Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzturētā tranzīta biznesa biedrība "Baltijas asociācija -  Transports un loģistika" (BATL) iestājas pret Satiksmes ministrijas valdībai piedāvāto ostu pārvaldības reformu. Publicējam R. Meroni dāsni apmaksāto BATL vadītāju vēstuli - līdz gruntij nolaisto Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvju, brāļu Landmaņu kopā ar dāsni apmaksātiem juristiem sacerēto pamatojumu, kāpēc Latvijas valstij piederošo ostu pārvaldība neesot jāmaina, jo viss esot gana labi.

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” (turpmāk BATL) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un konstatējusi, ka sagatavotais likumprojekts kardināli izmaina Latvijas lielo ostu darbību un tranzīta nozari kopumā:

- pilnībā tiek izmainīta Latvijas lielo ostu pārvaldība, kurā līdz galam neizprotama loma ir atvēlēta pašvaldībai, kuras teritorijā notiek saimnieciskā darbība, un nav ne mazākās sinerģijas ar ostu lietotājiem;

- ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu, kas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības un investīcijas vidi Ventspils un Rīgas ostās;

- ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spēj nodrošināt tirgus, līdz ar to tiek pārkāpti brīvas un godīgas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzējus no tā.

Pretēji Satiksmes ministrijas publiskajiem apgalvojumiem BATL kā ostas lietotāju pārstāvim, nav atbildes, kā šādi grozījumi palīdzēs uzlabot situāciju tranzīta nozarē, kā tā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielajām Latvijas ostām, kā arī uzlabos zemo konkurētspēju starp kaimiņvalstu ostām.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82.punkts paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Piedāvātās likuma izmaiņas ir daudz plašākas par valdības deklarācijā ierakstīto un tās paredz ostām arī nodarboties ar komercdarbību, kas paver iespēju valsts kapitālsabiedrībai būtiski iejaukties privāto tiesību jomā.

Ja ostām likums piešķirs tiesības pašām sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbību, tām iegūstot valsts kapitālsabiedrības statusu, tad, pirmkārt, ostu darbībā potenciāli tiks radīts valsts monopolstāvoklis, jo ostām, kā kapitālsabiedrībām šie likuma grozījumi tiešā veidā ļaus pašām veikt attiecīgo komercdarbību, līdz ar ko, ievērojot, piemēram, privātautonomijas principu tām nebūs pienākums slēgt līgumus ar komersantiem.

Otrkārt, ostām kā stratēģiskajiem valsts objektiem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības jomā būtu jāpaliek publisko tiesību subjektiem. Pretējā gadījumā valsts intereses šajās jomās būtiski tiek apdraudētas.

Likuma grozījumos vispār nav paredzēts uzlabot sinerģiju starp ostas lietotājiem un Rīgas un Ventspils ostas pārvaldēm.  Nav atrunāts pat mehānisms, kā ievēros Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto.

 Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas apspriedes koalīciju partijas Attīstības komitejās un sadarbības sanāksmē, kā arī atsevišķa saruna ar Liepājas pārstāvjiem, bet, neskatoties uz to, ka tas ietekmēs visus tranzīta nozarē iesaistītos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi. Arī pēc likumprojekta izstrādes, mums, kā nozares asociācijai, tas netika izsūtīts ierosinājuma izteikšanai.

Publiskai apspriešanai likumprojekts izsludināts 30.06.2020., publicējot to Satiksmes ministrijas interneta vietnē www.sam.gov.lv, un priekšlikumi iesniedzami līdz 14.07.2020. Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē (Ostu padome) šis likumprojekts tiks skatīts 15.07.2020. Tas nozīmē, ka Ostu padome to skatīs bez apkopotiem, izanalizētiem un apspriestiem priekšlikumiem, kas neļaus objektīvi izvērtēt sagatavoto likumprojektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atlikt 15.07.2020 Ostu padomē izskatāmo jautājumu Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, līdz tiek apkopoti un apspriesti visi priekšlikumi, no kuriem tikai labākie būtu jāiestrādā likuma grozījumos.

Biedrības “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” priekšlikumi:

SM sagatavotais likuma grozījums

BATL piedāvātais likuma grozījums

Apraksts

7.panta 3.daļas 6.punkts:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem, vai arī sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;”

7.panta 3.daļas 6.punktu:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem.

Iestrādāt likumā, ka Ostām jādarbojas  atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Piedāvājam svītrot iespēju pašai pārvaldei nodarboties ar komercdarbību. Ostām jādarbojas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Ja tiks atstāts uzstādījums, ka Ostu kapitālsabiedrības pašas drīkst nodarbosies ar komercdarbību, pastāv milzīgs risks vēl vairāk samazināt jau tā slikto tranzīta koridora konkurētspēju. Ostu kapitālsabiedrību valdei būs jānodrošina peļņa (viens no labas pārvaldības rādītājiem), kuru iespējams arī nodrošināt caur dažādu maksu celšanu, iejaukšanos privātajā sektorā, uz nevienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem pārņemt dažādus privātā sektora pakalpojumus. Šāds regulējums ir riskants gan esošajiem, gan potenciālajiem investoriem, kas tikai pasliktinās investora vidi ostās. Bez tam, Ostu kapitālsabiedrības pašām veicot gan publiskās, gan privātās funkcijas var veidoties attiecīgu pakalpojumu monopols. Līdzīgi kā tas ir ar AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ), kur daļa pakalpojumu ir nodota meitas kompānijai AS “LDz Cargo”, kas savukārt tālāk tos kā ekskluzīvos pakalpojumus sniedz klientiem kuras tirgū pašai jākonkurē. Tādā veidā mākslīgi iespējams regulēt tirgu un nepamatoti palielināt pakalpojuma cenas.

