Iesaki rakstu: 
Vien dažas dienas pēc nelikumīgas valdes reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā (UR) Olafs Berķis jau nodevis 47 tūkstošus tonnu mazuta saviem draugiem Krievijas kompānijai Litasco. Nav pagājis ne mēnesis, bet Berķis jau Ventbunkers radījis zaudējumus 30 miljonu ASV dolāru apmērā.
Publiski uzdodoties par bruņinieku mirdzošās bruņās, Olafs Berķis, kurš jau agrāk izvīlis no Ventbunkers desmitiem miljonu, apsūdz likumīgo Ventbunkers vadību par “zaudējumu radīšanu uzņēmumam”.
„Olafs Berķis ir apkrāpis uzņēmumu jau daudzus gadus. 2009. gadā es viņu pieķēru un atņēmu viņam kontroli pār uzņēmuma vadību,” atceras Ventbunkers likumīgās padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni. „2009.gadā mūsu eksperti novērtēja, ka par mazuta pārkraušanu vien no uzņēmuma gadā tika „nosmelti” vairāk nekā 12 miljoni eiro, izmantojot Berķa krāpnieciskās ofšoru shēmas. Mēs lēšam, ka kopējais Berķa radīto zaudējumu apjoms 2008.-2009.gadā ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Un tie ir fakti, nevis apsūdzības.”
„Berķa viltīgās ofšoru shēmas toreiz ne tikai atņēma citiem Ventbunkers akcionāriem viņiem likumīgi pienākošos ieņēmumus, bet arī nozaga nodokļiem paredzēto naudu, kas Latvijai bija tik ļoti nepieciešama. Un tie ir miljoni!” norāda Meroni. A/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs apstrīd arī Berķa izteikumus par uzņēmuma profesionālo vadību: „Berķim nav nekādas profesionālas vai akadēmiskas izglītības, izņemot to, ka viņš bijis fotogrāfs autodidakts. Toties viņš bija un ir Aivara Lemberga labākais skolnieks!”
Iepriekšējās mahinācijas Berķim nav traucējušas pēdējās dienās izteikt nepamatotus apgalvojumus par uzņēmuma likumīgo valdi, ko iecēlusi Meroni vadītā likumīgā padome.
“Šie Olafa Berķa apgalvojumi ir meli. Viņš mēģina noslēpt to, ko ir pats izdarījis savas līdzšinējās darbības laikā, kā arī savas viltus reģistrācijas pirmajās dienās,” norāda Meroni.
2009.gada 18.decembrī O.Berķis ar sava kabatas advokāta Mārtiņa Kvēpa palīdzību noorganizēja Ventbunkers viltus akcionāru sapulci un nelikumīgi uz vienu mēnesi pārņēma kontroli pār uzņēmumu. 2011.gada janvārī Ventspils pilsētas tiesa beidzot atzina, ka tā ir bijusi viltus sapulce un anulēja to, dodot rīkojumu UR izņemt no komercreģistra visus viltotos dokumentus. Šī viena mēneša laikā Berķa vadītā valde paspēja parakstīt līgumu ar Krievijas kompāniju Litasco par mazuta pārkraušanu 2010.gadā ar apšaubāmiem līguma nosacījumiem. Šis līgums un tam sekojošie notikumi, ko pārraudzīja Berķis, radīja vairāk nekā 40 miljonu eiro zaudējumus Ventbunkers. Tas, ka krievu Litasco pieprasa no Ventbunkers 30 miljonus eiro, ir absolūta nepatiesība. Tieši pretēji – Ventbunkers ir tiesīgs pieprasīt no Litasco 40 miljonus eiro par mazuta termināla bloķēšanu daudzu mēnešu garumā. Ventbunkers prasību nodrošināja likumīgas tiesības paturēt 47 tūkstošus tonnu mazuta, kura vērtība ir 30 miljoni ASV dolāru.
“Ekskluzīvais līgums ar Litasco, jau sākot ar 2008.gadu, bija paredzēts kā daļa no krāpnieciskas ofšoru shēmas. Cenas, ko Berķa pārraudzītais Ventbunkers noteica Litasco par pakalpojumiem 2009.gadā, bija vidēji 2-3 eiro par tonnu. Īstā tirgus vērtība būtu bijusi 7,5 eiro par tonnu. Sanāk, ka par katru pārkrauto tonnu pieci eiro nonāca taisni Berķa un viņa kompanjonu kabatās? Lieliski! Tikmēr Ventbunkers likumīgā vadība ar a/s Mercuria apsprieda 2011./2012. gada tarifu 7,80 eiro par tonnu,” norāda Meroni.
Kad 2009.gadā no Berķa izdevās pārņemt kontroli pār uzņēmumu, Ventbunkers vadība atklāja vairākas shēmas Ventbunkers un tā meitas uzņēmumos. Piemēram, 29 miljonus ASV dolāru, kas pieder Ventbunkers meitas uzņēmumam Latvijas naftas tranzīts (LNT), joprojām pārvalda šaubīgā Lihtenšteinas trasta firma Miselva. Gadiem ilgi šis uzņēmums atsakās atdot naudu LNT. Kopumā LNT bankās glabājas 80 miljonu ASV dolāru naudas līdzekļi. “Šādas summas dēļ ir vērts viltot ierakstu Uzņēmumu reģistrā,” saka Meroni. “Es mēģināju atgūt 29 miljonus LNT naudas, bet tagad tie pazudīs Berķa un Lemberga shēmu līkločos.”
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
