Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau būs pagājusi kāda nedēļa, kopš Latvijas policija pūta visos caurumos, ka tā aizturējusi vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem Latvijā. Tā esot bijusi starptautiska operācija, palīdzējuši spāņi. Interesanti, ka aprakstā par notikušo, pašās beigās Valsts policijas ziņā tiek norādīts, ka “neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta likuma noteiktajā kārtībā”, lai gan viss vēstījums kopumā sabiedrību noskaņo, ka šie puikas jau ir uzcepti un izvārīti…

Kāpēc mazliet ironizēju par šo gadījumu? Tāpēc, ka šādi notikumi, tās lielās bļaušanas, parasti ir saistīti ar kaut kādu citu procesu, par ko policija ne visai grib stāstīt. Lai kaut ko piesegtu vai aizplīvurotu. Tādas akcijas parasti ir darījumi, kur nevis likuma sargātāji kaut ko vienotā frontē ir panākuši, bet gan, organizētā noziedzība vienkārši pārkārtojas.

Un, lai lasītājiem nebūtu ilūziju, pie organizētās noziedzības ir jāpieskaita arī noteikti cilvēki, kas strādā policijā jeb menti. Jo citādi jau noziedznieki nespētu organizēties, ja starp viņiem neatrastos pogainie. Diemžēl, mums pilna policija un citas valsts represīvās iestādes ar cilvēkiem, kuru darbības, maigi izsakoties, ir labi koordinētas ar noziedzīgo pasauli. Un pasūtījumu lietas sen vairs nav nekāds pārsteigums, – to pilnveidošana dažos kabinetos ir noslīpēta līdz tādai pakāpei, ka “mums visi papīri tīri”.

Tagad viņi aizturējuši vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem Latvijā. Nu, tad sauciet vārdu un uzvārdu! Kur ir problēma? Man kaut kā nav atmiņā palicis, ka ļoti zināmo un pazīstamo noziedznieku vārdus Latvijā var atrast pie lielveikalu kasēm vai sabiedriskā transporta pieturās, vai šie cilvēki sabiedriskajā TV lasa laika ziņas. Un, ko nozīmē slavens? Kurās aprindās? Vai arī tas bija trokšņa vajadzībai? Izskatam.

Starp citu, pilsētā runā, ka šī nemaz nebija policijas operācija. Vienkārši organizētajai noziedzībai neizdevās viens izspiešanas mēģinājums, kas tika veidots kopā ar tādas pašas nozīmes mentu grupējumu, un par šo neveiklību policijas pārstāvji palūdza bandītiem dažas galvas. Tā teikt – lai būtu atskaite priekšniekiem. Tur augšā.

Šī akcija, kas esot bijusi prioritāra, pēc stilistikas atgādina vienu augusta notikumu, kur arī tika aizturēti cilvēki, jo viņi esot plānojuši nogalināt kaut kādu iekšlietu lielo kreklu. Kad sāka šo šķetināt, tad izrādījās, ka tas priekšnieks šajās dienās figurē vienā krimināllietā, kur viņa operatīvās darbības un komandējumi izskatās ļoti nesmuki. Un – punkts. Turklāt jau tagad ir redzams, ka toreiz, vēzējot spārnus, policija aizmirsa par pierādījumiem. Vai precīzāk – par pamatotiem pierādījumiem. Tāpēc aizturētais vairs nav… aizturētais. Bet to policijas preses ziņās mēs neatrodam.

Mums ik pa laikam kaut ko stāsta par kaut kādām milzīgām aktivitātēm un liek noticēt par pirmklasīgu policijas darbu, bet – pašas tiesas jau parasti vēl tajā kliegšanas fāzē nav notikušas. Un arī vaina vēl nav atzīta. Tikai aizdomas. Uztaisīt kriminālprocesu ar blīkšķi tagad māk katrs Sergejs Fjodorovičs un viņa suns… Bet, kā lietas nonāk līdz tiesām, tad izrādās, ka viss ir ļoti jocīgi.