Jau gadiem ilgi privātais sektors ir norādījis uz nepamatoti augsto dzelzceļa infrastruktūras maksu, “zelta jūdzi” pierobežas posmā, ekskluzīviem un dārgiem pakalpojumiem ko visu nodrošina valsts kapitālsabiedrība LDZ. Tas arī ir iemesls apgrūtinātai kravu piesaistei, jo potenciālajiem klientiem Latvijas tranzīta koridors ir par dārgu. Neskatoties uz to, tiek veidotas arī kapitālsabiedrības ostās, kurām tā pat kā LDZ galvenais uzdevums būs pelnīt, un tas viennozīmīgi nozīmē Latvijas tranzīta koridora sadārdzināšanos.

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, velkoņu pakalpojumus, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

Piedāvājam svītrot no Ostu kapitālsabiedrību noteiktajiem maksu pakalpojumiem velkoņu pakalpojumus.

Šāds pakalpojums tiek nodrošināts brīvos tirgus apstākļos un ar šo pakalpojumu saņemšanu tirgū nekad nav bijušas problēmas. Nosakot velkoņu pakalpojumus par Ostas kapitālsabiedrības maksas pakalpojumiem tām tiek ļauts veikt komercdarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū arī vienpersoniski, nekonkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem. Tā būs valsts kapitālsabiedrības tiešā iejaukšanās tirgū, kas var beigties ar privātā pakalpojuma sniedzēja aiziešanu no tirgus, vai tiem vispār netiek dota piekļuve šādam tirgum un tas būs pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulai Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, noteiktajam - sekmēta vairāku ostas pakalpojumu sniedzēju darbība ostā, kā arī atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.

Velkoņu pakalpojumu sniegšanas ekskluzīvo tiesību nodošana Ostu kapitālsabiedrībām nav pieļaujama jo tā ir pretrunā arī ar Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

Sinerģijas stiprināšana starp Ostu kapitālsabiedrībām un ostu lietotājiem.

Rīgas un Ventspils ostu pārvaldēs (pretēji Liepājas SEZ, kur ostas lietotāju pārstāvis ir pārstāvēts valdē) nav atbilstoša mehānisma sadarbībai ar tās ostas lietotājiem. Ostu lietotājiem ir noteikti pienākumi, bet nav dotas tiesības līdzdarboties ostu attīstībā.

Pirmās tiesības parādījās no 2019.gada 24.marta, kad ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto. Par šīs regulas piemērošanu atbildīga ir katra ostas pārvalde, jo kopējs regulas piemērošanas mehānisms nekādos normatīvajos dokumentos nav izstrādāts un iekļauts. Līdzšinējā regulas ievērošanas prakse Ventspils brīvostas pārvaldē ir neapmierinoša un nevienlīdzīga. Kā pēdējo uzskatāmāko piemēru varam minēt Ventspils brīvostas valdes 2019.gada 17.maijā pieņemto lēmumu Nr.5/4 "Par izmaiņām Ventspils brīvostas noteikumos". Noteikumu izmaiņas saistītas ar vides jautājumiem un to izpilde prasa nozīmīgas investīcijas ostas lietotājiem. Ostas lietotāji par to tika informēti pēc lēmuma pieņemšanas 2019.gada 30.maijā un arī BATL par to uzzināja tikai no saviem biedriem. Līdz ar to lēmums tika balstīts tikai uz vienpusēju informāciju un iekļautās normas nav izpildāmas.

Uzskatām, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja ostas lietotāju pārstāvja tieša iesaistīšanās Ostu kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tādā veidā tiktu stimulēts dialogs un informācijas apmaiņa, kas nodrošinātu objektīvu informāciju par darbu ostā, tās nepieciešamajiem uzlabojumiem, investīciju efektīvāku atdevi u.t.t. Ostu attīstībā būtu ieinteresēti gan Ostu kapitālsabiedrības, gan ostu lietotāji. Arī pasaules praksē ir daudzi piemēri, kur ostu lietotāju izvirzīti pārstāvji cieši darbojas ostu pārvaldēs.

Mehānismi var būt dažādi, kurus nepieciešams apspriest un izstrādāt, piemēram:

Ostu lietotāji izvirza savu pārstāvi Ostu kapitālsabiedrību valdēs. Tas var būt ostu lietotāju sabiedriskās organizācijas vadītājs, vai šīs organizācijas rīkota konkursa rezultātā nozīmēta persona;

Valdes locekļa pienākumos tiek noteikta sadarbības veicināšana ar ostas lietotāju sabiedriskajām organizācijām;

Līdzīgi kā Liepājā SEZ likumu grozījumos paredzēts, izvirza ostas lietotāju pārstāvi padomē;

Diskusijas rezultātā ir jāatrod labākais mehānisms un jāiestrādā piedāvātajos likuma grozījumos.

Kopumā BATL atbalsta iniciatīvu uzlabot Lielo ostu pārvaldes darbu,  ieviešot labas pārvaldības principus, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu, nodrošinot politisko neatkarība, bet galvenais tās pašmērķis nedrīkst būt komercpakalpojumu veikšana un peļņas gūšana, kas savukārt negatīvi ietekmētu investīciju vidi un tranzīta koridora konkurētspēju.

Novērtē šo rakstu:

19
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...