Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar Ingas Antānes negaidīto izlidināšanu no tranzītnieku “kreisās” organizācijas Baltijas asociācija — transports un loģistika (BATL) vadītājas posteņa uzmanība pievērsusies šai Rūdolfa Meroni interesēs strādājošajai “ēnu” asociācijai. Tā šobrīd iestājas pret dzelzceļa elektrifikāciju, bet pirms tam protestēja pret dzelzceļa kravu kritumu. Tagad izrādās, ka dzelzceļa kravu kritumā Latvijā bijuši vainīgi... paši šīs asociācijas biedri.

Pagājušā gada 12. septembrī Latvijas Radio “Krustpunktā” BATL valdes priekšsēdētāja Inga Antāne pauda žēlabas par ogļu un citu kravu kritumu, dzelzceļa pārvadājumu tarifu kāpumu un citiem negatīvajiem aspektiem.

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups viņai atbildēja: “Dzelzceļa kravu pārvadājumu izmaksas nosaka paši pārvadātāji, nevis valsts”, ar to norādot: I. Antāne pati tobrīd strādāja privātās dzelzceļa pārvadājumu firmas SIA Baltijas Ekspresis vadībā, turklāt šī kompānija bijusi viena no BATL dibinātājām — tātad tā bija pati I. Antāne, kuras varā bija lemt par dzelzceļa pārvadājumu tarifiem.

(Pavisam valstī ir trīs lieli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi: privātie SIA Baltijas Tranzīta Serviss un Baltijas Ekspresis, kā arī valsts uzņēmums LDz Cargo. Visiem ir vienādas tiesības un izmaksas, izmantojot VAS Latvijas Dzelzceļš sliežu ceļus.)

Kad Baltijas Ekspresis nesamazināja savu pakalpojumu cenas, pārkraušanas datos (jo īpaši — Ventspils ostā) turpināja iezīmēties kravu kritumi. Bet I. Antānes vadītā BATL jaunu kravu piesaistīšanas vietā rīkoja preses konferences, žēlojās ministrijām un pat Valsts prezidentam, līdz pārgāja pie sabiedrības biedēšanas ar dzelzceļa kravu kritumu, kas varētu sasniegt līdz pat 50% no esošajiem apjomiem.

“Pie 50% kravu krituma dzelzceļa tarifa pieaugums būs nozarei postošs. [2017. gada] jūlijā faktiski tika pārvadātas tikai 27,9% no iepriekš plānotajām kravām. Turklāt kravu krituma temps arvien pieaug. Ja gada sākumā tie bija vidēji 15%, pavasarī jau pieauga līdz 30%, bet tagad sasnieguši gandrīz 70% līmeni,” pagājušā gada augustā izteicās I. Antāne.

Krituma iemesli precīzi identificējami

Taču, aplūkojot uzņēmumu darbības rādītājus, kļuvis redzams: par dzelzceļa kravu sistemātiskā krituma cēloni nupat jau vairāk nekā desmit gadu laikā pamatā kļuvuši tie Ventspils ostas uzņēmumi, kuri sastāv BATL un kurus šajā periodā kontrolējis un/vai vadījis prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni.

Tā šajā periodā A/S Ventbunkers savu vidējo kravu apjomu gadā samazinājis no 10 miljoniem tonnu (divtūkstošo gadu sākumā) līdz mazāk nekā 2,5 miljoniem tonnu (pēdējie dati publicēti par 2016. gadu). A/S Kālija Parks kādreiz krāva piecarpus miljonus tonnu, kamēr pēdējos četros gados tas spējis pa visu gadu piekraut tikai dažus kuģus, kopējam apjomam noslīdot līdz dažiem simttūkstošiem tonnu.

A/S Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) nav publicējusi kravu apgrozījumu par pagājušo gadu pēc tam, kad 2016. gadā tas nokritās līdz 2,3 miljoniem tonnu, bet A/S Baltic Coal Terminal (jaunais, specializētais ogļu termināls Ventspilī) pēdējoreiz datus publicējusi par 2015. gadu, kad gada rezultāts bija nokrities no pieciem līdz 1,8 miljoniem tonnu.

Visos šajos uzņēmumos padomes priekšsēdētājs ir Rūdolfs Meroni, kurš visos gadījumos kontrolē akciju vairākuma paketes. Vismaz vienā gadījumā, kā Pietiek jau rakstīja, ogļu termināla akcijas jau ir nonākušas R. Meroni firmas īpašumā, kas savu kontroli īsteno ar VTO starpniecību.

