Memorands par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu
Aktīvistu grupa*03.08.2023.
Komentāri (133)
Iesaki rakstu: 
Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā: "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."
Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu – latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu:
1. Latvijas valsts mērķis un būtība ir latviešu nācijas interešu aizsargāšana savā zemē. Latviešu nācijas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.
2. Latviešu nācijas aizsardzības pamatprincips ir stipru, necaurlaidīgu robežu noteikšana un sargāšana, to attiecinot gan uz valsts fizisko robežu, gan valodas un kultūras, kā arī morāles robežām.
3. Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.
4. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu.
5. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citas Eiropas valstis. Latviešu nācijas pastāvēšanas intereses un valsts lēmumu suverenitātes princips stāv augstāk par Briseles ierēdniecības unificētajiem lēmumiem, kam nereti nav saskares ar realitāti.
6. Lai novērstu imigrācijas plūsmas, valstij primāri jāiegulda tautas dabiskajā ataudzē, vietējās uzņēmējdarbības attīstībā un jauno tehnoloģiju integrācijā. Jāpārstāj iznīcināt individuālā pašiniciatīva ar smacējošu birokrātiju un neadekvātu nodokļu sistēmu. Nāciju vienojošas valsts attīstības vīzijas trūkums nedrīkst tikt aizstāts ar neapdomīgu visatļautību atsevišķu ekonomisko grupējumu īstermiņa interesēs.
7. Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei.
8. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.
Parakstīt iespējams šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScCLvA-GbfQdzdWXbYinqRdj0hux4QIXSSLG-S9f3GLn0UPBA/viewform?pli=1&fbzx=4670774286618956433
* Līdzšinējie parakstītāji: https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/44530-aicinot-iesaistities-sabiedribu-publicets-memorands-par-latvijas-valstsnacijas-interesu-nodrosinasanu
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
