Mentu zaņķis darbībā: ja nav pasūtījuma, inspektore Borisenko nolemj – iznīcināšanas draudi nav „pelnījuši” kriminālprocesu
PIETIEK18.03.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien publicē īsu, bet izteiksmīgu dokumentu, kas demonstrē, kā tieši Latvijā darbojas mentu zaņķis, - Valsts policijas inspektores Janas Borisenko lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ar pamatojumu: iznīcināšanas draudi nav nekas nopietns un nav „pelnījuši” kriminālprocesu.
LĒMUMS par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu
Rīgā 2025.g. 06.martā
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas galvenā inspektore J.Borisenko izskatīja materiālu, kas reģistrēts 28.01.2025. Elektroniskajā notikumu žurnālā (turpmāk - ENŽ) ar Nr. 4743, par to, ka 22.01.2025. internetvietnes Twitter lietotājs @Kasatka_rfrf komentāros, iespējams, izteica draudus A.Sproģa ģiemenei,
KONSTATĒJA:
Valsts policijā saņemts un reģistrēts ar Nr. CA/7774 Aina Sproģa iesniegums par to, ka 22.01.2025. intemetvietnes Twitter lietotājs @Kasatka_rfrf komentāros, iespējams, izteica draudus viņa ģiemenei. Iesniegums izskatīšanai nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldei.
A.Sproģis iesniegumā norāda, ka vēlas ziņot par draudiem, kas tika vērsti pret viņu un viņa ģimeni, tostarp viņa sievu un viņu bērniem, publiskā veidā sociālajā vietnē Twitter.
Iesniedzējs norāda, ka 22.01.2025. sociālajā tīklā Twitter lietotājs ar segvārdu "Kasatka RURURU ZOV" (@Kasatka_rfrf) atstaja divus komentārus ar šādu saturu: “Молись сука - тебе, твоей жирной жене и детям пиздец", “Не гнида. Не люди - это ты и латышня вшивая. И я знаю кто ты. Ты сука первый на уничтожение.” A.Sproģis lūdz uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 132.panta. noskaidrot lietotāja “Kasatka RURURU ZOV" identitāti.
Krimināllikuma 132.pantā paredzēta atbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Nodarījuma objekts ir cilvēka dzīvības un veselības saglabāšanas intereses, jo draudi noslepkavot vai nodarīt smagu miesas bojājumu ir atzīstami par bīstamiem dzīvībai un veselībai. Ar draudiem šā panta izpratnē jāsaprot tāda vainīgā rīcība, kas pauž reālu apņemšanos noslepkavot citu personu vai nodarīt tai smagu miesas bojājumu.
Vērtējot personas rīcību, konstatēts, ka persona atstāja divus komentārus, personas rīcība nebija ilgstoša vai sistemātiska. Konkrētajā gadījumā personas rīcībā, proti, publiskā veidā atstājot komentārus sociālajā vietnē Twitter, nevar saskatīt reālu apņemšanos noslepkavot citu personu vai nodarīt tai smagu miesas bojājumu.
Izvērtējot materiāla izskatīšanas laikā iegūtās ziņas, secināms, ka notikušajā nav Krimināllikuma 132.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva, jo nav konstatēts to pazīmju kopums, kas paredzēts šajā normā, proti, iztrūkst noziedzīgā nodarījuma subjektīva puse - vainīga rīcība, kas pauž reālu apņemšanos noslepkavot citu personu vai nodarīt tai smagu miesas bojājumu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta „Atteikšanās uzsākt procesu" un 377.panta 2.punktu ..Izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva".
NOLĒMA:
1. Kriminālprocesa uzsākšanu atteikt;
2. Par pieņemto lēmumu paziņot ieinteresētajām personām, nosūtot pieņemtā lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu kopiju;
3. Izskaidrot ieinteresētajām personām pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas galvenā inspektore J.Borisenko.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