Piemēram, kā bēdīgi slavenajā Bunkus slepkavības lietā, kur tiesas laikā noskaidrojās, ka viens no Latvijas policijas augsta ranga darbiniekiem Romāns Jašins kaut kā netīšām atradies tajā vietā un laikā, kur tiek ceptas pankūkas tikai no vienas puses. Cilvēks vārdā Viktors Krivošejs, ko tagad apsūdz par Bunkus slepkavību, apgalvo, ka viņam par noteiktu naudas summu Latvijas policijas amatpersona Jašins un viņa draugi, starp kuriem arī bija “ļoti pazīstami organizētās noziedzības” pasaules darboņi, piedāvāja uzņemties vainu par neizdarīto. Var jau teikt, ka noziedznieki ķepurojas, kā māk, bet – kāpēc neviens no policijas lielajiem bosiem pat nemēģina pārbaudīt šos kliedzošos faktus, kas smird pēc lieliem pantiem un gadiem?

Starp citu, pārdomām – tas ir tieši tas pats policists Jašins, ko kāds plānoja šovasara nogalināt, ja var ticēt policijas preses dienesta relīzēm. Tā ir tā pati epizode, par ko rakstu dažas rindkopas augstāk: policista Jašina aprindas vēršas pret tā cilvēka dēlu, kas šobrīd Bunkusa slepkavībās lietā ir atsedzis īso stāstu par Latvijas policijas saistību ar organizēto noziedzību. Te ir kā filmās, ka tu kādā brīdī negribi just līdzi mentu pieskatītajai pasaulei, jo viņi sāk izskatīties sliktāk par bandītiem.

Kad viņdien Eiropā nāca vaļā slūžas par Krievijas opozīcijas iekšējām lietām, mums varēja īpaši interesēt atklātībā nonākušais gadījums, kurā par 50 000 eiro Latvijā varot pasūtīt kriminālprocesu pret jebkuru cilvēku. Kolēģi no laikraksta “Diena” atklāja, ka konkrētas personas no Latvijas policijas un prokuratūras patiešām ir piedalījušās pirmstiesas operatīvajās darbībās, lai Londonā pratinātu kādu cilvēku, kam saistība ar tiem krievu netīrumiem…

Šajā, tā sauktajā, tiesiskās palīdzības grupā bija atrodams arī Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Gordinas vārds. Kāpēc mani neizbrīna, ka šī ir tā pati Gordina, kas 2021. gadā sniedz atbildi Vācijas ārējā izlūkdienesta bijušajam vadītājam Augustam Hanningam, kurš savā vēstulē mūsu policijai norādīja uz iespējamu korupciju un citām nelikumībām skandalozajā PNB bankas likvidēšanas procesā – īpaši izceļot krievu baņķiera avantūrista Grigorija Guseļņikova un tā brīža Saeimas deputāta, bijušā knābista Jura Juraša nepārprotamo sadarbību? Hanninga iesniegumu pieņēma Gordina, un tā ir viņa, kas piecas dienas vēlāk paziņoja, ka tiek atteikts ierosināt kriminālprocesu pret Jurašu.

Tas, ka tajā laikā Juraša partija JKP rullēja Tieslietu ministrijā, – tam vispār nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam mazajam zirneklītim, kas šos ļoti dīvainos šūpuļtīklus starp dažādiem policijas, politikas, biznesa un noziedzības grupējumiem ir saaudis. Un, kas īpaši uzjautrina pēdējo nedēļu sakarā ar tiem krieviņu skandāliem, – nav pat uzsākta dienesta izmeklēšana, bet Valsts policija saka, ka “kategoriski noraida apgalvojumus par korupciju”.

Kā saka bijušais iekšlietu ministrs un politiķis Māris Kučinskis, atsakot bijušajam policijas iekšējās drošības un uzraudzības dienesta vadītājam Valteram Mūrniekam tālākās darba iespējas: “Ir taču lietas, ko mēs visi saprotam…” Jā, mēs saprotam, ka Latvijā joprojām ir policisti un menti, un tie pēdējie paši prom no sava veikala neies… Starp citu paskatīsimies, cik ilgi šis kartelis šūnu apraides projektas realizēšanu valkās un vilks garumā. Tas ir par Latvijas drošību, bet mentiem Latvija ir tikai teritorija, nevis valsts.

Novērtē šo rakstu:

121
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi