Meroni ar sabiedrotajiem izdodas bloķēt prokuratura.info, bet vietā nekavējoties nāk prokuratura.xyz
PIETIEK20.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij, visticamākais, pat vairākus simtus miljonu eiro nozagušajam „arestētās mantas glabātājam”, nu jau bijušajam Šveices advokātam, no šīs valsts Advokātu reģistra nesen izdzēstajam Rūdolfam Meroni vai viņa sabiedrotajiem prokuratūrā un Satversmes aizsardzības birojā pēc mēnesi ilgiem pūliņiem izdevies panākt „Meronigeitas datu bāzes” – interneta vietnes www.prokuratura.info nobloķēšanu. Tiesa, jau tajā pašā dienā darbu sākusi, domājams, satura ziņā identiska vietne – www.prokuratura.xyz.
Kā prokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs kopā ar „arestētās mantas glabātāju” Rudolfu Meroni nozog valsti, - ar šādu pieteikumu interneta vietnē jau mēnesi ir publiskota „Meronigeitas datu bāze”, kura met tumšu ēnu ne tikai uz pašu skandalozo Šveices advokātu, bet arī prokuroru Juri Jurisu, kurš jau iepriekš ir pieminēts saistībā ar Meroni interešu paslepu aizstāvību, arī ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un Satversmes aizsardzības biroja vadību, kā arī virkni politiķu.
„Tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā nododam atklātībai unikālu materiālu – internetā publiskotu Rudolfa Meroni e-pasta saraksti pilnā apjomā. Te var atrast ne tikai afērista saraksti ar meitenēm, kurām, pēc visa spriežot, tiek maksāts ar Latvijas valstij nozagtu naudu, gan daudzkārt interesantāko saraksti ar prokuroru Juri Jurisu, kurš šai slepenajai sarakstei pat ir izveidojis sev speciālas e-pasta adreses [email protected] un [email protected], sevi tajās godājot - Juris Holms,” skaidro vietnes veidotāji.
Viņi min, ka „pēdējos gados ir noklusušas runas par valsts nozagšanu un korupciju Latvijā, taču tās apmēri patiesībā ir nevis samazinājušies, bet palielinājušies grandiozos apmēros. Viens no spilgtākajiem piemēriem, kas parāda, kā Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) piesedz un pat piedalās pat divsimt miljonu nozagšanā būtībā no Latvijas valsts, ir jau šur tur nedaudz aprakstītā Meronigeita.
Šīs afēras ietvaros ar Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ziņu, prokuratūras un SAB darbiniekiem fiziski tajā piedaloties un to organizējot kopīgi ar advokātiem no Latvijas un odiozo prokuratūras favorītu un lutekli Rudolfu Meroni, tiek kopīgi īstenota prokuratūras arestētās mantas pārrakstīšana uz šim Šveices advokātam pietuvinātām firmām, radot valstij zaudējumus vairāk nekā divsimt miljonu eiro vērtībā”.
Vietnē www.prokuratura.xyz norādīts, ka „neliela daļa no šiem Meroni kunga epastiem ir parādījusies publiski jau iepriekš. Taču tagad sabiedrībai pirmoreiz tiek nodots pilnīgs afērista e-pasta kastītes saturs, kas atklāj daudz vairāk, nekā iepriekš ir bijis zināms. Piemēram, nu vairs nav nekādu šaubu, ka mistiskā aģentūra, kas jau iepriekš bija tikusi pieminēta saistībā ar grandiozās afēras piesegšanu, tiešām ir Satversmes aizsardzības birojs.
Tāpat var izsekot tam, kā prokurors Juris Juriss ne tikai organizē nozagtās mantas pārdošanu, bet arī nodod informāciju potenciālajiem lieciniekiem, saskaņo ar viņiem liecības utml. Ja Latvijas valsts tiešām būtu gatava cīnīties ar korupciju, prokuroram jau sen būtu uzlikti rokudzelži.
Jānorāda, ka šī sarakste jau ilgāku laiku ir Latvijas valsts drošības dienestu rokās, taču tiem vien zināmu apsvērumu dēļ tajā atrodamie fakti tiek noklusēti un noziedznieki – piesegti. Patiesi ceram, ka šo faktu publiskošana ieinteresēs ne tikai sabiedrību, bet arī kādu godīgu tiesībsargāšanas iestādi, izmeklētāju vai prokuroru, - nevar taču būt, ka tādi Latvijā vairs nav sastopami”.
