Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas pilsoņi atkārtoti ir iesnieguši Saeimā priekšlikumu demontēt pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Latviešiem tas ir verdzības, genocīda un ideoloģiskā kara simbols.

Pārdaugavas monstrs ir propagandas triks. Pieminekļa celtniecība noritēja no 1979. līdz 1985. gadam. Tas ir laiks, kad PSRS karoja Afganistānā. Nodoms celt pieminekli radās, lai novērstu uzmanību no masu slepkavībām. Tas bija iekarošanas karš, kurā tika veikti genocīda noziegumi.

Par tiem atklāti runā Romas katoļu baznīcas priesteris Andrejs Mediņš. Karā viņš pašrocīgi īstenoja pret cilvēcību vērstus noziegumus, ar reaktīvo lādiņu zalvēm iznīcinot afgāņu ciemus, noslaukot tos no zemes virsmas ar visiem tur mītošiem civiliedzīvotājiem. https://www.apollo.lv/6535394/gaidiju-paveles-kurs-kvadratkilometrs-janoslauka-priesteris-medins-atklaj-afganistanas-kara-piedzivoto 

Pasaulē sākās protesti. Maskavas 1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots bija daļa no ASV uzsāktām darbībām, protestējot pret Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā. No Latvijas PSR Afganistānas karā tika nelikumīgi iesaukti 3640 karavīru, no kuriem 62 gāja bojā, 177 guva dažādas pakāpes ievainojumus, bet viens pazuda bez vēsts. Afgāņu pusē gāja bojā apmēram miljons cilvēku, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji. https://lv.wikipedia.org/wiki/Afganist%C4%81nas_kar%C5%A1_(1979%E2%80%941989)

Ideoloģiskais karš ar Rietumiem iegāja jaunā attīstības fāzē. Pēc Helsinku vienošanās 1975.g. bija iestājies mērens atkusnis. Viens no propagandas virzieniem pēc uzbrukuma Afganistānai bija “atgādināt” milzīgos nopelnus Eiropas “atbrīvošanā”. Tad nu okupanti nolēma novērst uzmanību no genocīda kara afgāņos, ar dažādām izpausmēm izceļot uzvaru pašu izraisītā genocīda karā Eiropā.

Uzcelt piemiņas ansambli Rīgā un citur austrumu blokā ar iedzīvotāju finansiālo līdzdalību bija nepārprotami nozīmīgs propagandas triks. Tā vēstījums bija - mēs atbrīvojām no fašistiem, - kaut arī paši nepārprotami nogalināja vairāk civiliedzīvotāju savā un citās zemēs.

Īss atskats lielākajā sazvērestībā pasaules vēsturē. PSRS kopā ar savu ciešo sabiedroto Vāciju pēc savstarpējas vienošanās 1939.g. uzsāka genocīdu Eiropā. PSRS piegādāja Vācijai kara materiālus - 800 bumbas tūkstošnieces (ražoja pie Ļeņingradas), izgatavoja “Junkersu” korpusus (pie Maskavas), leģējošos metālus (volframu, mangānu…), pārtiku, naftas produktus, apģērbus, apavus…-tūkstošiem tonnu. Kopā 100 000 000 000$ vērtībā.

Abi monstri ievilka pasauli genocīda neprātā, kurā likumsakarīgi pēc divu gadu ciešas sadarbības savstarpēji sakāvās, nīcinot un iesaistot tautas un valstis. Gan kopā, gan savstarpēji karojot, iznīcināja līdz 100 000 000 nelaimīgo.

Vienlaikus ar Afganistānas genocīdu kara norise iesāka nebijušu ideoloģisko zombēšanu. Propagandas karā iesaistās arī jaunais komunists Latvijas Televīzijas redaktors D. Ivāns. Viņam “uztic” rakstīt nekrologu Brežņevam. Cīņā (1982.g. 15.nov.) cita starpā ir rakstīts: ”Mēs, karu neredzējušie, neesam to aizmirsuši. Mēs esam iemācīti novērtēt vārdu MIERS…”

Tos melus viņš rakstīja laikā, kad no Afganistānas uz Latviju pienāca cinka zārki (krava 200). Tātad karš ir miers. Ar lielo burtu. Padomju Armija ir atbrīvotāju armija, kas cīnās par mieru.

Kas šodien iestājas par genocīda notikumu pieminekļa saglabāšanu? LR Ārlietu ministrija (09. 05. 2018): "Uzvaras piemineklis" (piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem") nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks piemineklis, bet tas ir jāsaglabā saskaņā ar Vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā.”

