Meroni “kohorta” atkārtoti piebalso Lemberga uzskatiem, aicinot apturēt JKP plānus tranzīta nozares turpmākai graušanai
Imants Liepiņš12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Rūdolfa Meroni interesēm saistīti spēki atkārtoti nākuši klajā ar publisku paziņojumu, ka ieplānotās “pārmaiņas”, brīvostu pārvaldes no valsts institūcijām padarot par komercuzņēmumiem un tādējādi pakļaujot iespējamai privatizācijai, sagraušot vēl atlikušo tranzītbiznesu.
Medijos jau daudzkārt analizēta pirmā pusgada statistika — pēc tam, kad Saeima un valdība atbalstīja pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no brīvostu pārvaldēm, bet Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Vašingtonā izlūdzās ASV sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kravu apgrozījums ostās nokrities no 20% (Rīgā) līdz 41% (Ventspilī), kas novedis pie dzelzceļa pārvadāto tranzītkravu apjoma summārā krituma uz pusi. Taču tranzīta nozari politiski kontrolējošā JKP turpina virzīt jaunus veidus, kā graut transportnozari, neraugoties uz šobrīd jau „sasniegtajiem” katastrofālajiem rezultātiem.
Ventspils ostas uzņēmumu darbiniekus apvienojošo arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis izplatījis paziņojumu “Ostu pārvalžu pārvēršana komersantos var novest pie nozares sabrukuma”, kurā ironizē par satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbībām twitterī, kamēr viņa vadītā nozare piedzīvo antirekordu pēc antirekorda: “Ir labi, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits demonstrē pilsonisko aktivitāti un piedalās “sociālā eksperimentā” garo rindu apkarošanā slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Taču, kamēr Linkaits inspicē Veselības ministrijas lauciņu, viņa paša Satiksmes ministrijā tapušais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu.
Katram, kurš kaut nedaudz iedziļinājies biznesa likumsakarībās, ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri. Pieredze rāda, ka pilnīgi pietiek arī ar valsts akciju sabiedrības meitasuzņēmumu, kura intereses saduras ar privāto sektoru, lai sāktos nozarē strādājošo privāto uzņēmēju diskriminācija. [...]
Likumprojekts par Ostu likuma grozījumiem paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju. Respektīvi, veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji. [...] Likumprojektā iestrādāta vēl kāda “pērle” — proti, ostu kapaitālsabiedrībām noteiks nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta.”
Šī jau ir otrā reize, kad ar Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem saistītas personas skaļi protestē pret JKP un satiksmes ministra plāniem — pagājušomēnes šādu uzņēmumu veidotā “kabatas asociācija” BATL izplatīja paziņojumu, kurā iebilda pret šiem pašiem JKP plāniem.
Par to, ka arī L. Gulbis ir saistīts ar šiem pašiem uzņēmumiem, jāšaubās nav — viņš 2017. gadā kandidējis Ventspils domes vēlēšanās no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”: ar 14. numuru izliktais L. Gulbis savā kandidāta anketā kā darbavietu uzrādījis R. Meroni kontrolēto AS Baltijas Ekspresis, kurā viņš ieņēmis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāja posteni.
Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija — R. Meroni ietekmes sfērā esošas personas izvērš argumentāciju, kura saskan ar viņu politiskā pretinieka Aivara Lemberga retoriku (tai gan, tiesa, ir pavisam cits pamatojums).
Mediji jau daudzkārt rakstījuši: pēc JKP politiķu Jāņa Bordāna un Jura Juraša iniciatīvas uzliktās ASV sankcijas Ventspils brīvostai nav nodarījušas redzamu kaitējumu A. Lemberga reitingam vēlētāju vidū un līdz ar to viņa ieturētajam politiskajam kursam, taču sankcijas smagi trāpījušas tieši R. Meroni pārvaldītos ostas uzņēmumus, kam gandrīz visiem ievērojami krities apgrozījums un pārkrautā tonnāža.
Iepriekšējais paziņojums:
https://www.pietiek.com/raksti/meroni_algotni_nostajas_pret_linkaita_ostu_reformu
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