Saskaņā ar vietnē atrodamo skaidrojumu „mahinatoru sarakste ir pieejama divos dažādos arhīvos un sakārtota hronoloģiski. Katrā lapā ir pieejami 100 e-pasti, kuri ir iespēju robežās attīrīti no pielikumiem, attēliem un nevajadzīgiem izskaistinājumiem, lai padarītu tos viegli lasāmus.
Taču, tā kā e-pastu ir pārāk daudz, lai izlasītu visus, un liela daļa no tiem ir pagalam neinteresanti, iesakām izmantot meklēšanas iespēju, kas ir vislabākais veids, kā atrast šajos e-pastos sabiedrībai nozīmīgus faktus.
Konvertācijas rezultātā gan varētu būt problēmas, meklējot vārdus, kas satur latviešu valodas mīkstinājumus vai garumzīmes, kirilicas simbolus utml. Taču tas nevarētu radīt nopietnas problēmas, meklējot – un atrodot – informāciju par to, kas un kā ir piedalījies Latvijas valsts nozagšanā”.
Jau drīz pēc vietnes parādīšanās Meroni izsūtāmais Aivars Gobiņš vērsās ar vēstulēm pie virknes personu, mēģinot panākt atsaukumu saistībā ar vietnē publiskotajām, domājams, elektroniskā pasta vēstulēm, kuras kopumā nodēvētas par „Meronigeitu”.
Savukārt Latvijas Avīze šādā veidā atspoguļoja ieinteresēto personu reakciju uz vietnes parādīšanos:
„„Par to, ka tuvojas ģenerālprokurora vēlēšanas, liecina pēdējā laikā aktīvi izvērstā "aizdomu ēnas" kampaņa pret Juri Jurisu, kurš ir galvenais valsts apsūdzības uzturētājs smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā.
Par "dunča dūrieniem" viņa mugurā parūpējies portāls "pietiek.com", kur aprakstīta pirms četrarpus gadiem notikusī milzu apmēra mahinācija ar akciju sabiedrības "Ventspils nafta" akcijām, kuras piederēja "Latvijas Naftas tranzītam". Tā Latvijas valstij esot izmaksājusi vismaz 120 miljonus eiro, jo akcijas esot pārdotas par nesamērīgi zemu cenu.
Mahināciju esot piesedzis ne tikai prokurors Juris Juriss, bet ari Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, kuri kopā ar Lemberga arestētās mantas glabātāju Rudolfu Meroni nozogot valsti. Arī pats ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalījies darījuma sagatavošanā - ar viņu esot veiktas pārrunas, lai iegūtu atļauju šai mahinācijai, apejot tiesu.
"Pietiek.com" norādīta saite uz interneta vietni "www.prokuratura.info", kur jau iepriekš ne reizi vien ir ķengāts prokurors Juriss, bet kurā tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arī prokurora [Jura] Jurisa sarakste. Atverot šo interneta vietni, pirmais, kas iznirst acu priekšā, ir "Latvijas Republikas prokuratūra" ar valsts ģerboni līdzās. Tādējādi tiek radīta viltus sajūta par to, ka informācija ir oficiāla.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers pastāstīja, ka pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi ari informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "CERT.LV". Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša.
Savukārt Juris Juriss pastāstīja, ka "www.prokuratura.info" materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. Prokurors pagaidām neminēja šo iestāžu nosaukumus, jo neesot saņēmis atļauju to darīt.
"Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai
Ģenerālprokurors Kalnmeiers uzskata, ka šī kampaņa esot speciāli plānota, jo par "pietiek.com" aprakstīto ir notikušas pārbaudes. Prokuratūra konstatējusi, ka "Latvijas Naftas tranzīta" akcijas nekad neesot bijušas arestētas. Turklāt mazākuma akcionāri Lemberga tiesas prāvā šo jautājumu vairākas reizes esot aktualizējusi un tiesa to skatījusi. "Nekas tāds, kas aprakstīts pieminētajā portālā, netika konstatēts," sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka par publicētajiem e-pastiem gan viņš neko nevarot pateikt, jo neesot izvērtēts to autentiskums.
"Ir viena nianse, ko šie portāli nav akceptējuši, - no 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt," skaidroja prokurors Juriss. Savukārt SAB pārstāve sacīja, ka baumas un izdomājumus birojs nekomentēšot.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
