Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zināšanas veicina skumjas. Skumjas par savu nezināšanu. Jo pamatīgākas zināšanas, jo smeldzīgākas kļūst refleksijas par zināšanu nepietiekamību. Daudz zinot, saprotam, ka zinām maz. Joprojām nespējam atbildēt uz būtiskiem jautājumiem. Tas vairo skumjas. Skumjas pāraug neticībā iespējai visu zināt vai zināt gandrīz visu.

Var rasties mazvērtības komplekss. Zināšanu trūkums ir mazvērtības kompleksa produktīvs iniciators.

Tik tikko minētais neattiecas uz īstiem cilvēkiem. Zināšanu alkas un skumjas par zināšanu nepietiekamību ir īsto cilvēku izņēmuma tiesības (prerogatīva). Īstiem cilvēkiem mazvērtības komplekss tik ātri nerodas un vispār var nerasties.

Vēlamies jautāt: „Kas ir īsts cilvēks?”. Tāds jautājums ir iespējams. Ļaudis to ir jautājuši vienmēr. Par to liecina īsta cilvēka definīciju vēsture – atbilde uz jautājumu. Vēsture ir sena, taču visos laikmetos definīcija ir viena un tā pati. Īstu cilvēku raksturo viņa tieksmes. Tieksmes ir vairākas: tieksme pēc zināšanām un taisnīguma, tieksme pēc personiskās neatkarības un pašcieņas. Pirmajā vietā tātad ir tieksme pēc zināšanām.

Zināšanu pamatā ir izglītība. Tā mēdz būt divējāda – formālā izglītība izglītības iestādēs saskaņā ar valsts institūciju voluntāri noteikto programmu un pašizglītība saskaņā ar paša brīvprātīgi noteikto programmu.

Rietumu civilizācijā ir bijuši pašizglītības modes periodi. Pirmskara Latvijā publikācijas par pašizglītības metodiku nebija retums. Pēckara Latvijā sabiedriskajā apziņā sociālistiskā ideoloģija nostiprināja formālās izglītības autoritāti. Pēcpadomju Latvijā izglītība negaidīti satikās ar izglītības apzinātu degradāciju. Tika samazināta obligātās izglītības norma, gandrīz likvidēta profesionāli tehniskā izglītība, augstskolas kļuva biznesa firmas un pakalpojumu ekonomikas sastāvdaļa. Bet pats sliktākais – formālā izglītība sāka nīkuļot bez zinātnes. Par pašizglītību publiskajā telpā valda ideāls klusums.

Tagad pašizglītība tiek aizstāta ar mūžizglītību. LR oficiālā definīcija ir šāda: „Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm."

Skaidrs, ka mūžizglītības skaistā retorika ir mūsdienu kapitālisma viltīgā retorika. Cilvēkus pieradina zināt, ka viņi jebkurā brīdī var zaudēt darbu un viņiem nāksies meklēt jaunu darbu. Jaunajam darbam nederēs viņu līdzšinējās zināšanas. Vajadzēs apgūt jaunu profesiju, utt.

Tomēr tas vēl nav cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais. Cilvēciski visnepatīkamākais un sociāli visbīstamākais ir tas, ka cilvēki tiek pieradināti atsacīties no savām vitālajām interesēm, sava talanta, sava prāta un gara optimālā pielietojuma. Mūžizglītības skaistā retorika zemtekstā bezkaunīgi devalvē to, ko saucam ar mūža aicinājumu, Dieva un dabas doto apdāvinātību, amatnieka zelta rokām, augstas kvalifikācijas speciālistu, sava amata meistaru. Ja cilvēkam jau dzīves sākumā ir jāsaprot, ka viņa spējas un talants jebkurā brīdī vairs nevienam nebūs vajadzīgs, tad rezultātu nav grūti iedomāties. Cilvēkā nostiprinās dažāda veida nihilisms – nacionālais, sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, profesionālais. Mūžizglītība dzemdē apātiskus nihilistus. Viņi nav spējīgi pretoties kapitālisma ciniskajām tendencēm. Mūžizglītība noklusē senu tautas gudrību: ja ir 10 amati, tad 11. amats būs bads.

