Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzturētā tranzīta biznesa biedrība "Baltijas asociācija -  Transports un loģistika" (BATL) iestājas pret Satiksmes ministrijas valdībai piedāvāto ostu pārvaldības reformu. Publicējam R. Meroni dāsni apmaksāto BATL vadītāju vēstuli - līdz gruntij nolaisto Ventspils ostas uzņēmumu pārstāvju, brāļu Landmaņu kopā ar dāsni apmaksātiem juristiem sacerēto pamatojumu, kāpēc Latvijas valstij piederošo ostu pārvaldība neesot jāmaina, jo viss esot gana labi.

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” (turpmāk BATL) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un konstatējusi, ka sagatavotais likumprojekts kardināli izmaina Latvijas lielo ostu darbību un tranzīta nozari kopumā:

- pilnībā tiek izmainīta Latvijas lielo ostu pārvaldība, kurā līdz galam neizprotama loma ir atvēlēta pašvaldībai, kuras teritorijā notiek saimnieciskā darbība, un nav ne mazākās sinerģijas ar ostu lietotājiem;

- ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu, kas negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības un investīcijas vidi Ventspils un Rīgas ostās;

- ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spēj nodrošināt tirgus, līdz ar to tiek pārkāpti brīvas un godīgas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzējus no tā.

Pretēji Satiksmes ministrijas publiskajiem apgalvojumiem BATL kā ostas lietotāju pārstāvim, nav atbildes, kā šādi grozījumi palīdzēs uzlabot situāciju tranzīta nozarē, kā tā nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp lielajām Latvijas ostām, kā arī uzlabos zemo konkurētspēju starp kaimiņvalstu ostām.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82.punkts paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Piedāvātās likuma izmaiņas ir daudz plašākas par valdības deklarācijā ierakstīto un tās paredz ostām arī nodarboties ar komercdarbību, kas paver iespēju valsts kapitālsabiedrībai būtiski iejaukties privāto tiesību jomā.

Ja ostām likums piešķirs tiesības pašām sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbību, tām iegūstot valsts kapitālsabiedrības statusu, tad, pirmkārt, ostu darbībā potenciāli tiks radīts valsts monopolstāvoklis, jo ostām, kā kapitālsabiedrībām šie likuma grozījumi tiešā veidā ļaus pašām veikt attiecīgo komercdarbību, līdz ar ko, ievērojot, piemēram, privātautonomijas principu tām nebūs pienākums slēgt līgumus ar komersantiem.

Otrkārt, ostām kā stratēģiskajiem valsts objektiem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības jomā būtu jāpaliek publisko tiesību subjektiem. Pretējā gadījumā valsts intereses šajās jomās būtiski tiek apdraudētas.

Likuma grozījumos vispār nav paredzēts uzlabot sinerģiju starp ostas lietotājiem un Rīgas un Ventspils ostas pārvaldēm.  Nav atrunāts pat mehānisms, kā ievēros Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto.

 Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas apspriedes koalīciju partijas Attīstības komitejās un sadarbības sanāksmē, kā arī atsevišķa saruna ar Liepājas pārstāvjiem, bet, neskatoties uz to, ka tas ietekmēs visus tranzīta nozarē iesaistītos komersantus, apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi. Arī pēc likumprojekta izstrādes, mums, kā nozares asociācijai, tas netika izsūtīts ierosinājuma izteikšanai.

Publiskai apspriešanai likumprojekts izsludināts 30.06.2020., publicējot to Satiksmes ministrijas interneta vietnē www.sam.gov.lv, un priekšlikumi iesniedzami līdz 14.07.2020. Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē (Ostu padome) šis likumprojekts tiks skatīts 15.07.2020. Tas nozīmē, ka Ostu padome to skatīs bez apkopotiem, izanalizētiem un apspriestiem priekšlikumiem, kas neļaus objektīvi izvērtēt sagatavoto likumprojektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atlikt 15.07.2020 Ostu padomē izskatāmo jautājumu Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, līdz tiek apkopoti un apspriesti visi priekšlikumi, no kuriem tikai labākie būtu jāiestrādā likuma grozījumos.

