš mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu."

Ko lai saka! Latviešiem jau Pietuka Krustiņš bija „gudrs uz visām pusēm”. Tādi vīri netrūkst arī tagad. Tāpēc mums ir Eiropas mēroga „veiksmes stāsts” ne tikai ekonomikā, bet arī „veiksmes stāsts” Eiropas „nāvīgi sūdīgo žurnālu” kolekcijā.

Tas nekas, ka kritērijs ir odiozs. Skan it kā gudri, taču patiesībā šķērmīgi šķībi. Galvenais redaktors žurnālus vērtē no „estētiskā fenomena” viedokļa. Tātad no ārkārtējas parādības (fenomena) skaistuma (estētiskā) viedokļa. Eiropas žurnāli esot ārkārtēji skaistas parādības. Eiropā katrs žurnāls ir fenomens – kaut kas ārkārtējs. Turklāt kaut kas ārkārtēji skaists.

Tas ir nedzirdēts kritērijs. Tāds kritērijs noteikti ir mūsu pārgudrības ģēnija intelektuālā novācija. Taču tā nav vienīgā viņa intelektuālā novācija. Izrādās, mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un „izcili estētisks izdevums” tāpēc, ka „mēģina attiekties pret visu, ieskaitot sevi, kā pret estētisku fenomenu”. Tātad mūsu žurnāls pret cilvēkiem, sabiedrību, valsti, civilizāciju, politiku, ekonomiku, korupciju, terorismu, iracionālismu un visu pārējo uz Zemes attiecas kā pret ārkārtēju skaistumu – „estētisku fenomenu”.

Tas ir lieliski! Tas ir oriģināli! Tas visiem noteikti patīk! Tas noteikti patīk arī mūsu Lielajai Bandai, mūsu policijai un slepenpolicijai, mūsu augstskolu diplomu tirgotājiem, mūsu pārgudrajiem profesoriem un akadēmiķiem, mūsu pederastiem valdībā un medijos. Tas ir vareni, ja zagļu, blēžu un stulbeņu okupētajā LR kāds žurnāls uz visu skatās kā uz „estētisko fenomenu”. Skaidrs, ka tāpēc mūsu žurnāls „Eiropā ir viens no labākajiem žurnāliem” un pārējie Eiropas žurnāli ir „nāvīgi sūdīgi žurnāli”.

Patiešām ir žēl, ka mūsu „estētiskais fenomens” nav „viens no labākajiem žurnāliem” pasaulē. Triumfu aizšķērso amerikāņi, jo „dīvainā veidā viņiem arī ir labi žurnāli”.

Nav saprotami vārdi „dīvainā veidā”. Ko tas nozīmē? Kas ir dīvaini? Amerikāņi nav tādi kā latvieši. Amerikāņi ciena gudrus cilvēkus. Prot tos piesaistīt no visas pasaules. Prot tos izmantot un dāsni atalgot. Amerikāņi nav tādi kā latvieši, kuri gudrību dzen svešumā un mājās atstāj tikai sarkanmataino tumsonību. Pie amerikāņiem strādā daudzi gudri un talantīgi latvieši. Nav saprotams, kāpēc ir dīvaini, ka amerikāņiem ir labi žurnāli.

Tādai attieksmei jau ir idiotijas smaka. Tāda attieksme, iespējams, balstās uz kādu no plebejiskajiem stereotipiem par amerikāņiem. Taču, visticamākais, tiekamies ar pseidointelektuālisma klasiku – velmi par katru cenu gudri un eleganti izteikties, kas praktiski izraisa milzīgu neskaidrību, atsedz milzīgu nekompetenci un elementāras inteliģences trūkumu. Tā vietā, lai skaidri, gaiši un visiem saprotami paskaidrotu žurnāla tematiku, pārgudrais galvenais redaktors runā par kaut kādu mistisku „estētisko fenomenu”.

Neskaidrībai ir jābūt. Pseidointelektuālisma leksikas saprotamības koeficients nemēdz pārsniegt 10-20 procentus. Pseidointelektuālisma princips ir vienkāršs – jo neskaidrāk, jo labāk. Saskaņā ar pseidointelektuāļu viedo iztēli neskaidrība ir gudrības liecība. Liela neskaidrība un ļoti liela neskaidrība ir lielas gudrības un ļoti lielas gudrības lieciniece.

Citātā nav skaidrs, kāpēc „literāri žurnāli” nav „sociāli izdevumi”. Varbūt tāpēc, ka patiešām pseidointelektuāļu murgojumi nevar sajūsmināt sabiedrību – sociumu. Normāliem cilvēkiem visi žurnāli ir sociāli izdevumi, jo adresēti sabiedrībai. Un vispār kas ir „literāri žurnāli”? Normāliem cilvēkiem ir daiļliteratūras/literatūras žurnāli.