Šīs Vienošanās VI sadaļā 13. pantā “Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana” ir teikts: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.”

Ne Vienošanās tekstā, ne pielikumā nav saraksta, kuras tieši memoriālās būves par tādām tiek uzskatītas, tomēr saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu līgumslēdzējas puses, lai izprastu Vienošanās teksta jēgu, tiesīgas izmantot jebkuras savstarpējas vienošanās un dokumentus, kurām abas puses piekrīt.

Tāda vienošanās ir noslēgta, proti, 2008.gada 17.jūlijā Saeimā pieņemts likums, kas apstiprina Rīgā 2008.gada 30.jūlijā parakstīto vienošanos LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBAS VIENOŠANĀS PAR LATVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS TERITORIJĀ UN KRIEVIJAS APBEDĪJUMU STATUSU LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ, kura 1. pantā definīcijās vienojas par terminu nozīmi:

“a) “Krievijas apbedījumi” – Krievijas (padomju) karavīru un civiliedzīvotāju, kas krituši vai miruši karu un represiju rezultātā, apbedījumu vietas, tai skaitā atsevišķi kapi un brāļu kapi, kapsētas vai kapsētu sektori, kā arī šajās vietās uzstādītie pieminekļi un memoriālās būves Latvijas Republikas teritorijā.” Analoģiski arī Krievijā.

No pieminētā izriet, ka Ārlietu ministrija maldina sabiedrību, ka 1994.g. Vienošanās attiecas uz pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", jo saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu, gan Krievija, gan Latvija ir piekritušas, noslēdzot 2008.gada 30.jūlijā parakstīto vienošanos, vārdu „memoriāls” saistīt tikai ar karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumiem.

Latvijas valsts drīkst šodien nolemt, vai tās galvaspilsētā atradīsies piemineklis Vācijas un PSRS genocīda noziegumiem, kurš radīts, lai maskētu noziegumus pret cilvēcību Afganistānā. Līdzīgs piemineklis tikko ir nojaukts Ļvovā, Plovdivā un citās vietās Austrumeiropā. Igaunijā Aļoša tika saistīts ar apbedījumiem, bet to pārcēla jau sen.

Ja kaut viens karavīrs Pārdaugavā būtu apbedīts, tad Krievija vārētu iebilst. Un tad vajadzētu jaunu vienošanos.

Šā propagandas pieminekļa apkārtnē tieši notika genocīda noziegumi pret mūsu valsti. Šeit 1949.25.03. sadzina izsūtāmos civiliedzīvotājus. Tā vieta ir piemērota piemineklim genocīda upuriem. Pašlaik tur atrodas slavinājums genocīda veicējiem! Par tā likteni izteikušies pilsoņi, parakstot petīciju un iesniedzot Saeimā.

Visi, kas nosoda genocīda noziegumu glorificēšanu gan atklātā, gan slēptā veidā, var apvienot kopējā sarakstā Kremļa kurmju, slēptu un atklātu neliešu un dažādu siles rukšu izteikumus par pretīgo figūru un ansambļa “māksliniecisko vērtību”, tā remontu vai kaut kādu paskaidrojumu plāksnīšu pievienošanu piemineklim.

Sākumam minēšu dažus: G. Gailītis (vienas no Latviešu biedrībām priekšnieks) murgo par māksliniecisko vērtību. Līdzīgi spriež ZA prezidents Spārītis. Nemaz nerunājot par krievu militārpersonu piesaisti Latvijai līguma parakstītāju, “nācijas tēvu” E. Levitu, kuram tur trūkstot vien kādas plāksnītes ar gaumīgu uzrakstu. Varbūt tur vajadzētu arī ietvert lepnu paziņojumu par viņa tēva nopelniem Latvijas okupācijā 1940.g. vai to drosmīgi noliegt.

Manuprāt, vislabākais risinājums gan būtu, ka šeit jūs varētu redzēt kādu vēstījumu par miskasti gan no ārienes, gan no iekšpuses (kā to demonstrēja LTV1 reportāžā no Genocīda pieminekļa pagrabiem). Saskaņas vadītā Rīgas dome ir pret nojaukšanas ideju. Mērs Nils Ušakovs kā galveno argumentu gan neuzsver festivāla atņemšanu krieviem, bet… Festivāls, kurā tiek dzerts un teiktas runas genocīda noziegumu slavinājumiem pie un uz pagraba miskastes, attēlo mūsu gļēvo varturu būtību.

Novērtē šo rakstu:

83
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...