Izglītība ir pretrunīgs sasniegums. Izglītība dzīvē ir vajadzīga. Taču izglītība rada arī problēmas: pārspīlētas prasības sev, savai tautai, kultūrai.

Izglītība paplašina salīdzināšanas perspektīvas. Izglītība sniedz zināšanas ne tikai par savu tautu un savu kultūru, bet arī par citām tautām un citām kultūrām. Tas ir gan labi, gan slikti.

Labi ir tas, ka palielinās zināšanu apjoms un zināšanu daudzveidība. Slikti ir tas, ka rodas salīdzināšanas iespējas.

Jā, ne reti tas ir slikti, ka varam savu tautu un savu kultūru salīdzināt ar citām tautām un citām kultūrām. Slikti ir tāpēc, ka salīdzinājumi vairo pašpārmetumus. Pašpārmetumi var būt pamatoti un var būt nepamatoti. Ja nav salīdzināšanas iespējas, tad nav pašpārmetumu par savām nepilnībām, atpalicību, neattīstību.

Jaunajos laikos - planetāri globālās komunikācijas laikmetā – ir maksimālas salīdzināšanas iespējas. Latvieši sevi un savu kultūru var salīdzināt ar pasaules jebkuru tautu un jebkuru kultūru. Pašlaik salīdzinājumos iegūtā informācija noteikti ir centrālais tramplīns mūsmājās sastopamajai drosmīgajai paškritikai. Redzam, kā dzīvo citi. Redzam, kā vispār mūsdienās ir iespējams dzīvot. Zinām savu bēdīgo stāvokli Eiropā. Faktoloģiskā bāze mūsu paškritikai ir grandioza.

Salīdzinājumi sekmē emocionālo aberāciju – novirzi no normas. Salīdzinājumi (zināšanas par citiem) pāraug traģēdijā, šokā, kaunā, dusmās, bēdīgās refleksijās par savu, par tautas un kultūras nepietiekamo līmeni. Salīdzinājumi sagrauj saulainās ilūzijas. Saulaino ilūziju sabrukums izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, apvainojumus, nosodījumus. Ar šausmām saprotam, ka līdz šim mūsu izglītība ir pašpārliecināti šāvusi ar erudīcijas tukšām patronām. Uzskatījām, ka savās zināšanās esam stipri un labi sagatavoti. Taču salīdzinājumi to neapstiprina un sagrauj mūsu pašpārliecinātību.

Par laimi ar visiem tas tā nenotiek. Nav tik viegli atņemt pašpārliecinātību īstiem cilvēkiem. Viņi parasti saglabā pašpārliecinātību. Īsti cilvēki visbiežāk ir intelektuāļi. Viņus nemitīgi iedvesmo tas, ko iesaku dēvēt par intelektuāļu suverenitāti.

Intelektuāļu suverenitāte ir idejiskā neatkarība un domas patstāvība, nevienam nepakļaujoties politiskajā, ekonomiskajā, ideoloģiskajā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, reliģiskajā, administratīvajā jomā. Tā vienīgi ir pakļautība patiesībai, taisnīgumam, godīgumam, garīgajai brīvībai, pašcieņai. Minētā pakļautība (īpaši pašcieņa) ir tas spēks, kas palīdz saglabāt pašpārliecinātību – ticību savu risinājumu pareizībai.

Intelektuāļu suverenitāte šodien ir divdomīga. Tā, piemēram, intelektuāļu pienākums ir sacīt „jā” jeb „nē” kapitālismam. Lai nostātos pret kapitālismu, nav obligāti jābūt komunistam vai kādas antiliberālās partijas biedram. Bilderbergas klubs, Trīspusējā komisija un citi „klubi” liecina, ka Rietumu daudzi intelektuāļi ir kapitālisma pusē. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi atklāti nesaka „nē” kapitālismam. Sastopami arī tādi intelektuāļi, kuri atklāti nesaka „jā” kapitālismam.

Intelektuāļu suverenitāte arī agrāk savijās ar materiālo nodrošinājumu. Intelektuāļu suverenitāte ir bijusi atkarīga no tādiem momentiem kā karjera, atalgojums, akadēmiskais statuss, publicēšanās atļauja. Tas viss mobilizējās savdabīgā diktatūrā.