Biedrības “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” priekšlikumi:

SM sagatavotais likuma grozījums

BATL piedāvātais likuma grozījums

Apraksts

7.panta 3.daļas 6.punkts:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem, vai arī sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;”

7.panta 3.daļas 6.punktu:

“6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem.

Iestrādāt likumā, ka Ostām jādarbojas  atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Piedāvājam svītrot iespēju pašai pārvaldei nodarboties ar komercdarbību. Ostām jādarbojas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;

Ja tiks atstāts uzstādījums, ka Ostu kapitālsabiedrības pašas drīkst nodarbosies ar komercdarbību, pastāv milzīgs risks vēl vairāk samazināt jau tā slikto tranzīta koridora konkurētspēju. Ostu kapitālsabiedrību valdei būs jānodrošina peļņa (viens no labas pārvaldības rādītājiem), kuru iespējams arī nodrošināt caur dažādu maksu celšanu, iejaukšanos privātajā sektorā, uz nevienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem pārņemt dažādus privātā sektora pakalpojumus. Šāds regulējums ir riskants gan esošajiem, gan potenciālajiem investoriem, kas tikai pasliktinās investora vidi ostās. Bez tam, Ostu kapitālsabiedrības pašām veicot gan publiskās, gan privātās funkcijas var veidoties attiecīgu pakalpojumu monopols. Līdzīgi kā tas ir ar AS “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ), kur daļa pakalpojumu ir nodota meitas kompānijai AS “LDz Cargo”, kas savukārt tālāk tos kā ekskluzīvos pakalpojumus sniedz klientiem kuras tirgū pašai jākonkurē. Tādā veidā mākslīgi iespējams regulēt tirgu un nepamatoti palielināt pakalpojuma cenas.

Jau gadiem ilgi privātais sektors ir norādījis uz nepamatoti augsto dzelzceļa infrastruktūras maksu, “zelta jūdzi” pierobežas posmā, ekskluzīviem un dārgiem pakalpojumiem ko visu nodrošina valsts kapitālsabiedrība LDZ. Tas arī ir iemesls apgrūtinātai kravu piesaistei, jo potenciālajiem klientiem Latvijas tranzīta koridors ir par dārgu. Neskatoties uz to, tiek veidotas arī kapitālsabiedrības ostās, kurām tā pat kā LDZ galvenais uzdevums būs pelnīt, un tas viennozīmīgi nozīmē Latvijas tranzīta koridora sadārdzināšanos.

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, velkoņu pakalpojumus, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

7.panta 3.daļu papildina ar 11.punktu:

“11) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, veic citus maksas pakalpojumus, tostarp infrastruktūras apsaimniekošanu, navigācijas un tehnisko līdzekļu uzturēšanu, ledus laušanu, avārijas seku likvidēšanu, hidrogrāfiskos mērījumus, loču transfēru, loču pakalpojumu un navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu ostā un ostas pievedceļos.”

Piedāvājam svītrot no Ostu kapitālsabiedrību noteiktajiem maksu pakalpojumiem velkoņu pakalpojumus.

Šāds pakalpojums tiek nodrošināts brīvos tirgus apstākļos un ar šo pakalpojumu saņemšanu tirgū nekad nav bijušas problēmas. Nosakot velkoņu pakalpojumus par Ostas kapitālsabiedrības maksas pakalpojumiem tām tiek ļauts veikt komercdarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū arī vienpersoniski, nekonkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem. Tā būs valsts kapitālsabiedrības tiešā iejaukšanās tirgū, kas var beigties ar privātā pakalpojuma sniedzēja aiziešanu no tirgus, vai tiem vispār netiek dota piekļuve šādam tirgum un tas būs pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulai Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību, noteiktajam - sekmēta vairāku ostas pakalpojumu sniedzēju darbība ostā, kā arī atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.

