Memorands par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu
Aktīvistu grupa*03.08.2023.
Komentāri (133)
Iesaki rakstu: 
Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā: "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."
Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu – latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu:
1. Latvijas valsts mērķis un būtība ir latviešu nācijas interešu aizsargāšana savā zemē. Latviešu nācijas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.
2. Latviešu nācijas aizsardzības pamatprincips ir stipru, necaurlaidīgu robežu noteikšana un sargāšana, to attiecinot gan uz valsts fizisko robežu, gan valodas un kultūras, kā arī morāles robežām.
3. Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.
4. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu.
5. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citas Eiropas valstis. Latviešu nācijas pastāvēšanas intereses un valsts lēmumu suverenitātes princips stāv augstāk par Briseles ierēdniecības unificētajiem lēmumiem, kam nereti nav saskares ar realitāti.
6. Lai novērstu imigrācijas plūsmas, valstij primāri jāiegulda tautas dabiskajā ataudzē, vietējās uzņēmējdarbības attīstībā un jauno tehnoloģiju integrācijā. Jāpārstāj iznīcināt individuālā pašiniciatīva ar smacējošu birokrātiju un neadekvātu nodokļu sistēmu. Nāciju vienojošas valsts attīstības vīzijas trūkums nedrīkst tikt aizstāts ar neapdomīgu visatļautību atsevišķu ekonomisko grupējumu īstermiņa interesēs.
7. Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei.
8. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.
Parakstīt iespējams šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScCLvA-GbfQdzdWXbYinqRdj0hux4QIXSSLG-S9f3GLn0UPBA/viewform?pli=1&fbzx=4670774286618956433
* Līdzšinējie parakstītāji: https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/44530-aicinot-iesaistities-sabiedribu-publicets-memorands-par-latvijas-valstsnacijas-interesu-nodrosinasanu
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