Savukārt visi šie uzņēmumi ir ne vien “kabatas asociācijas” BATL dibinātāji, bet arī pārvadājumu tarifus nez kāpēc nepazeminošā Baltijas Ekspreša līdzīpašnieki: atbilstoši uzņēmuma 2015. gada pārskatam Baltijas Ekspreša daļas pieder Ventbunkeram (62,79%), Kālija Parkam (20,56%), VTO (16,23%), un tikai niecīga daļa pieder ar R. Meroni interesēm nesaistītajai SIA Ventplac (0,39%) un Baltijas Ekspreša pirmajam vadītājam Ivaram Sormulim (0,03%), kurš šo dzelzceļa pārvadātāju savulaik izveidoja no nulles.

Līdz ar to pirms diviem gadiem, 2016. gada vasarā, aina Ventspils ostā kopumā izskatījās šādi: Kālija Parkā nebija kālija, ogļu terminālā nebija ogļu, graudu terminālā nebija graudu, sulu terminālā nebija nekādu veidu sulu, un Ventspils Tirdzniecības ostā nenotika tirdzniecība ar precēm.

2016./2017. gada ziemā ogļu termināls Ventspilī pēc 190 dīkstāves dienām atsāka strādāt un uzrādīja samērā viduvējus rezultātus, kas Baltic Coal Terminal pēdējo gadu nīkulības rezultātā pat bija uzskatāms par pozitīvu pavērsienu. Tomēr šo tendenci neizdevās noturēt: tā nebija saistīta ar R. Meroni grupējuma spējām noslēgt ilgtermiņa kontraktus par ogļu kravu pārkraušanu, bet gan apstāklim, ka bija auksta ziema, kas palielināja pieprasījumu Eiropas un Ziemeļamerikas tirgos pēc visu veidu kurināmā, toskait oglēm. Šajā gadā ogļu kravas Ventspilī turas, pateicoties faktam, ka Krievijā viens no ogļu termināliem atrodas ilgstošā plānveida remontā. Kolīdz remonts beigsies, ekonomisti prognozē, ka papildus jaudas Krievijas ogļu pārkraušanai vairs nebūs vajadzīgas.

Pat, ja periodiski Baltic Coal Terminal parādās ogles, tas gan neuzlabo Ventbunkera, VTO un Kālija Parka statistiku. To sliktie rezultāti atsaucas arī uz kopējiem Latvijas tranzīta rādītājiem: Centrālās Statistikas pārvalde ziņo, ka no Latvijas ostām šogad pirmajā ceturksnī nosūtīja un ostās saņēma 15,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērn tajā pašā laikposmā.

Kāpēc jāuzbrūk elektrifikācijai?

Šādā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc BATL sastāvā ietilpstošie, lielākoties R. Meroni kontrolētie uzņēmumi — ar vai bez I. Antānes kā asociācijas vadītājas — iebilst pret plānoto dzelzceļa elektrifikāciju no Daugavpils līdz Šķirotavai un no Rēzeknes līdz Krustpilij, lai ar elektriskajām lokomotīvēm varētu vilkt ne tikai pasažieru vilcienus, bet ar kravas sastāvus, tādā veidā attīrot Latvijas vidi no dīzeļdegvielas dūmiem un izmešiem.

Ja kravu pārvadājumi tiks elektrificēti kaut vai tikai daļēji, tad visiem trim dzelzceļa kravu pārvadātājiem nāksies iegādāties jaunas elektrovilces lokomotīves, savukārt šobrīd izmantotās dīzeļlokomotīves varēs pārdot uz tām valstīm, kur tādas vēl izmanto un kur izbūvētas Krievijas platuma sliedes.

Ar kravu apgrozījumu, kas krīt no gada uz gadu, pieauguma tendences izrādot vien epizodiski un nestabili, BATL asociācijas biedri nespēs garantēt Baltijas Ekspresim, ka tam tuvākos pārdesmit gadus būs pietiekams kravu apjoms, lai atmaksātos elektrolokomotīvju iegāde — saskaņā ar internetā atrodamo informāciju, vienas 9000 ZS elektrolokomotīves cena var sasniegt 7 miljonus dolāru, un viena sastāva vilkšanai vajadzīgas vismaz divas.

Tā kā Baltijas Ekspresim nav tādu naudas rezervju, tad iegādāties jaunu ritošo sastāvu varētu vienīgi ar kredītu palīdzību, bet daudzu gadu garumā krītoša biznesa apjoma apstākļos tādus darījumus diez vai finansētu pat SMS kredīts. Tātad neatliek nekas cits kā pretoties elektrifikācijai.

Novērtē šo rakstu:

36
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...