Iesaki rakstu: 
Ko darīt un kas vainīgs? Kaimiņa aiz Zilupes mūžsenie eksistenciālie jautājumi kā nekad aktuāli vietējiem bāleliņiem. Saprotams, ka jebkura daudzmaz normāla valsts ilgtermiņā nevar pastāvēt, ja tās ierēdņu korpuss gan civildienestā, gan ar uzplečiem plecos militārajā un represīvajās struktūrās pamatnostādnē nodarbojas ar budžeta līdzekļu izlaupīšanu. Pie kam, ja šāda situācija un filosofija ir kļuvusi pašpieņemama un pašsaprotama lielākajā sabiedrības daļā. Atsevišķi jāskata dažādas pašvaldību un valsts AS un SIA, kur diemžēl arī visur tiek čiepts uz velna paraušanu.
Traģiskākais ir tas, ka lielums pilsoniskās sabiedrības pārstāvju nodarbināti nevis ar domu, kā situāciju mainīt, bet kā ātrāk individuāli tikt pie siles. Tieši ar šo mēs atšķiramies no igauņiem. Kā ir pie mums un kā ir pie igauņiem, salīdzinājumu neprasa, jau sen katrs par to var pārliecināties, no Valkas iebraucot Valgā.
Var teikt, ka visa Latvijas valsts un pašvaldību varas personāliju struktūra ir uzbūvēta un caurvīta ar partiju un radu būšanām, kopīgām skolas un augstskolu gaitām, korporācijām, mīļāko padarīšanām, zagšanām un dzeršanām. Esmu neoficiāli kādreiz redzējusi, piemēram, Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienesta sagatavotu radu un draugu būšanu shēmu ministrijā. Aptuveni 25% personu savstarpēji saistītas uz radniecības pamata. Esmu pārliecināta, ka citur nav citādi.
Pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa valstī izsludināto konkursu uz amatiem ar naudas ietekmi ir pilnīgs bulšits ar jau iepriekš kaut kur sarunātu rezultātu. Tauta saprot, bet vēsā mierā norij situāciju, ka Pierīgā savrupmājas aug kā sēnes pēc lietus, ielas pārpildītas ar luksus klases automašīnām un tas viss pieder (vai ir lietošanā) personāžiem no valsts vai pašvaldību pārvaldes.
Patiesībā, ja esi nokļuvis apritē pie savējiem, nav problēmu pa pāris gadiem no seržanta kļūt par ģenerāli vai civildienestā saņemt pielaidi augstākajam līmenim. Roka roku baro, un visi ar visiem ir sasaistīti, vien laiku pa laikam kāda nomaldījusies avs, kas aizmirsusi bausli, ka Dievs licis dalīties, tiek no ganāmpulka ar kaunu un negodu patriekta.
Zīmīgi, ka Latvijā eksistē specifiska ierēdņu kategorija, kura vispār ir ārpus Kriminālprocesa normām un pantiem. Cik par banālu zagšanu un korupciju pa visiem neatkarības gadiem ir iesēdināti cietumā tiesneši, prokurori, policijas un muitas ģenerāļi, specdienestu darbinieki ar pilnu un visaptverošu īpašumu konfiskāciju?...
Manuprāt, situāciju nevar labot, moralizējot vai veidojot 15 KNABus pēc kārtas. Jāsāk būtu ar to, ka ierēdņa vai amatpersonas statuss, darbs valsts vai pašvaldības AS vai SIA ir garantēti nodrošināts dzīves līmenis vidusšķiras formātā. Pie kam - ar tikpat jauki nodrošinātām vecumdienām. Jau šodien darbs valsts vai pašvaldību augstākajā līmenī oficiālā atalgojuma ziņā ir līdzvērtīgs ES attīstīto vecvalstu analogiem amatiem. Nepieciešama tikai politiskā griba un uzdrīkstēšanās. Augsts valsts amats nav tikai privilēģijas un iespējas, brauciens pa vienvirziena šoseju. Banāli skan, bet tie ir arī pienākumi, atbildība un privātdzīves publicitāte, un caurspīdīgums.
Kāpēc gan "bezkompromisa tiesiskuma'' idejas paudējiem no JKP vai mūžsenajai cīnītājai par atvērtību un pret korupciju Inesei Voikai no apvienības ''Attīstībai/Par!'' neierosināt likumprojektu par to, ka:
1. Visus un jebkurus valsts ierēdņus, amatpersonas un pašvaldību darbiniekus neierobežoti un bez jebkāda pamatojuma KNAB var testēt ar poligrāfu (melu detektoru), kad vien tam labiepatīkas. Testa neiziešana bez jebkāda paskaidrojuma vai pamatojuma automātiski nozīmē atlaišanu uz mūžu no darba valsts un pašvaldību amatos. Pie kam - paša testa norise un rezultāti ir pieejami jebkuram interesentam internetā.
2. Jebkuram, kam darbs valsts struktūrās vai pašvaldībās ir saistīts ar tiešu vai netiešu ietekmi uz/pār budžeta līdzekļu izlietojumu, var būt atvērts tikai viens bankas konts un tikai Latvijas Republikas teritorijā. Iepriekšnorādītajām personām norēķini skaidras naudas formā virs 10 eiro aizliegti. Pilnīgi aizliegta uzkrājumu veidošana skaidrā naudā vai aizdevumu izsniegšana virs 50 eiro. Tajā skaitā - visiem pirmās pakāpes radiniekiem.
3. Amatpersonu deklarācijās norādītie nekustamā īpašuma objekti ir ar foto vizualizāciju, kadastra numuru un adresi. Automašīnas ar valsts numuru. Visi personas izsniegto aizdevumu vai saņemto kredītu līgumi neatkarīgi no summām tiek publicēti pilna teksta versijā. Visa šī informācija brīvi pieejama internetā.
4. Latvijas specdienesti ik gadu publisko datu bāzi, kurā norādīti politiķu, ierēdņu un amatpersonu radnieciskie sakari līdz trešajai pakāpei. No sevis piebildīšu, ka fragmentāri šādi dati, kur vajag, jau pasen tiek sistematizēti.
Sākumam pietiktu. Beidzamais, tikai, lūdzu, man neko nestāstiet par darba tiesībām, datu aizsardzību, privātdzīves privātumu, cilvēktiesībām utt. Viss iepriekšminētais ir nepieciešams, skaists un foršs. Bet - darbs par tautu, valsti un valdību ir īpašs, tajā nevienu ar varu nespiež. Kādam kas netīk - var sevi atrast uzņēmējdarbībā vai būt darba ņēmējs privātā sektorā. Kā teiktu krievi - gribi vizināties, ragutiņas pats kalnā velc.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
