Iesaki rakstu: 
Pēc pamācošās epizodes ar “TV Rain” (“Doždj”) stratēģiskais mērķis var būt tikai viens – pēc iespējas samazināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā. Mēs negribam pie mums redzēt nekādus terorismu atbalstošās valsts pilsoņus, ieskaitot tā dēvētos opozicionārus! Mums pietiek, ko ņemties ar pašu elksniņiem un bartaševičiem. Konsekventi sekojot šim mērķim, pēc apraides atļaujas anulēšanas visiem “TV Rain” darbiniekiem – Krievijas pilsoņiem – jāatņem arī uzturēšanās atļaujas, un tie jāizraida no valsts.
Noris eksistenciāls karš par Ukrainas un visas Rietumu civilizācijas „būt vai nebūt”, kurā zaudējums var nozīmēt arī Latvijas valsts pastāvēšanas beigas un latviešu nācijas bojāeju. Ja “TV Rain” grib darboties Latvijā, tad viņiem katru dienu savos raidījumos ir jānolād krievu mātes un sievas, kas sūta savus dēlus un vīrus “peļņā” uz Ukrainas karu, nevis jāaicina gādāt vilnas zeķes slepkavu armijas karotājiem, bet jānovēl tiem nomirt kā žurkām frontes ierakumu dubļos.
Tikai tā! Ja krievu medijs vēlas šeit strādāt, tam jābūt lielākam Putina režīma un Krievijas imperiālistiskā kara nosodītājam nekā latvieši paši.
Pagaidām mēs “TV Rain” galvenā redaktora personā redzam tikai narcisistiski augstprātīgu Maskavas kundziņu, kas no sirds nesaprot, ko tie provinciālie aborigēni viņa kanālam piekasās par kaut kādiem valodas celiņiem. Varu mierīgi iedomāties, ka šis kundziņš pēc laika transformēsies par niknāko impēristu un Latvijas nīdēju.
“TV Rain” atbalstam sacēlusies Krievijas opozīcija un ar to saistītie mediji. Vladimirs Milovs no Navaļnijam pietuvināto loka soctīklos pat sāka draudēt, ka “vecākie biedri” mūs par “TV Rain” slēgšanu pārmācīšot. Izskatās, viņš draudu valodu labi iemācījies no Putina.
Skandāls ap “TV Rain” nostrādājis arī savu pozitīvo lomu – viens otrs Krievijas opozicionārs izgaismojis savu totalitāro un impērisko būtību. Skaļā jezga arī raidījusi signālu, lai visa Krievija un opozicionāri emigrācijā skaidri zina, ka Krievijas pilsoņiem Latvijā vairs nav ko meklēt. Ir apzināti jākultivē Latvijas kā Krievijas pilsoņiem nelabvēlīgas valsts tēls!
Atzīsim, ka sākotnējā ideja par Latviju kā Krievijas opozīcijas centru ir izrādījusies kļūdaina.
Kas ir krievu opozicionāri? Tie paši impēristi, tikai pagaidām vēl nenokļuvuši pie varas. Vai mums patiešām nepieciešams, lai Latvija kļūst par pleķīti, kur viņi, siekalas šķaidīdami un savā starpā skaļi bļaustīdamies, strīdas, “kā mums labāk ierīkot Krieviju”? Vai arī mēs labāk gribētu, lai šie biedri aizvācas un Latvijā iestājas miers un klusums?
Turklāt šie krievu “ģermokrāti” nekad nenokļūs pie varas Krievijā. Pēc būtības krievu opozicionāri ir gudri runājošu ļaužu pulciņi, piesātināti ar Putina aģentiem bez mazākajām praktiskās darbības spējām. Krievijā varu iegūst nevis ar muldēšanu, bet ar enerģisku sviedrainu kulaku vicināšanu un trāpīgiem mauzera šāvieniem. Kā to uzskatāmi nodemonstrēja boļševiki 1917. gadā.
Izskatās, ka Krievijā pamazām cementējas Ziemeļkorejas tipa režīms, ko šai nācijai, var gadīties, nāksies izturēt vēl ilgi. Nu ko, krievi paši sev ir nopelnījuši šo bandītu varu!
Bet tas nozīmē, ka mums un visai Eiropai ir steidzami jānolaiž dzelzs priekškars, lai Krievijas pilsoņi te vairāk neparādītos.
Protams, ar izņēmumiem, ko katrā konkrētā gadījumā var izlemt valdība. Jo gandrīz katrs Krievijas pilsonis, kā mēs to tagad redzam, ir kā mazs kremlītis un nes sevī Krievijas impērisko ideju, pats to nemaz īsti neapzinoties.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
