Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies pirms kāda laika portālā Pietiek publicētā informācija, ka konkursā uz Nodokļu un muitas policijas (NMP) direktora amatu tiks virzīts līdzšinējais Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins.
Jau pats fakts, ka jau konkursa sākumposmā bija zināms, ka par NMPP direktoru tiks virzīts A.Grišins, nozīmē, ka šis ir bijis nevis konkurss, bet tikai tā imitācija.
Diemžēl plašsaziņas līdzekļu ziņu lentēs par A.Grišinu ir minēta tikai īsa viņa biogrāfija un fakts, ka viņam ir piešķirts II pakāpes Viestura ordenis un Ministru kabineta atzinības raksts.
Tomēr A.Grišins ir pelnījis, ka par viņu tiek sniegta nedaudz plašāka informācija. Par viņa karjeras sākumposmu autozādzību apkarošanas nodaļā un ar tām saistītām rebēm pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kā arī gadiem ilgušo apbrīnojamo tuvredzību kolēģu un padoto korupcijas un citu noziegumu izdarīšanā jau rakstīts iepriekš.
Daudzi lolo ilūzijas par A.Grišina godīgumu. Citi apbrīno viņa spēju nenotraipīt mundieri pat tajos brīžos, kad viņa tuvākie līdzgaitnieki tikuši pieķerti un notiesāti par visdažādākajiem noziegumiem. Zinošāki cilvēki tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū gan runā par A.Grišina augsto stāvokli tā saucamajā mentu "kooperatīvā", tādēļ apbrīnu un ilūzijas vajadzētu nomainīt ar citām sajūtām.
Pastāv pietiekami daudz informācijas par A.Grišina tuvāko līdzgaitnieku iesaisti visdažādākajos noziegumos. Fakts, ka A.Grišins nav nekad pieķerts, automātiski nenozīmē, ka viņs ir godīgs.
Patiesībā tas nozīmē tikai vienu no diviem. Vai nu A.Grišins ir tik slikts policists, ka 30 gadu laikā nekad nav spējis pamanīt nevienu no viņa tuvāko darbinieku darbībām un noziegumiem. Vai arī viņš mentu zaņķī, kas kā vēzis pārņēmis Latvijas tiesībsargājošās iestādes, līdz ar dažiem citiem personāžiem ieņem tik augstu pakāpienu mentu "kooperatīva" hierarhijā, ka spēj ieturēt pietiekami lielu distanci no melnā darba darītājiem.
Tādēļ tieši A.Grišina augstais stāvoklis mentu "kooperatīvā", unikālā spēja nepamanīt korupciju sev tuvāko darbinieku lokā un neiekrišana pat viskutelīgākajās situācijās kalpo par iemeslu, ka tieši šo cilvēku vilkači Latvijas tiesībsargājošajās iestādes vēlējās redzēt NMP vadībā.
Sava cilvēka ielikšana NMP direktora amatā gan A.Grišinam, gan viņa kolēgiem tagad pavērs vēl plašākus apvāršņus personīgās labklājības celšanai.
Lai gan par labklājību A.Grišinam nebūt nav jāsūdzas. Pat viņa tikai oficiālā amatpersonas deklarācija par liecina, ka viņš ir spējis uzkrāt ievērojamus līdzekļus - vairāk nekā 250 000 eiro ieguldījumu fondos, pāri par 50 000 eiro bankās un gandrīz 7000 eiro skaidrā naudā.
Ja paskatās A.Grišina ienākumu deklarācijās par iepriekšējiem gadiem, rodas gan daži jautājumi. Piemēram, kā viņam 2004.gadā ar bruto algu 8427 lati gadā izdevās gada laikā iekrāt 5000 latus skaidrā naudā?
Vai arī kādā veidā, viņam ar sievu 2005.gadā pa abiem kopā oficiāli pelnot aptuveni 1200 lati mēnesī (bruto), izdevās palielināt savus uzkrājumus par kopumā 9000 latiem?
No abu deklarācijām nevar īsti saprast, vai 2006.gadā abi iegādājās 1 mašīnu uz diviem vai 2 vienādas mašīnas, jo katrs savā deklarācijā norāda Nissan X-trail iegādi, tikai A.Grišins norāda darījuma summu 14 600 eiro, bet viņa sievas deklarācijā nekādi darījumi neparādās.
Paskatoties nesenākā pagātnē, varētu rasties pārliecība, ka līdz ar karjeras attīstību, izaugsmi piedzīvojušas arī A.Grišina spējas ieguldīt oficiālos ienākumus ieguldījumu fondos. Tomēr šī izaugsme nav bijusi viņa spējās aizpildīt ienākumu deklarācijas.
Grūti no A.Grišina ģimenes deklarācijām izskaidrot ne tikai savādos darījumus ar mašīnām, uzkrājumiem un skaidro naudu, bet arī viņu nekustamos īpašumus. Lai kā skatītos un domātu, nevar īsti saprast, kas tad īsti ir ar viņu ģimenes namīpašumiem. Vienam īpašumā, otrs lieto, tad kaut ko būvē, tad kaut ko nebūvē. Vienīgais, kas neparādās - gandrīz nekādi darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām.
Bet skaidrs ir viens - skaidro naudu A.Grišina ģimenē ofciāli visvairāk zeķē krāj sieva. Ja A.Grišins pirms divdesmit gadiem spēja pēkšņi radīt 5000 latus skaidrā naudā, šo nodarbi viņš pēc dažiem gadiem atmeta.
Tā vietā A.Grišina sievas deklarācijā visu šo gadu laikā parādās gandrīz pastāvīgi augoši skaidrās (un bezskaidrās) naudas uzkrājumi. Summas dažādās valūtās svārstās ap 20 000 - 30 000 eiro apmērā. Kā un kāpēc viņa to dara? No kurienes rodas dolāri un mārciņas?
Tikmēr pats A.Grišins savus oficiālo bagātību šobrīd tur galvenokārt ieguldījumu fondos. Skaidrā naudā viņam, salīdzinot ar sievu, ir tiešām maz līdzekļu - aptuveni 7000 eiro. Savukārt ieguldījumos viņš ir pārsniedzis 250 000 eiro robežu. Pieliekot klāt vairāk kā 50 000 eiro bankās, rodas pārliecība, ka A.Grišins, vismaz oficāli strādājot par policistu, atšķirībā no lielākās daļas VP darbnieku ir ceļā uz oficiālo pusmiljonu.
Protams, nav zināms par citiem A.Grišina iespējamiem uzkrājumiem. Daudzi citi viņam tuvi stāvoši cilvēki savu nelegāli gūtos ienākumus ir ieguldījuši nekustamajos īpašumos gan Latvijā, gan ārvalstīs, pārsvarā uz citu cilvēku vārdiem. Ieguldījumi tiek veikti arī biznesos un kriptovalūtās.
Bet, kamēr Latvijā toni nosaka A.Grišinam līdzīgās vecās raudzes tiesībsargi, pastāv ļoti maza iespēja, ka uzzināsim visu patiesību.
Toties pavisam drīz uzzināsim vēl pāris interesantas detaļas.
Pirmkārt, kas ieņems A.Grišina vietu Valsts policijā? Ko izvēlēsies VP priekšnieks Armands Ruks un viņa padomdevēji?
Lielāka skaidrība ir par narkotiku tranzīta lietā iekritušo, bet nesodīto līdzšinējo NMP vadītāju Aigaru Prusaku - viņam esot atrasta silta vietiņa vienā no tiesībsargājošajām iestādēm.
Savukārt vēl viens bēdīgi slavenais A.Prusaka vietnieks Nauris Melderis vēlas palikt NMP, lai saglabātu savus ienākumus gan NMP, gan ārpus tās.
Galarezultātā vienīgie bez A.Grišina un citiem vilkačiem uzplečos priecīgi var būt tikai daži nelegālo rūpalu darboņi. Mums pārējiem jāpieņem, ka narkotiku un citu kravu tranzīts turpināsies, tāpat arī atsevišķi nelegālo cigarešu un degvielas tirgoņi var uzelpot.
Toties mentiem tagad vairs nebūs jāprasa informācija, kas līdz šim bija tikai VID rīcībā, - no 2026.gada 1.janvāra pieeju tā visa būs A.Grišina un viņa kooperatīva biedru rīcībā.
Tādēļ varam atkal tikai jautāt sev - kā tas nākas, ka Latvijā, kurā ir tik daudzi labi, godīgi un profesionāli tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, toni nosaka ar organizēto noziedzību saauguši darboņi?
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
