Mentu zaņķim savs kandidāts uz Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatu – bēdīgi slavenā narkoPrusaka vietā tiek domāts par Grišinu
Pietiek lasītājs26.11.2025.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijā vislielākā uzmanība tiek pievērsta Stambulas konvencijai un Zemkopības ministrijas atbalstam kokrūpniekiem, tikmēr klusiņām norisinās konkurss uz Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieka amatu.
Kā zināms, no 2026.gada 1.janvāra šī iestāde no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiks pārcelta Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
Iestāde, kuras pārziņā ir lietas, kas saistītas ar izvarīšanos no nodokļiem, kontrabandu un citiem jautājumiem, ir ietekmīga tiesībsargājoša institūcija. Tajā paralēli darba pienākumu veikšanai daudzi ir atraduši un izmantojuši iespējas pelnīt milzīgas summas, strādājot noziedznieku labā.
Patreiz NMP vadībā atrodas un amata sniegtās iespējas visaktīvāk izmanto tās patreizējais vadītājs Aigars Prusaks un viņa vietnieks Nauris Melderis par spīti aizdomām par iespējamu saikni ar organizēto noziedzību.
Šo cilvēku palikšanā amatā visvairāk ir ieinteresēti viņu "sadarbības partneri" valsts pārvaldē (piemēram, Kaspars Čerņeckis Finanšu ministrijā) un noziedzīgajā pasaulē (piemēram, cilvēks ar iesauku "Dolārs").
NMP direktora amata sniegtā vara un iespējas ir tik vērtīgas, ka arī A.Prusaks ir pieteicies konkursā. Viņam vislielāko atbalstu un padomus turpina sniegt iepriekšminētais K.Čerņeckis.
Bet par spīti K.Čerņecka centieniem un solījumiem A.Prusakam izredzes ieņemt NMP vadītāja amatu pēc 2026.gada 1.janvāra ir tikpat lielas kā nesen viņa novadniekam Jurim Stukānam konkursā uz ģenerālprokurora amatu.
Tā vietā aizkulisēs tiek apspriesta pašreizējā Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieka, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina kandidatūra.
Ja baumas atbilst patiesībai, ir svarīgi atgādināt sabierībai, kas ir šis cilvēks.
Andrejs Grišins, kurš Valsts policijā strādā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, visus šos gadus ir spējis vienlaicīgi gan strādāt kopā ar policijas darbiniekiem, kuri vēlāk izrādās noziedznieki, gan distancēties no tiem, kad tie tikuši pieķerti.
A.Grišina karjera, sākot jau no darbības bēdīgi slavenajā 12.nodaļā (autozādzības), saikni ar tuvāko padoto, nu jau par daudziem noziegumiem tiesāto augsta līmeņa policistu Andreju Sozinovu, un citiem Valsts policijas darbnieku paveiktajiem likumpārkāpumiem, līdz šim ir bijusi gandrīz neaptraipīta.
Tas liek uzdot loģisku jautājumu - vai tiešām A.Grišins, strādājot vairāk kā 30 gadus policijā, ne reizi nav spējis pamanīt sev apkārt un cieši blakus notiekošos savu kolēģu noziegumus vai arī viņš vienkārši ir bijis uzmanīgāks par pārējiem?
Kamēr mēs domājam iespējamās atbildes uz šo jautājumu, konkursa uz Nodokļu un muitas policijas direktora amatu komisijā ir iekļauts Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
Tā kā šobrīd Iekšlietu ministriju oficiāli vada ministrs, kurš vairāk aizņemts ar alkoholu un ēšanu, nav brīnums, ka to izmanto augsti stāvoši Valsts policijas darbnieki, kuri labprātāk par Nodokļu un muitas policijas vadītāju ieceltu kādu "pārbaudītu" kolēģi.
Tādēļ J.Bekmaņa darbs šo policistu uzdevumā ir pārliecināt pārējos konkursa komisijas locekļus, ka tieši Iekšlietu ministrijas kandidāts ir pats labākais.
Savukārt mūsu pienākums ir kārtējo reizi atgādināt, ka, ja aizkulisēs klīstošās baumas ir patiesas, Latvijas sabiedrība nav pelnījusi, ka vilkači uzplečos kārtējā ietekmīgā amatā iebīda savu sugas brāli, pat ja viņa mundieris ir šūts no teflona.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
