Mērkaķa ātrumā tiek virzīts apšaubāmais ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kamēr Saeima nav paspējusi reaģēt
PIETIEK25.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Saeima pieprasījusi informāciju, kāpēc par valsts naudu jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas, valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs mērkaķa ātrumā jau cenšas noslēgt līgumu.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi pārfotografēta tabula, paklusām jau ir noslēdzies VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) pēkšņais un acīmredzami iepriekš „sarunātais” konkurss par pilnīgi nevajadzīgu 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkumu, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš zināmais - Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade.
Jau rakstīts, ka nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu. Tomēr pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu.
Pirms nedēļas komisijas deputāte, agrākā Finanšu policijas priekšnieka vietniece, atvaļinātā pulkvede Ļubova Švecova rakstīja: “Izpētot izskanošo informāciju par vasarā izsludināto tehniskās sals iepirkumu Latvijas Autoceļu Uzturētāja vajadzībām rudens-ziemas sezonām, saskatīju korupcijas riskus un apšaubāmu valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Informācija ir pieprasīta!”
Informācija Saeimā bija jāiesniedz līdz 22. maijam, kas bija piektdiena, taču Pietiek avoti ziņo, ka LAU atbildes vēl nebija iesniegtas līdz pat pirmdienas pusdienlaikam. Iemesls ziņu neiesniegšanai noteiktajā termiņā varētu būt tāds, ka mērkaķa ātrumā tiek steidzināta līguma noslēgšana, lai Saeimu varētu nostādīt fakta priekšā — līgums par piegādi jau noslēgts.
To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts 30 dienas, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, vinnējis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja – ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus. Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Pirms diviem gadiem LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors reģionālajam portālam ValmierasZinas.lv bija teicis tieši pretējo tam, ko LAU dara tagad: “Jo vairāk naudas tiek iztērēts ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk līdzekļu atliek ceļu uzturēšanai un labošanai vasaras sezonā. [Modernizējot kaisīšanas tehniku, tiek] samazināts sāls daudzums, ko kaisa uz brauktuves. Tādā veidā tiks samazināti izdevumi un kaitējums dabai, ko rada ceļmalās nonākušais sāls.”
Līdz ar to šobrīd R. Nešpora vadībā LAU gatavojas darīt tieši pretējo tam, ko deklarēja iepriekš — cenšas iztērēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vasaras remontdarbiem iepirktu sāli, kas gulēs noliktavās gadu, bet varbūt pat divus līdz izlietošanai (pie nosacījuma, ka LAU vispār saglabās savas esošās funkcijas no nākamā gada).
R. Nešpora vadītais LAU tagad rīkojas diametrāli pretēji uzņēmuma padomes priekšsēdētāja (kurš uzrauga uzņēmuma darbu, bet ikdienas norisēs neiejaucas) Ulda Reimaņa pirms mēneša ar gandarījumu rakstītajam, ka tiks intensificēti ceļu remonti tieši lauku apvidos: “Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti [tikai] 22,7 milj. eiro, veidojot ietaupījumu 7,6 milj. apmērā. Kopumā līdzekļi 10,8 milj. eiro apmērā, t.sk. šīs ziemas sezonas ietaupījums un 2018. gada peļņa 3,2 milj. eiro, tiks novirzīti avārijas stāvoklī esošajiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot braukšanas apstākļus un pagarinot autoceļu kalpošanas laiku!”
Avoti:
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
