Meļņika tēma aktuāla arī Ukrainas Ģenerālprokuratūrai, KNAB saņēmis tiesiskās palīdzības lūgumu
PIETIEK06.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika tēma joprojām ir aktuāla Ukrainas tiesībsargāšanas iestādēm, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pagājušā gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saņēmis tiesiskās palīdzības lūgumu no Ukrainas Ģenerālprokuratūras prokuroru grupas procesuālā vadītāja K. Kuļika, kurš izteicis interesi tieši saistībā ar Latvijas uzņēmēju, kurš, kā zināms, bija viena no galvenajām personām simtus miljonu vērtajā gāzes un naftas ieguves platformu afērā 2011.-2012. gadā.
Kā zināms, Ukrainā turpinās izmeklēšana saistībā ar šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka.
Šajā apjomīgajā afērā nozīmīgu lomu ieņēma arī miljonārs, kādreizējais Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks Meļņiks un viņa kontrolētā Rīgas kuģu būvētava, taču Latvijas tiesībsargāšanas iestādes joprojām klusē par savām darbībām saistībā ar informāciju, kas saņemta no Ukrainas.
Pašlaik Pietiek zināms tikai tas, ka tiesiskās palīdzības lūgumā, ko KNAB saņēmis no Ukrainas Ģenerālprokuratūras, ir pieminēts Pietiek 2015. gada augustā publiskotais ar roku rakstītais saistību raksts (fragments - attēlā), kurā "Meļņiks V.I." - visticamākais, pazīstamais uzņēmējs Meļņiks - apņēmies pārskaitīt kādam Ukrainas uzņēmējam aptuveni 50 miljonus dolāru.
Tikmēr Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko jau ir paziņojis, ka prokuratūra turpina izmeklēšanas un meklēšanas darbības saistībā ar valsts akciju sabiedrības Černomorņeftegaz līdzekļu piesavināšanos vismaz 120 miljonu ASV dolāru apmērā.
Saskaņā ar Ukrainas prokuratūras sniegto informāciju izmeklēšanā noskaidrots, ka visu platformu iegādes, transportēšanas un arī valsts līdzekļu izlaupīšanas organizēšanu ir veikuši brāļi Aleksandrs un Sergejs Kacubas, kuri viens pēc otra ieņēma kompānijas Naftogaz Ukraini priekšsēdētāja vietnieka posteni.
Ukrainas ģenerālprokurors arī paziņojis, ka ir aizturētas trīs amatpersonas, kas strādājušas Ukrainas Enerģētikas un ogļrūpniecības ministrijā un uzņēmumā Naftogaz Ukraini, - tās visas sniedzot izvērstas liecības šajā lietā. Savukārt jau vasarā aizturētais Aleksandrs Kacuba paziņojis par gatavību noslēgt vienošanos ar izmeklētājiem, kā arī kompensēt nodarītos zaudējumus.
Saistībā ar šo afēru Ukrainas mediji ir pieminējuši arī Latvijas uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava un tā faktiskā saimnieka Meļņika lomu tajā.
Kā jau ziņots, vairāk nekā 46 miljoni dolāru varētu būt tā summa, kas bijusi paredzēta Meļņika kontrolētajai Rīgas kuģu būvētavai par faktisko starpniecību koruptīvajā vienas platformas iegādes darījumā un kas 2012. gada beigās un 2013. gada sākumā caur šim "gadsimta darījumam" speciāli iegādāto "tukšo čaulu" Lielbritānijā aizplūdusi tālāk uz niecīgu uzņēmumu Turcijā, bet tad „izgaisusi”.
Tikmēr KNAB, gan atsakoties sniegt jebkādas konkrētākas ziņas, ir oficiāli atzinis, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar informāciju, kas no Ukrainas saņemta sakarā ar liela apmēra korupcijas gadījumiem, kuros, iespējams, iesaistītas personas no Latvijas. Līdz tam signāli par iespējamo liela apjoma naudas atmazgāšanu Latvijas tiesībsargāšanas iestādēs atsaucību nebija guvuši.
KNAB ir atklājis, ka tā lietvedībā patiešām ir kriminālprocess Nr. 16870000616, kas atbilst Pietiek aprakstam – „kriminālprocess saistībā ar informāciju, kas no Ukrainas saņemta sakarā ar liela apmēra korupcijas gadījumiem, kuros, iespējams, iesaistītas personas no Latvijas”.
Neko konkrētāku KNAB gan neatklāšot, jo „kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