Svarīga loma ir intelektuāļu erudīcijai. Lai šodien sacītu „nē” kapitālismam, nākas ļoti pamatīgi iedziļināties kapitālisma būtībā. Tātad intelektuālis ir spiests rūpēties ne tikai par materiālo nodrošinājumu, bet arī par savu zināšanu nodrošinājumu. Diemžēl bieži nākas lasīt par intelektuāļu nespēju adekvāti novērtēt kapitālismu. Daudzi intelektuāļi visenerģiskāk rūpējās par materiālo nodrošinājumu.

Zināšanas nosaka pārliecību, - tā ir sena atziņa. Šodienas intelektuāļu un, saprotams, arī citu personu zināšanas nosaka viņu pārliecību. Tajā skaitā zināšanas nosaka pārliecību par kapitālismu. Vienīgi ir jāņem vērā, ka tagad mēdz būt ne tikai zināšanas, bet arī pašsacerētās zināšanas. Pašsacerētās zināšanas ir mūsdienu kapitālisma inovācija. Pašsacerētās zināšanas ir atsevišķu indivīdu radītās zināšanas bez citu indivīdu radīto zināšanu līdzdalības. Ne tik smalki sakot, pļāpāšana bez zināšanām, pļāpāšana bez jebkādas atbildības sajūtas par savām aplamajām zināšanām un bez skumjām par zināšanu nepietiekamību.

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasīt šādas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerētās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brīvībā būtu daudz labāks nekā patreizējā situācija, jo jebkura valdība, kad ir pasaulē teorētiski tiek uzskatīta par monopolu, jo valdībai vienīgajai ir iespēja izdot naudu un tas noved pie dažādām problēmām. Pasaulē gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdījis pilnīgi brīvais kapitālisms un brīvais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta būtu, tad tur visas cenas būtu zemākas, un dzīves līmenis būtu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzīvotāju pašapziņu, produktivitāti un darītu viņus priecīgus."

Nebūs lieki atkārtot: zināšanas veicina skumjas. Ja nav zināšanu, tad acīmredzot nav arī skumju. Tas ir loģiski. Domājams, skumju nav arī tad, ja zināšanas ir pašsacerētas, kā tas ir citātā. Pašsacerētās zināšanas priecē. Citāta autoram, visticamākais, sagādā prieku „kapitālisms brīvībā”, „pilnīgi brīvais kapitālisms”, kā arī viņa atklājums par iedzīvotāju pašapziņas atkarību no zemām cenām.

Mūsdienu kapitālismam nepatīk skumji cilvēki. Tāpēc tiek darīts viss, lai cilvēki neskumtu un būtu priecīgi. Lai to panāktu, cilvēki tiek atradināti no zināšanām. Cilvēki tiek atradināti zināšanas smelties filosofijā un zinātnē. Cilvēki tiek pārliecināti, ka katrs no viņiem pats ir filosofs un pats ir zinātnieks.  Lai tas efektīvāk saziedētu, tiek apsviedīgi popularizētas pašsacerētās zināšanas medijos, klasēs, auditorijās, grāmatās, žurnālos, lekcijās, videolekcijās, internetā. Sabiedrības tribūna loma tiek uzticēta tikai pašsacerēto zināšanu „diskursētājiem”.

Jau vairākus gadu desmitus pašsacerēto zināšanu izplatīšanas spožie panākumi šķelmīgi uzmundrina kapitālismu. Spožos panākumus katrs kapitālisma biedrs var konstatēt ne tikai internetā.

Pašsacerētās zināšanas cilvēkos uzkutina prieku, narkotisku apmierinātību un svētlaimīgu gandarījumu par savu pareizo viedokli. Cilvēkiem jau sen vairs nenāk  ne prātā savas pašsacerētās zināšanas salīdzināt ar filosofijas un zinātnes zināšanām. Pašsacerēto zināšanu kaisles pārņemtie cilvēki neizpratnē bola acis, izdzirdot jocīgos vārdus „zināšanas veicina skumjas”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....