Mentu zaņķa pagarinājums - Latvijas sertificēto detektīvu saraksts

Vecmamma mācīja, ka noklausīties citu sarunas ir slikti, bet smēķētavā ne vien drīkst, bet arī vajag. Manu uzmanību piesaistīja kādu patriotiski noskaņotu kolēģu saruna par to, kā detektīva licenci un pakalpojumus var izmantot, lai pilnīgi oficiāli vāktu informāciju arī par politiskajiem konkurentiem. Turklāt detektīvu licences esot arī dažādiem valsts iekšlietu struktūrās strādājošajiem, lai tie varētu papildus piepelnīties. Principā pilnīgi oficiāls un pat sertificēts mentu zaņķa rokas pagarinājums.

Kā izrādās, detektīva licenci tiešām Latvijā var iegūt teju jebkurš. Galvenais, lai esi 21 gadu vecs, ar nevainojumu reputāciju, psihiatra atzinumu kabatā un spēj nokārtot eksāmenu. Kopējās izmaksas arī simboliskas – pārdesmit eiro valsts nodevā un pārsimt eiro par kursiem, lai sagatavotos eksāmenam.

Valsts policijas sertificēto detektīvu sarakstā 2025.gada oktobrī ir atrodama 131 persona. Starp neskaitāmiem nevienam un neko neizsakošiem Aleksandriem, Aleksejiem, Jāņiem, Juriem un dažām dāmām atrodami arī pāris vārdi, kas mentu zaņķa zinātājiem nebūs sveši. Ne bez brīnuma, ka sarakstā figurē dažādi Valsts policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu darboņi.

Piemēram, visticamāk, zem Jāņa Kāpostiņa vārda šajā sarakstā figurē Bunkus slepkavības lietā slavu ieguvušais bijušais Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš, kurš cita starpā esot arī maksātnespējas administratora Haralda Velmera sens draugs, paziņa un medību biedrs.

Tieši blakus Kāpostiņam sarakstā ir vēl viens Jānis. Detektīvs Jānis Kiršblats arī ir izbijis tiesībsargājošo iestāžu darbinieks – ilgstoši strādājis VID Nodokļu un muitas policijā, bet plašākai sabiedrībai kļuva zināms kā Ļubovas Švecovas palīgs Saeimā. Viņa vārds figurējis arī “Olainfarm” daļu izkrāpšanas lietā, kur tieši viņš esot bijis krāpšanā apsūdzētās Milanas Beļēvičas finanšu padomnieks un tagad nodarbojoties ar naudas izspiešanu, izmantojot arī detektīva licenci piesegam un VID apgūtās prasmes pasūtījumu galda vadīšanā.

Latvijas detektīvu sarakstā atrodams arī kāds Kaspars Podiņš. Var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, ka līdz pat 2023.gadam VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors bija kungs tieši tādā pašā vārdā un ar iesauku „Viskija ģīmis”.  Detektīvu sarakstā figurē arī Raimonds Rožkalns. Bijušā drošības iestāžu augsta līmeņa darbinieka Raimonda Rožkalna vārds figurējis arī malu medību skandālos un, ja tic mediju ziņām, tad viņš ticis pat pieķerts sadarbībā ar Krievijas armijas pretizlūkošanas priekšniekiem. Nu, tā teikt, nevainojama reputācija, lai saņemtu detektīva licenci.

Izrādās, ka šogad pavasarī tiesai nosūtīta viena zīmīga krimināllietas pret Valsts policijas amatpersonu un sertificētu detektīvu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Shēma vienkārša – cietušais kādā kriminālprocesā vēršas policijā, policists aizsūta pie sev zināma detektīva, bet detektīvs pēc tam policistam prasa dažādus krimināllietas materiālus, ko tas arī dod. Detektīvs saņem vairāk nekā 12 000 eiro un tagad kopā ar policistu gaida tiesu.

Tā nu sanāk, ka detektīva licence Latvijā ir kļuvusi par tādu kā oficiālu “pēcgaršu” mentu karjerai - ne vairs forma, bet saturs un metodes paliek tās pašas, piesedzoties ar detektīva licenci. Ar bijušajiem izmeklētājiem, muitniekiem un drošībniekiem kārtīgi sajauktā katlā burbuļo vecās saites, jaunie kontakti un slepeni pakalpojumi, kas legāli dēvējas par “informācijas vākšanu”. It kā viss likumīgi, bet smaržo pēc tā paša vecā mentu zaņķa un shēmas.

Taču te ne tikai smaržo pēc shēmas, bet smird pēc nepieciešamības uztaisīt kādu auditu visam tam sertificēto detektīvu sarakstam, lai novērstu, ka “mentu zaņķis” pārvēršas par vēl dziļāku purvu, kur viens otru piesedz un sistēma pati sevi sargā, dodot detektīviem pilnvaras un tiesības, kas apdraud patiesībā ikvienu Latvijas pilsoni.

Novērtē šo rakstu: