Mentu zaņķis: Valsts policija paslepus pieņēmusi jaunus noteikumus par faktisku aizliegumu cilvēkiem fiksēt to, ko ar viņiem dara policijas telpās
PIETIEK29.07.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija paslepus pieņēmusi jaunus noteikumus par faktisku aizliegumu cilvēkiem fiksēt to, ko ar viņiem dara policijas telpās: oficiāli „Latvijas Vēstnesī” paziņojot, ka tiek atcelta policijas priekšnieka Armanda Ruka pavēle par šo aizliegumu, policija vienlaikus paklusām, bez publicēšanas „Latvijas Vēstnesī” ir pieņēmusi „iekšējos noteikumus” ar nosaukumu „Noteikumi par fotografēšanu, filmēšanu, audioierakstu veikšanu un video straumēšanu Valsts policijas telpās”, kuri saskaņoti ar „Vienotības” pārstāvja Riharda Kozlovska vadīto Iekšlietu ministriju. Pietiek šodien publicē šo dokumentu pilnībā.
Noteikumi par fotografēšanu, filmēšanu, audioierakstu veikšanu un video straumēšanu Valsts policijas telpās
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu
1. Iekšejie noteikumi nosaka fotografēšanas, filmēšanas, audioierakstu veikšanas un video straumēšanas kārtību Valsts policijā.
2. Valsts policijas struktūrvienību telpās ir aizliegta fotografēšana, filmēšana, audioierakstu veikšana un video straumēšana bez iepriekšēja saskaņojuma saņemšanas.
3. Iekšējie noteikumi neattiecas uz fotografēšanu, filmēšanu, audioierakstu veikšanu vai video straumēšanu un tā rezultātā iegūto personas datu apstrādi, ja to veic:
3.1. Valsts policijas nodarbinātais - amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai darbinieks, ar kuru noslēgts darba līgums, Valsts policijai noteikto uzdevumu izpildes ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3.2. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kas saņēmuši Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas saskaņojumu.
4. Valsts policijas nodarbinātajam ir pienākums informēt privātpersonu, kura Valsts policijas struktūrvienību telpās vēlas fotografēt, filmēt, veikt audioierakstu vai video straumēšanu, ka minētās darbības privātpersona var veikt tikai pēc Valsts policijas rakstveida saskaņojuma (turpmāk - saskaņojums) saņemšanas.
5. Saskaņojumu fotografēšanai, filmēšanai, audioieraksta veikšanai vai video straumēšanai sniedz Valsts policijas struktūrvienības, kuras telpās privātpersona vēlas
fotografēt, filmēt, veikt audioierakstu vai video straumešanu, priekšnieks (vadītājs) vai viņa noteikts nodarbinātais (turpmāk - amatpersona).
6. Saskaņojumu amatpersona noformē atzīmes veidā uz privātpersonas apliecinājuma par iegūtās informācijas izmantošanas mērķi un nolūku (turpmāk - Apliecinājums) (pielikums).
7. Valsts policijas nodarbinātais informē privātpersonu par nepieciešamību aizpildīt Apliecinājumu, lai saņemtu saskaņojumu, kā arī par saskaņojuma sniegšanas termiņu, un izsniedz personai aizpildīšanai Apliecinājuma divus eksemplārus vai informē par tīmekļa vietnes adresi, kurā Apliecinājuma veidlapa pieejama. Apliecinājuma veidlapas pieejamību struktūrvienībā nodrošina Valsts policijas struktūrvienības priekšnieks (vadītājs).
8. Amatpersona Apliecinājumu izskata:
8.1. ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no Apliecinājuma saņemšanas dienas, ja Apliecinājums iesniegts pirms plānotās fotografēšanas, filmēšanas, audioieraksta veikšanas vai video straumēšanas;
8.2. nekavējoties, ja Apliecinājums iesniegts plānotās fotografēšanas, filmēšanas, audioieraksta veikšanas vai video straumēšanas dienā.
9. Izskatot Apliecinājumā norādīto informāciju par plānotās fotografēšanas, filmēšanas, audioieraksta veikšanas vai video straumēšanas gaitā iegūstamo datu apstrādes mērķi, izmantošanas nolūkiem un plānoto datu nodošanu trešajām personām, ņem vērā šādus kritērijus:
9.1. personu datu aizsardzības prasības;
9.2. ietekmi uz Valsts policijas nodarbināto dienesta (darba) pienākumu un Valsts policijas uzdevumu netraucētu izpildi.
10. Pēc Apliecinājuma izskatīšanas amatpersona izdara uz tā atzīmi, vai tas:
10.1. ir saskaņots;
10.2. ir saskaņots ar nosacījumu, norādot konkrētus nosacījumus, kas jāievēro fotografēšanas, filmēšanas, audioieraksta veikšanas vai video straumēšanas laikā, un attiecīgo ierobežojumu pamatojumu;
10.3. nav saskaņots, norādot fotografēšanas, filmēšanas, audioieraksta veikšanas vai video straumēšanas aizlieguma pamatojumu.
11. Amatpersona pēc Apliecinājuma izskatīšanas un atzīmes izdarīšanas uz tā, Apliecinājumu ievieto dokumentu vadības sistēmā un nodod Valsts policijas datu aizsardzības speciālistam, kā arī informē privātpersonu par pieņemto lēmumu un nodrošina Apliecinājuma viena eksmeplāra izsniegšanu privātpersonai.
12. Valsts policijas nodarbinātais, konstatējot, ka privātpersona veic darbības, kas rada aizdomas, ka tiek veikta nesaskaņota filmēšana, fotografēšana, audioieraksta veikšana vai video straumēšama, nekavējoties pieprasa privātpersonai pārtraukt nesaskaņoto rīcību.
13. Ja privātpersona atsakas pārtraukt nesaskaņoto rīcību, Valsts policijas nodarbinātais pieprasa privātpersonai atstāt Valsts policijas telpas.
14. Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Nodrošinājuma pārvalde nodrošina informatīvo norāžu “Bez saskaņošanas Valsts policijas telpās fotografēt, filmēt, veikt audioierakstu aizliegts” izgatavošanu un izvietošanu labi redzamā vietā Valsts policijas struktūrvienību lietošanā esošajās ēkās.
Saskaņots ar Iekšlietu ministriju 2025. gada 17. jūnijā.
Priekšnieka p. i. Andris Zellis
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