Neapšaubāmi, neskaidrība ir ap mūsu pārgudrības ģēnija apzīmējumu „izcili estētisks izdevums”. Normāliem cilvēkiem estētisks ir kaut kas skaists. Normāli cilvēki zina, ka var būt skaisti noformēti žurnāli. Var būt arī izcili skaisti noformēti žurnāli. Tātad nākas pieņemt, ka mūsu pseidointelektuālisma ģēnija murgaini slavētais žurnāls ir izcili skaisti noformēts. Tas nav slikti. Tas ir labi. Taču normāliem cilvēkiem jebkura žurnāla lielākā vērtība ir attiecīgā izdevuma saturs. Sanāk, ka mūsu „veiksmes stāsts” nevar lepoties ar saturu, bet var lepoties tikai ar noformējumu.

Kādam varbūt liekas, ka „izcili estētisks izdevums” ir veltīts estētikai. Piedodiet, bet tā tas nevar būt. Dotais žurnāls nav veltīts estētikai. Ja tas tā būtu, tad normāli cilvēki teiktu „estētikas izdevums”, bet nevis „estētisks izdevums”. Kā redzam, mūsu pseidointelektuālisma ģēnijs murgaini lepojās ar savu „izcili estētisko izdevumu”, kaut gan neviens normāls cilvēks viņa izteikumus nevar saprat.

Var ilgi komentēt doto citātu. Pseidointelektuāļi ir ļoti dziļi apdāvināti cilvēki. Viņu dziļās apdāvinātības pārgudri murgaino potenciālu var komentēt, tā teikt, līdz pasaules galam. Citātā ir 74 vārdi. Līdz šim manā komentārā jau ir desmit reizes lielāks vārdu skaits.

Pseidointelektuālisms nav izplatīts visos sabiedrības slāņos. Pārgudrība ir inteliģences privilēģija. Galvenokārt ir sastopama zinātniskajās aprindās. Strādnieki, zemnieki nepazīst pārgudrību. Arī intelektuāļi nepazīst pārgudrību. Gluži pretēji. Intelektuāļi parasti ir galvenie pseidointelektuālisma kritiķi.

Pseidointelektuālisms ir starptautiska nelaime. Ne tikai latviešiem ir pārgudri tipi. Pārgudri tipi ir katrā tautā. Atšķirības var būt vienīgi masveidības un profilakses jomā.

Latviešiem pārgudrība tagad ir epidēmija. Proti, stipri pārsniedz parasto pseidointelektuālisma izplatības apjomu. Profilaksi vispār nevar konstatēt. Pēcpadomju laikā pseidointelektuālisms netiek ne novērsts, ne aizkavēts. Padomju laikā pārgudrība visvairāk bija izplatīta t.s. humanitārajā inteliģencē, kuras ākstības laiku pa laikam kāds sabāra presē. Ļoti asprātīgi to darīja Miervaldis Birze, Ingrīda Sokolova.

Tagad vislielākie pseidointelektuāļi ir „politiķi”, valsts ierēdņi, biznesa eksperti, interneta pārgudro komentētāju armija, dažu interneta portālu (ar „satori” priekšgalā) dziļdomātāji. Protams, no viņiem neatpaliek mūsu tradicionālie pārgudrības izplatītāji – t.s. humanitārā inteliģence. Tomēr viņus tagad manāmi apsteidz sociālo zinātņu pārgudrie – politologi, Public Relations guru, tieslietu, ekonomikas, finansu prātulu autori.  Pat slepenpolicija pensionāra sadistisko piekaušanu un likumu pārkāpumus attaisno pārgudrā terminoloģijā.

Pseidointelektuālismā svarīgs ir imidžs – tēls sabiedrības acīs. Saprotams, ka pirmajā vietā ir ļoti gudra un apskaužami izglītota cilvēka imidžs. Visbiežāk to cenšas panākt ar pārgudriem vārdiem, pilnīgi nemaz nerūpējoties par to piemērotību attiecīgajā kontekstā. Nekāda vērība netiek veltīta terminoloģijas pareizībai. Tāpēc pseidointelektuālismu ir samērā viegli atpazīt.

Tāpēc pseidointelektuālismu ir arī samērā viegli ārstēt un nepieļaut. Pamatā viss ir atkarīgs no zinātniskuma līmeņa un zinātnieku sociālās atbildības. Ja valstī ir augsts zinātniskais līmenis,  zinātnieki jūt sociālo atbildību par sabiedrības intelektuālo attīstību un zinātnieki ir apņēmības pilni publiski nepieļaut visdažādākā veida kroplības zināšanās un terminoloģijā, tad uz pārgudrībām tendētajiem tipiem klājās ļoti grūti. Viņu pārgudrības jau tiek bremzētas semināros augstskolās, zinātnieku vadītajos diplomdarbos un disertācijās, kā arī publikāciju sagatavošanas laikā. Ja tomēr pārgudrībai ir izdevies ielavīties publiskajā telpā, tad tā nekavējoties saņem publisko pērienu. Ja turpretī zinātnieku kontingents strauji papildinās ar pseidointelektuāļiem, tad nav nekādas cerības cīņā ar pārgudrības epidēmiju. Pārgudrības epidēmija kļūst nacionālā traģēdija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....