Iesaki rakstu: 
Cilvēku pašapziņa un aktivitāte palielinās. Tas nozīmē, ka dienas kārtībā nāks praktiski jautājumi. Kā taisnīgi organizēt sabiedriskos pakalpojumus un piegādes, lai viss dzīvei nepieciešamais būtu pieejams pietiekamā daudzumā un labā kvalitātē? Kā panākt minimālas izmaksas un novērst sabiedriskās naudas izzagšanu un korupciju?
Šie jautājumi attiecas uz sabiedrības finansēm, ko veido galvenokārt ar nodokļu palīdzību. Rezultātā veidojas budžeta kopējais katls, ko cilvēku muļķošanai vēl sadala mazākos katliņos. Šī katla saturu budžeta silei pietuvinātie izmanto pēc saviem ieskatiem. Budžeta likums atgādina fikciju, tā izpilde ir atkarīga no tik daudziem faktoriem, ka tos zina tikai īpaši izredzēti ierēdņi.
Nodokļu sistēma droši vien ir visvairāk kritizētā un reizē vispretīgākā esošās sistēmas sastāvdaļa. Naudu atņem vispirms tiem, kuri nespēj pretoties. Ar nodokļu palīdzību iznīcina mazo biznesu, kas ir cilvēciskas sabiedrības pamats. Savukārt lielo uzņēmumu un banku vadība var paļauties uz budžeta finansējumu, lai kompensētu viņu pašu izzagtos līdzekļus. Ar korupcijas palīdzību pie budžeta naudas tiek noziedznieki. Korupcijas shēmas pakalpojumiem, darbiem un piegādēm iestrādā budžeta projektos, un tā tas turpinās no gada uz gadu.
Budžeta naudas mēdz izniekot nevajadzīgiem un muļķīgiem mērķiem. Piemēram, normāls cilvēks neiztērēs savu uztura naudu, lai iegādātos atpūtas ceļojumu uz siltām zemēm. Turpretim no ierēdņa vai deputāta viedokļa šāda loģika nestrādā. Tā taču nav viņu nauda, ko viņi dala.
Cilvēciska sabiedrība veido savas finanses, balstoties uz vienkāršiem, cilvēciski loģiskiem principiem, saglabājot pilnu kontroli pār līdzekļu izlietojumu.
Pirmkārt, ikviens cilvēks spēj patstāvīgi izlemt, kādiem mērķiem viņš tērēs savu naudu. Samērojot savus ienākumus, uzkrājumus un iespējas ar savām vajadzībām, cilvēks, ģimene, kopiena, pašpārvalde utt. ieņem lēmumu, kādus projektus viņi veiks. Piemēram, ja izlemts, ka gada laikā jāizbūvē ūdensvads, tad bankā tiek atvērts atsevišķs "ūdensvada konts". Ikviens cilvēks, ģimene utt. precīzi zina, cik daudz naudas ikmēneša maksājumu veidā viņi šajā kontā ieskaitīs.
Otrkārt, ikvienam cilvēkam ir pārliecība, ka viņa nauda tiks izlietota tikai noteiktajam mērķim. Šādu pārliecību viņam nodrošina līgums, kas noslēgts ar attiecīgās kopienas, pašpārvaldes utt. vadītāju, kurš ar atbildību un par atlīdzību ir apņēmies projektu veikt. Turpinot iepriekšējo piemēru, varam būt droši, ka tiks būvēts tieši ūdensvads, nevis, piemēram, "izcilības centrs".
Treškārt, ikvienam cilvēkam, kurš piedalās un maksā ūdensvada projektā, jebkurā laikā ir pieejama pilna informācija par "ūdensvada konta" stāvokli, ieskaitot visus maksājumus uz/no konta, un maksājumu bilance. Līdz ar to cilvēkam ir aptuveni 70% informācijas par projekta gaitu, bet atlikušos 30% - tehniskās detaļas viņš var noskaidrot pie projekta vadītāja. Ja kāds no projekta dalībniekiem nepilda savus pienākumus, situācija ir skaidra ikvienam. Pret šo dalībnieku var pielietot sankcijas bez liekas jezgas un tiesāšanās, esošā līguma un kopienas noteikumu robežās. Šīs informācijas pieejamība dod arī pārliecību, ka "ūdensvada konta" nauda tiks izlietota tikai paredzētajam mērķim. No konta nebūs iespējams pārskaitīt naudu, piemēram, praida finansēšanai.
Minētais piemērs ar ūdensvadu mazas kopienas teritorijā ir vienkāršs. Tomēr arī lielāku projektu gadījumā, ko finansē pilsētas, rajoni un valsts, minēto principu iespējams realizēt bez būtiskiem sarežģījumiem.
Tas der arī valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu finansēšanai. Šajā gadījumā informācija par priekšnieku, direktoru, prokuroru, vēstnieku, prezidentu utt. izmaksām ir pieejama ikvienam valsts pilsonim. Kopā ar oficiālo un mediju informāciju par attiecīgo amatpersonu sasniegumiem, ikvienam pilsonim ir pilna informācija par viņu atbilstību, kā saka, "value for money". Droši vien lēmumus par personālijām būs iespējams pieņemt bez lielām domstarpībām.
Īsi formulējot iepriekš minēto vispārīgā veidā, sabiedrības vadības standarta 7. punkts papildināts ar budžeta kontu sistēmas aprakstu. Standarts ir krievu un angļu valodās.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