Velkoņu pakalpojumu sniegšanas ekskluzīvo tiesību nodošana Ostu kapitālsabiedrībām nav pieļaujama jo tā ir pretrunā arī ar Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

Sinerģijas stiprināšana starp Ostu kapitālsabiedrībām un ostu lietotājiem.

Rīgas un Ventspils ostu pārvaldēs (pretēji Liepājas SEZ, kur ostas lietotāju pārstāvis ir pārstāvēts valdē) nav atbilstoša mehānisma sadarbībai ar tās ostas lietotājiem. Ostu lietotājiem ir noteikti pienākumi, bet nav dotas tiesības līdzdarboties ostu attīstībā.

Pirmās tiesības parādījās no 2019.gada 24.marta, kad ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra regulas Nr. 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību 15.pantā “Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām” noteikto. Par šīs regulas piemērošanu atbildīga ir katra ostas pārvalde, jo kopējs regulas piemērošanas mehānisms nekādos normatīvajos dokumentos nav izstrādāts un iekļauts. Līdzšinējā regulas ievērošanas prakse Ventspils brīvostas pārvaldē ir neapmierinoša un nevienlīdzīga. Kā pēdējo uzskatāmāko piemēru varam minēt Ventspils brīvostas valdes 2019.gada 17.maijā pieņemto lēmumu Nr.5/4 "Par izmaiņām Ventspils brīvostas noteikumos". Noteikumu izmaiņas saistītas ar vides jautājumiem un to izpilde prasa nozīmīgas investīcijas ostas lietotājiem. Ostas lietotāji par to tika informēti pēc lēmuma pieņemšanas 2019.gada 30.maijā un arī BATL par to uzzināja tikai no saviem biedriem. Līdz ar to lēmums tika balstīts tikai uz vienpusēju informāciju un iekļautās normas nav izpildāmas.

Uzskatām, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja ostas lietotāju pārstāvja tieša iesaistīšanās Ostu kapitālsabiedrību pārvaldībā. Tādā veidā tiktu stimulēts dialogs un informācijas apmaiņa, kas nodrošinātu objektīvu informāciju par darbu ostā, tās nepieciešamajiem uzlabojumiem, investīciju efektīvāku atdevi u.t.t. Ostu attīstībā būtu ieinteresēti gan Ostu kapitālsabiedrības, gan ostu lietotāji. Arī pasaules praksē ir daudzi piemēri, kur ostu lietotāju izvirzīti pārstāvji cieši darbojas ostu pārvaldēs.

Mehānismi var būt dažādi, kurus nepieciešams apspriest un izstrādāt, piemēram:

Ostu lietotāji izvirza savu pārstāvi Ostu kapitālsabiedrību valdēs. Tas var būt ostu lietotāju sabiedriskās organizācijas vadītājs, vai šīs organizācijas rīkota konkursa rezultātā nozīmēta persona;

Valdes locekļa pienākumos tiek noteikta sadarbības veicināšana ar ostas lietotāju sabiedriskajām organizācijām;

Līdzīgi kā Liepājā SEZ likumu grozījumos paredzēts, izvirza ostas lietotāju pārstāvi padomē;

Diskusijas rezultātā ir jāatrod labākais mehānisms un jāiestrādā piedāvātajos likuma grozījumos.

Kopumā BATL atbalsta iniciatīvu uzlabot Lielo ostu pārvaldes darbu,  ieviešot labas pārvaldības principus, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu, nodrošinot politisko neatkarība, bet galvenais tās pašmērķis nedrīkst būt komercpakalpojumu veikšana un peļņas gūšana, kas savukārt negatīvi ietekmētu investīciju vidi un tranzīta koridora konkurētspēju.

Novērtē šo rakstu:

19
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....