Meroni kontrolētais „Latvijas Naftas tranzīts” spiests apliecināt: uzņēmumā sākts nodokļu audits, VID apķīlājis vairāk nekā 7,7 miljonus eiro
PIETIEK21.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajā AS Latvijas Naftas tranzīts šā gada sākumā tiešām ir sākts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, un tieši VID tad arī ir piespiedis uzņēmumu beidzot pārstāt ignorēt normatīvos aktus un iesniegt 2016. un 2017. gada darbības pārskatus. VID arī ir apķīlājis Meroni kontrolētā uzņēmuma līdzekļus vairāk nekā 7,7 miljonu eiro apmērā.
„2019. pārskata gada sākumā Sabiedrībai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arī transfertcenas atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Visa dokumentācija ir iesniegta VID auditam, kā arī atbildes uz pieprasījumiem. VID gaida 2016.gada un 2017.gada Gada pārskatu iesniegšanu. Pēc apstiprināto gada pārskatu iesniegšanas VIDam turpināsies iesāktais uzņēmumu ienākuma nodokļa audits un tiks saņemts VID lēmums par audita gaitu un auditā konstatēto,” uzņēmums apliecinājis pēc šī spiediena iesniegtajā pārskatā.
Meroni kontrolētā uzņēmuma 2017. gada darbības pārskats arī pirmoreiz atklāj, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzītam šā gada jūnijā ir uzlikts vēl viens – „ar Valsts ieņēmumu dienesta 11.06.2019. lēmumu Nr.23.16-15/22955 piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 EUR apmērā”.
Pirms tam, šā gada aprīlī VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.
Lursoft datu bāzē atrodamais Latvijas Naftas tranzīta gada pārskats arī pirmoreiz oficiāli apliecina, ka VID ir izdevis rīkojumu apķīlāt uzņēmuma naudas līdzekļus AS Luminor Bank Latvijas filiāle un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmērā un uzlicis aizliegumu Meroni kontrolētajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredītiestādēs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Kā zināms, tieši pēc šī rīkojuma uzņēmums pat vērsās ar sūdzību pie Vienotības pārstāvja Jāņa Reira vadītās Finanšu ministrijas, panākot dienesta pārbaudes sākšanu.
Pietiek jau informēja, ka auditoru atzinumā par uzņēmuma 2016. gada pārskatu ir diplomātiski norādīts uz apjomīgu blēdību, kuras autori, visticamākais, meklējami Meroni apkārtnē, un, iespējams, "pazudušiem" līdzekļiem daudzu desmitu miljonu eiro apmērā.
„Atteikums sniegt atzinumu” – šādu diezgan reti sastopamu dokumentu Meroni kontrolētā uzņēmuma gada pārskatam pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „Mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”
Auditori diplomātiski norādījuši uz faktiem, kas būtībā liecina par apjomīgām mahinācijām ar uzņēmuma līdzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrī no visiem Sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 27 686 tūkstoši EUR (2015. gada 31.decembrī 26 665 tūkstoši EUR) Sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona”.
Revīzijas laikā nav bijis iespējams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šīs vārdā nenosauktās trešās personas rīcībā patiešām ir šāda naudas summa – gandrīz 28 miljoni eiro, un tāpēc „mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2016. gada 31.decembrī”.
Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzīta bilancē 2016. gada 31. decembrī iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no Sabiedrības aktīviem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektīvo aizdevumu un ķīlu realizāciju”.
Taču uzņēmuma vadība – tā padomes priekšsēdētājs ir tieši Meroni - nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgūstamības apmēru.
Pirms audita sākšanas VID nespēja piespiest Meroni kontrolēto uzņēmumu pildīt likumu un iesniegt darbības pārskatu pat par jau tālo 2016. gadu. Iepriekš VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību savdabīgi „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
