Meroni grupējums cieš sakāvi Satversmes tiesā – visticamākais, savas juridiskās nekompetences dēļ
Imants Liepiņš09.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventbunkers pieteikuma ierosinātā lieta Satversmes tiesā, kurā uzņēmums cīnījās pret pienākumu savākt mazuta tvaikus un citu veselībai un videi kaitīgu smirdoņu, ir izbeigta sakarā ar paša Ventbunkeravienlaicīgu vēršanos Administratīvajā tiesā - juristu rīkošanās pēc principa “dubults neplīst” veiksmes vietā ir atnesusi tūlītēju zaudējumu.
Šonedēļ Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu saistībā ar Ventspils brīvostas saistošo noteikumu 100. punktu, kas nosaka: “Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (pie
Ostas uzraugs izvērtē no emisiju un smaku monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegts limits vai smaku koncentrācija uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Operatoram, kas veic mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju.” (Noteikumos tālāk minēti arī konkrēti piesārņojuma raksturlielumi.)
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc AS Ventbunkers pieteikuma. “Prasību izpildei jāizlieto ievērojami finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta Ventbunkera turpmākā pastāvēšana. Tāpat ostas kapteinis varot pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus,” pieteikuma būtību atreferē Satversmes tiesa. Jāpiezīmē, ka tie Ventspils ķīmisko un lejamkravu uzņēmumi, kas nav R. Meroni kontrolē (te var minēt SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA Ventall Termināls un citus) ierīkojuši smirdoņas savākšanas iekārtas jau pirms padsmit gadiem, bet AS Ventamonjaks — pat pirms 40 gadiem, un neviens cits bez Ventbunkera nav mēģinājis stāstīt, ka šo darbu veikšana apdraudot attiecīgo uzņēmumu pastāvēšanu.
Taču tālāk Satversmes tiesa konstatē: “Izskatāmās lietas sagatavošanas laikā Satversmes tiesa saņēma informāciju, ka pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad uz pieteikuma pamata tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, uzsāka savu tiesību aizsardzību arī administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 9. janvārī ierosinājusi administratīvo lietu, bet 2019. gada 21. jūnijā nolēmusi apturēt tiesvedību, jo pieteikuma iesniedzēja 2018. gada 10. augustā jau bija vērsusies Satversmes tiesā, un pēc tās pieteikuma ierosināta lieta.”
Jebkuram juristam ir zināms: ja jebkāda tiesu lieta tiek skatīta vienā tiesā, tad par to pašu prasības priekšmetu nevar rosināt paralēlu tiesvedību citā tiesā — piemēram, strīdu par darba algas piedziņu nevar iesniegt vienlaikus Jūrmalas un Rēzeknes tiesās, jebšu nevar prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu un administratora nozīmēšanu blēdīgai firmai, kas izvairās no 10 tūkstošu eiro maksāšanas preču piegādātājam, ja par tiem pašiem 10 tūkstošiem un tām pašām precēm jau ir celta parasta civiltiesiska strīda prasība vispārējā kārtā. Prasītājam jāizvēlas — vai nu viena, vai otra rīcība, kuras rezultātā prasītājs var sasniegt savu mērķi ātrāk, bet ne vēršanās vairākās tiesās vienlaikus.
Tomēr šoreiz publiski neizziņotu iemeslu dēļ R. Meroni vadītais grupējums, kurš pilnībā kontrolē Ventbunkeru un vēlas arī turpmāk izplatīt smirdoņu, nesavācot naftas produktu tvaikus, ir izdarījis tieši to, ko likums neļauj — vienlaikus ar lietu Satversmes tiesā ierosināts arī administratīvais process.
“Tā kā pieteikuma iesniedzēja [firma] nav izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama,” lakoniski spriež Satversmes tiesa. “Lēmums nav pārsūdzams.”
Pilns spriedums: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/09/2018-19-03_Lemums_izbeigsana.pdf
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
