Meroni “kohorta” atkārtoti piebalso Lemberga uzskatiem, aicinot apturēt JKP plānus tranzīta nozares turpmākai graušanai
Imants Liepiņš12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Rūdolfa Meroni interesēm saistīti spēki atkārtoti nākuši klajā ar publisku paziņojumu, ka ieplānotās “pārmaiņas”, brīvostu pārvaldes no valsts institūcijām padarot par komercuzņēmumiem un tādējādi pakļaujot iespējamai privatizācijai, sagraušot vēl atlikušo tranzītbiznesu.
Medijos jau daudzkārt analizēta pirmā pusgada statistika — pēc tam, kad Saeima un valdība atbalstīja pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no brīvostu pārvaldēm, bet Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Vašingtonā izlūdzās ASV sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kravu apgrozījums ostās nokrities no 20% (Rīgā) līdz 41% (Ventspilī), kas novedis pie dzelzceļa pārvadāto tranzītkravu apjoma summārā krituma uz pusi. Taču tranzīta nozari politiski kontrolējošā JKP turpina virzīt jaunus veidus, kā graut transportnozari, neraugoties uz šobrīd jau „sasniegtajiem” katastrofālajiem rezultātiem.
Ventspils ostas uzņēmumu darbiniekus apvienojošo arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis izplatījis paziņojumu “Ostu pārvalžu pārvēršana komersantos var novest pie nozares sabrukuma”, kurā ironizē par satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbībām twitterī, kamēr viņa vadītā nozare piedzīvo antirekordu pēc antirekorda: “Ir labi, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits demonstrē pilsonisko aktivitāti un piedalās “sociālā eksperimentā” garo rindu apkarošanā slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Taču, kamēr Linkaits inspicē Veselības ministrijas lauciņu, viņa paša Satiksmes ministrijā tapušais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu.
Katram, kurš kaut nedaudz iedziļinājies biznesa likumsakarībās, ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri. Pieredze rāda, ka pilnīgi pietiek arī ar valsts akciju sabiedrības meitasuzņēmumu, kura intereses saduras ar privāto sektoru, lai sāktos nozarē strādājošo privāto uzņēmēju diskriminācija. [...]
Likumprojekts par Ostu likuma grozījumiem paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju. Respektīvi, veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji. [...] Likumprojektā iestrādāta vēl kāda “pērle” — proti, ostu kapaitālsabiedrībām noteiks nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta.”
Šī jau ir otrā reize, kad ar Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem saistītas personas skaļi protestē pret JKP un satiksmes ministra plāniem — pagājušomēnes šādu uzņēmumu veidotā “kabatas asociācija” BATL izplatīja paziņojumu, kurā iebilda pret šiem pašiem JKP plāniem.
Par to, ka arī L. Gulbis ir saistīts ar šiem pašiem uzņēmumiem, jāšaubās nav — viņš 2017. gadā kandidējis Ventspils domes vēlēšanās no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”: ar 14. numuru izliktais L. Gulbis savā kandidāta anketā kā darbavietu uzrādījis R. Meroni kontrolēto AS Baltijas Ekspresis, kurā viņš ieņēmis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāja posteni.
Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija — R. Meroni ietekmes sfērā esošas personas izvērš argumentāciju, kura saskan ar viņu politiskā pretinieka Aivara Lemberga retoriku (tai gan, tiesa, ir pavisam cits pamatojums).
Mediji jau daudzkārt rakstījuši: pēc JKP politiķu Jāņa Bordāna un Jura Juraša iniciatīvas uzliktās ASV sankcijas Ventspils brīvostai nav nodarījušas redzamu kaitējumu A. Lemberga reitingam vēlētāju vidū un līdz ar to viņa ieturētajam politiskajam kursam, taču sankcijas smagi trāpījušas tieši R. Meroni pārvaldītos ostas uzņēmumus, kam gandrīz visiem ievērojami krities apgrozījums un pārkrautā tonnāža.
Iepriekšējais paziņojums:
https://www.pietiek.com/raksti/meroni_algotni_nostajas_pret_linkaita_ostu_reformu
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
